Dzīve uz parāda

kredītā vai nomaksā neko labu par cilvēku manās acīs neliecina

Nu nopietni? Nopietni? Ja kaut kas paņemts līzingā/kredītā - uzreiz slikts cilvēks? Nē nu labi, šis ir cosmo, bet nu tāpat dažreiz mani nebeidz pārsteigt dažu cilvēku vērtību sistēma... (t)
Studiju gados līzingā esmu ņēmusi datoru un ledusskapi. Šobrīd man ir viens līzings - auto. Bet nu auto cena ir n-padsmit tūkstoši un bez mašīnas esmu kā bez rokām, jo dzīvoju gandrīz vai meža vidū, bet strādāju Rīgas centrā. Tajā pat laikā ceļam māju bez kredītiem, tā teikt "no algas līdz algai". Katram savas prioritātes, bet, ja vien prioritāte nav narkotikas, pedofīlisms vai vardarbība, tad neredzu ne mazāko iemeslu šausmināties par cita dzīvi un izvēlēm...

Manam vīram ir divu auto līzings,divi telefoni,dators uz nomaksu un mums ir kopīgs hipotekãrais kredīts. Dzīvojam uz parãda,jo mums nav tādas naudas,lai visu uzreiz nopirktu. Cełojam maz.

Man ir dzīvoklis kredītā, ir bijis dators paņemts līzingā, nekas briesmīgs neliekas.

Man liekas dīvainas tās bailes no kredītiem. Ir man bijis gan dators, gan telefons uz nomaksu.
Ir bijis līzings mašīnai. Viss ir veiksmīgi nomaksāts. Gribējām braukt ar mašīnu uzreiz, nevis krāt 20 tūkstošus un tad braukt. Dzīvoklim 90 000 arī nesakrātu, tāpēc ir kredīts. Nu jā, ja ir īpašumi, mantojumi, ok, bet ja nav?

Vienīgais kredīts, ko atbalstu, ir hipotekārais NĪ iegādei. Visi pārējie, kaut kādi nieki - telefoni, ledusskapji, kredītā vai nomaksā neko labu par cilvēku manās acīs neliecina. Cilvēks nedisciplinēts, ka nevar pāris simtus sakrāt vai arī grib lēkt augstāk par savu pakaļu.

Līdz šim bijuši tikai bezprocentu līzingi. Tādi man patīk. Bet tagad uz 2 gadiem ir tāds nopietnāks - ap 3 tk un ar %. Sapratu, ka savai vajadzībai neiekrāšu un gaidīt vēl pāris gadus vairs negribēju. Neko nenožēloju. Atradu banku, kas piedāvā viszemākos %.

Atbalstu tikai hipotekāro kredītu mājokļa pirkšanai, jo diemžēl tik lielas summas sakrāt ir grūti.

Man mutere mācīja, ka nevajag dzīvot parādos.
Es piemēram, negribu telefonu pirkt uz kredīta, bet par pilno samaksāšu 300 eiro. Lai mierīga sirds.
Ja nav tā nauda, tad iztikšu bez telefona.
Nenomiršu.:-D:-D:-D

kàzàm panjèma 10tk latu aizdevumu, uz vīra vàrda, pèc 11 mènesiem izskīràs, a vīrs vèl 5 vai 7 gadus maksàja

Būtu paņēmuši uz pusēm, varbūt vēl tagad būtu kopā. :D :D

Man pagaidām nav bijis neviena kredīta, es labāk sakrāju un tad pērku, bet, ja nevaru atļauties, tad nepērku nevis ņemu kredītu. Taču drīzumā taisos ņemt mājokļa kredītu. Ja vien nav jāmaksā visu mūžu, tad loģiski, ka labāk paņemt kredītu nevis maksāt īri. Es ceru atmaksāt dažu gadu laikā, citādi gan diez vai ņemtu.

