Skirsanas!!!

Reģ: 29.01.2009

Kad saprast kad tiesam pienacis laiks skirties?
Esam jau kopa nu jau 6 gadus, bet pedejie divi vairs nav tas ka lidz sim. Loti daudz stridi, atpusamies atseviski, dazadas intereses un ikdienas rutina jau sak justies nomacoshi un nelaimigai. Kaut vai censos kaut ko izdomat, lai ikdienas dzivi padaritu interesantaku, liekas, ka tas palidz tikai uz kadu nedelu, pec tam atkal viss ka vaveres riteni. Ari fakts, ka viens ar otru vairs nevaram sarunaties, ka uzsakam sarunu, viss noved pie strida. Un ne jau pie tada maza strida, pie strida, kur viens otram sakam teikt daudz apvainojumu, pazemojumu. Mani viss ir tik loti sakrajies, daudz aizvainojumu, ka neredzu izeju. Vai ta ir tikai krize vai pienacis laiks skirties? Dazbrid domaju,ka nepieciesama psihoterapeita palidziba, jo nejutu vairs prieku no attiecibam. Bijam paskirusies uz 2 nedelam, bet atkal esmu atpakal, jo vienkarshi nevaru aiziet. Ir vel viens iemesls, kapec ir tik gruti,ka nedzivojam Latvija un nav isti kam man to visu uzticet un pie ka aiziet. Varbut negribas pazaudet sos ilgos gadus? Vai nemaku but viena? vai vienkarshi atkariga no attiecibam?
Ka jus tikat gala ar shirsanas periodu un vai varbut kadai ir ari bijusi kada pozitiva pieredze saejot atpakal?

14.01.2017 18:49 |

Fiore

969

Reģ: 21.08.2016

Kāpēc cilvēki pārstāj randiņot vai zaudē romantiku, uzsākot kopdzīvi vai ilgāku laiku pavadot kopā? Neticu, ka ikdiena ir tik ļoti aizņemta, ka neatliek 10 minūtes laika, lai iepriecinātu otru pusīti.. man šķiet, ka tā vienkārši ir negribēšanas vaina, bet, ja gribēšanas nav, tad arī no attiecībām neko daudz nevar gaidīt. Plus, attiecības sastāv no diviem cilvēkiem.

14.01.2017 23:07 |

dzosefine

5180

Reģ: 29.01.2009

Man ir bijis kaut kas ļoti līdzīgs. Līdz saņēmos un vnk izšķīros. Ja godīgi, visgrūtāk bija saņemties visam pielikt punktu, bet tad es padomāju - vai tiešām to kā bija, es gribu visu mūžu. Sapratu, ka negribu. Bija pārāk daudz sliktā pateikt un to tā aizmirst vnk nevar. Ja pat vnk saruna par laiku varēja novest pie kašķa, ja visu laiku es visur gāju viena, tad nodomāju - kas tad īsti mainīsies? Tā pat sabiedrībā būšu viena, tikai daudz laimīgāka. Un sajūtu līmenī - viss šķita daudz mierīgāk.
Tas, vai Jums abiem ir attiecību krīze vai ir pienācis gals, to vari pateikt tikai Tu. Padomā vai joprojām redzi ar viņu kopīgu nākotni? Vai tiešām joprojām viņu mīli tik ļoti kā sākumā vai drīzāk šī "mīlestība" ir tikai pieradums?Vai uz apkārtējiem vīriešiem jau skaties citādāk...?

14.01.2017 23:23 |

gucheniite

Reģ: 29.01.2009

ar pratu to visu saprotu, ka isteniba nevelos ne sis attiecibas, ne kopigu nakotni ar so cilveku, bet ir tik gruuti aiziet, lai saaktu visu no jauna. laikam bailes no nezinama ir tas kas mani baida. bailes vai vel kadu citu atradishu. Lielu lomu spele pieradums, juutos ari lidzatkariga no sim attiecibam. Moku sevi un pec tam zheloju. Arvien vairak domajot par to, saprotu, ka nav nekas kas man turetu pie sa cilveka.

15.01.2017 00:27 |

57days

17280

Reģ: 29.01.2012

Sāc meklēt dzīvokli! Tādu mazu, foršu, kurā dzert kafiju, cept mafinus, lasīt grāmatu... Sāc domāt par to, ko tik foršu nevarēsi sadarīt. Nu nez, kaut vai - cik viegli būs sēdēt uz diētas, jo neviens nekārdinās ar barojošām vakariņām.
.
Attiecības, kā jau meitenes saka, ir darbs. Gan no emocionālās puses, gan, bieži vien, tīŗi fiziski - lielāka netīrās veļas kaudze, utml. Domā par to laiku, ko varēsi veltīt SEV (seriālam, kaut vai, vai gulēšanai vannā).
.
Domā par to, ka tu atkal būsi atvērta iespējai iepazīties - taureņi, randiņi....
.
Un vispār, cik tev ir gadu, ja baidies, vai kādu citu atradīsi? Jauna, bez bērniem, pieņemu, ka arī kā vairums latvietes slaida un glīta, nav nekāda iemesla neatrast.

15.01.2017 02:56 |

Beibe.Marta

7682

Reģ: 31.01.2013

Ko nozīmē, citu natradīsi? Nav jau jāķer nākamais kurš pagadās. Tu saproti cik absurdi tas izklausās?