Tikai hipotekàrais, jo kamèr sakràt màjoklim ir mjàmaksà īre. Man hipotekàrà maksàjums ir mazàks nekà īre.
Pàrèjos kredītus neatbalstu, bet bankà, kad nèmu hipotekàro ilgi brīnījàs, ka man nav neviena kredīta un līzinga. Pat par uz galda stàvosho iphonu pajautàja vai tiešàm nav njemts līzingà :D te visi līzingos dzīvo .
LV zinu pàri - kàzàm panjèma 10tk latu aizdevumu, uz vīra vàrda, pèc 11 mènesiem izskīràs, a vīrs vèl 5 vai 7 gadus maksàja :D

Es nebrīnos par kredītu ņemšanu, vienalga - vai tā ir mašīna vai māja, dzīvoklis. Es brīnos par to, cik ļoti tās cenas ir pārspīlētas mājokļiem, tieši dzīvokļiem un cilvēki vienkārši ir spiesti ņemt kredītu. Tāda sajūta, ka tiem, kam minimālā alga, vispār uz neko necerēt.

Dzīvē gadās visādi, un nesaskatu nekā noziedzīgi vieglprātīga tajā, ka cilvēkam gribas, piemēram, ievākties savā miteklī šodien, nevis pirmspensijas vecumā, kad beidzot būs izdevies sakrāt nepieciešamos 80 000.

Vo vo. Neredzu iespējas mūsdienās iegūt savu mitekli bez kredīta ja vien senči Tev nav mantojumā atstājuši zemi vai citu īpašumu. Mums ar vīru tādas greznības nav, būs jāņem kredīts. Jo negribam visu dzīvi mitināties blokmājas mazajā dzīvoklītī.
Lai nu kā, kredīts jāņem ar apdomu nevis uz dullo. Ja tā dara, tad visam vajadzētu būt kārtībā.

man ir studiju kredīts, bet par dzīvošanu uz parāda es to nesauktu, kredītmaksājums galvassāpes neraisa, diezgan neliela summa katru mēnesi. pa lielam, varēju nomaksāt arī bez kredīta, bet kopīgi ar ģimeni izrēķinājām, ka šādi sanāks ērtāk.
iespējams, ka pirkšu NĪ pa pusei uz hipotekāro. arī šķiet saprātīga izvēle, jo sakrāt visu summu īpašuma iegādei ir ilgs process, kura gaitā var mainīties cenas un reizē jāmaksā īre, ko varētu novirzīt sava īpašuma atmaksai.
mani skumdina ātrie kredīti un tas, ka tas bizness zeļ. tas tomēr neliecina par neko labu. "IR" bija tāds virsraksts - kā nopelnīt miljonus no cilvēku nabadzības.. trāpīgi

Nē, kredītu un līzingu nav, un nekad tie nav bijuši. Ceru, ka tā tas arī paliks. Parādā arī nevienam neesmu (naudu, piemēram).
Vecāki ir iemācījuši, ka jādzīvo bez parādiem un jārēķinās tikai ar līdzekļiem, kas man ir

Man ir tā pat, tāpēc piekrītu uzrakstītajam. Uzskatu jāpērk tāda lieta/manta, kuru vari atļauties. Vienīgais dzīvoklim varētu paņemt kredītu, jo tur būtu jākrāj ļoti daudzi gadi, bet, piemēram telefonam nē, jo var sakrāt.
Taču katrs dara kā pats vēlas.

Labprāt iztiktu bez kredītiem, bet bija mājokļa kredīts, tagad ir auto kredīts (bet nav tāk, ka ņemam kredītā 10 000 vēru mašīnu. iepriekšējā bija 1000, tagad ir pa 3000)
Diemžēl, ja saplīst veļasmašīna/ledusskapis/TV, arīdzan nevaram atļauties to nopirkt uzreiz, tad nu jāizmanto kredīta iespējas, labi, ka tādas iespējas ir!