15.01.2017 09:57 |

57days

17280

Reģ: 29.01.2012

Nu tak, labāk visu mūžu nelaimīgās attiecībās, strīdos katru dienu un asarās, nekā palikt vienai :)

15.01.2017 10:09 |

Dusmiga

243

Reģ: 02.10.2015

Wow, sharmantajai nu jau virs, tiesam kaut kas nav kartiba, tu esi troliis?(t)

15.01.2017 14:05 |

gucheniite

Reģ: 29.01.2009

tur jau taa lieta, ka nav vairs 20 gadi, bet jau 30. Gribas jau stabilitati, gimeni, bernus, bet ja nav istais cilveks, kas velas to pasu, tad nekas laikam nevar sanakt. Negribas ievilkt sis nelaimigas attiecibas vel ilgak, jo 40 gados izredzes satikt isto bus vel mazak. bet doma par skirsanos un sakt visu no gala man liekas loti biedejosa, lai gan nevajadzetu. nezinu kas ar mani, laikam pārāk zems pasvertejums :-D

15.01.2017 18:35 |

Winterra

8191

Reģ: 01.11.2009

30 tik sākas visa dzīve.. (t)

15.01.2017 18:42 |

Mereda

1325

Reģ: 10.08.2015

Tā ir pilnīgi destruktīva domāšana: "Vienalga kāds, ka tik vīrietis un neesmu viena." Tā vot attopas ar alkoholiķiem, tirāniem, dīkdieņiem utt. Dzīve jāpavada ar sev labu vīrieti. Bet vīrieša klātbūtni un baudas (ja nav nopietnu attiecību) var ķert ejot uz randiņiem.

15.01.2017 19:22 |

Aequita.s

255

Reģ: 03.01.2017

Nezinu, kā lai precīzāk uzraksta šo domu, bet centīšos...
Mēģini atrast jaunus hobijus, nodarbošanos, priecājies par sīkumiem. Kaut ko vizuāli pamaini sevī. Iemīli sevi, ļauj sev būt sev pašai - jautrai, laimīgai, interesantai, pašpietiekamai, u.t.t. Dzīvo sev, esi neatkarīgāka, nedaudz egoistiskāka (nepārspīlējot), spontānāka, trakulīgāka. Izpaudies un ļauj savam vīrietim Tevi iepazīt vēlreiz (tādu, kāda esi tagad, jo viss taču mainās, arī Tu). Radi interesi par sevi, parādi, ka joprojām esi iekārojama, interesanta, un viņš noteikti centīsies Tevi noturēt sev blakus, pats pamainīs domāšanu (nu, es pieļauju). Neuztver attiecības kā pēdējo salmiņu pie kā ķerties, uztver visu mierīgāk, vieglāk, iekšēji palaid vaļā vecos aizvainojumus un neļauj tiem vilkt sevi uz leju.
Dzīvo saskaņā ar sevi un savu iekšējo pasauli. Aizbrauc kaut kur (piemēram, uz kādu vietu, kur jūties mierīgi un labi) un padomā, kādu dzīvi Tu gribētu, ko Tu gribi darīt, bet kaut kādu iemeslu dēļ nedari... Un tad rīkojies! :)

15.01.2017 22:29 |

gucheniite

Reģ: 29.01.2009

Paldies Aequita.s par padomu. Tiešām tā arī ir kā saki. Ir jāmaina sevi un tad arī attieksme un attiecības mainīsies. Tajā pašā laikā ir nesaprašana ar ko sākt, jo gribas loti daudz ko mainīt un svešā valstī ir vēl grūtāk. Dažbrīd liekas, ka esmu apsēsta ar šīm attiecībām un dzīvoju ar domu, kā vinam izpatikt, darīt to ko viņš grib, ne es. Kā lai tiek vaļā no aizvainojumiem pret šo vīrieti, jo tie manā galvā neļauj sākt rīkoties?!

16.01.2017 20:47 |

Aequita.s

255

Reģ: 03.01.2017

gucheniite
Sāc arī sīkumiem. Mazas izdarītas lietas iedvesmos uz lielākām. Es Tevi nepazīstu, līdz ar to neko konkrēti Tev piemērotu nevarēšu ieteikt, bet piemērs - nopērc sev kaut ko jaunu (kosmētiku, apģērbu, u.t.t.), sapucējies. Tu jutīsies labāk... Aizbrauc uz kādu iedvesmojošu vietu, un visas negācijas atstāj mājās. Brauc ar domu veltīt laiku tikai sev. Ir jāiemācās sevi lutināt, radīt sev labas un pozitīvas emocijas. :) Ir taču tik daudz dažādu iespēju, vienkārši nekal uzreiz mega plānus :)
Un par aizvainojumiem... Tev jāsaprot tas, ka, ja mūžīgi atcerēsies aizvainojumus, tad nekad nekļūsi laimīga. Uzmet tam visam un ļauj sev dzīvot. Kāpēc gan kādam būtu jābūt tik ietekmīgam, ka viņa dēļ jūties slikti, pārdzīvo, esi iesprostota? Tā ir Tava dzīve un tikai Tu to vari mainīt. :)

16.01.2017 21:04 |

gazele

1304

Reģ: 29.01.2009

Izlasot situāciju, prātā nāca viena dziesma. Ja saproti vācu valdu, varētu palīdzēt saņemties vai noskaņoties. Andreas Bourani - Auf anderen Wegen, vienkārši, bet patiesi vārdi.
https://www.youtube.com/watch?v=SjJ8oo14TTM

17.01.2017 22:55 |