Es neuzskatu kredītus par kaut ko šausmīgu, ja cilvēkam ir regulāri ienākumi un spēja paņemto atmaksāt. Man pašai ir auto līzingā. Ir bijuši arī citi kredīti, kuri nu jau ir atmaksāti. Neredzu neko nosodāmu tajā, ka cilvēks ņemt tehniku, telefonu vai auto kredītā. Es, piemēram, nemāku krāt un man ir daudz vieglāk atdod noteikto summu bankai, nekā "atlikt".

Dr - pilnīgi piekrītu.
Jāizvērtē, kā tas kredīts ietekmēs ikdienas maksājumus.
Visas attīstītās valstis sež uz kredītiem - gan iedzīvotāji, gan valstis, jo tā ir iespēja kaut ko attīstīt ar nodomu vēlāk dzīvot labāk, tāpat arī mēs paši.. nu gribas man to TV, negribēju krāt pusgadu, jo man tādas naudas uzreiz nav, paņēmām uz pusgadu - vai es tāpēc esmu uz šo brīdi nabadzīgāka? Varbūt, jo 80 eur mēnesī aiziet, bet toties esmu priecīga par TV :D

Manuprāt, cilvēkiem ir aizspriedumi pret kredītiem tādēļ, ka tie asociējas ar visu ko sliktu - parādu piedzinējiem, milzīgiem procentiem, pārmaksāšanu, atņemtiem dzīvokļiem utt.
Es uz to skatos šādi - ja ir bezprocentu kredīts, tad neredzu iemeslu kādēļ tādu kredītu nevarētu ņemt. Viens pazīstamais nopirka mājai apkures katlu - uzņēmējs piedāvāja kredītu bez pārmaksas. Uzreiz izlikt tādu summu, tas tomēr ietekmētu iespēju iegādāties pārējo nepieciešamo, kā arī jūtami izsistu robu budžetā, bet tā - ir gan katls, gan nav nekas jākrāj, bet vienkārši maksā pa daļām ik mēnesi.
Arī ja ir jāmaksā %, tad cilvēkam jāizvērtē vai tas procentu samērīgums ir jēdzīgs. Jo nu, ne visiem gribas un ne visiem sanāk, piemēram, 6-12 mēnešus krāt kaut kam. Tādēļ pat, ja viņš ņem kaut ko par 500eur, bet gada laikā pārmaksās 100eur, jā, tā ir vesela 1/5 daļa no summas, bet toties nebūs gads jākrāj.
Kopsummā kredītus atbalstu, vienīgi ja tos aizņemās cilvēki, kuriem ir pašdisciplīna un spēj sarēķināt vai kredīts patiešām ir izdevīgs arī ar visiem procentiem un vai spēs to atdot laikā.

Ir pilnīgi ok izmantot kredītu iespējas. Tūkstošiem biznesu nebūtu uzsākti, ja šo neizmantotu. Cilvēks dzīvo tagadnē. Ja senču laikos tā varēja, jo cenas bija citas un vēl piešķīra dzīvokļus/mašīnas par darba sasniegumiem, tagad taa nav. Es to pašu mašīnas kredītu uztvertu kā īri un vēl pie ļoti izdevīgiem nosacījumiem, jo reti var izīrēt labu auto pa 200€ mēnesī. Tāpat ar dzīvokli. Daudzi veikali piedāvā ļoti izdevīgus, arī bezprocentu kredītus, kāpēc neizmantot, bet rauties maksāt un atteikties no kā cita. Un tiktiešam, man pareizāk šķiet maksāt kredītu par mašīnu un doties ceļojumā, nevis novirzīt visu atmaksai. Tas viss, protams, saprāta robežās, ņemot vērā savas iespējas. Kredītu nav, bet esmu ņēmusi ledusskapi uz nomaksu, bezprocentu variants. Nu galīgi negribējās uzreiz 400€ izlikt, samaksāju 4 mēnešos pa 100€. Un?