Pašpietiekamība

 
10 gadi
Reitings 493
Reģ: 29.01.2009
Labrīt šajā pasakainajā rītā!
Saruna ar draudzeni mani iedvesmoja šai diskusijai. Aizņemtības dēļ nesanāk tik bieži tikties un sazināties, bet uzturam kontaktus un kad izdodas būt vienā laikā un telpā, tad pārrunājam visu, kas jauns, kas piedzīvots, redzēts un dzirdēts. Katru reizi gan sarunājoties, gan tiekoties apbrīnoju viņā prasmi būt pašpietiekamai. Viņa vienmēr visu saorganizēs, izdomās, kā sevi izklaidēt, iepriecināt, kā pavadīt sev nozīmīgi, jēgpilni laiku. Apkārt esošie faktori viņu neuztrauc un neiespaido, jo viņai nekas nav svarīgāks par pašas prieku un laimi. Protams, viņai ir attiecības, ģimene, draugi un paziņas, bet viņa tādēļ negrasās pazaudēt sevi un to, kas viņai ir nozīmīgs. Ja arī kaut kas īsti neizdodas, viņa kā kaķis piezemējas uz visām 4 un bez liekiem kreņķiem ievieš savas korekcijas un viss ir kārtībā. Šķiet, nekas šo cilvēku nespēj izsist no sliedēm.
Es šajā ziņā esmu pilnīgs pretstats – es visu pakārtošu sev svarīgajiem, tuvajiem cilvēkiem. Un tāpēc pilnīgi loģiski man šķiet, ka es to būtu pelnījusi saņemt arī pretī, bet kad tā nav, tad jūtos slikti. :-/ Trūkst pašpietiekamības un prasmes pavadīt laiku ar sevi, precīzāk, es nemāku būt ar sevi un justies laimīga. Vai un kā to var iemācīties? Runājot ar draudzeni viņa īsti nesaprot, kā var būt citādi, jo , viņasprāt, nav nekā svarīgāka par sevi pašu (veselīgā nozīmē). (l)
14.01.2017 13:04 |
 
10 gadi
Reitings 493
Reģ: 29.01.2009
Pasaule nesabruks, bet es gan. :-D Diena vienatnē manī rada tāāādas dvēseles mokas, ka šķiet, ka iznīkšu. Draudzene ir sajūsmā, kad kadu dienu vai vairākas ir bez otras puses - vannas, skaistuma rituāli, grāmatas, skriešana...seriāli. Es vienkārši jūku ārā.
14.01.2017 13:55 |
 
Reitings 2051
Reģ: 29.01.2009
Man tas atnāca ar vecumu :-D Bet kopumā, jāsāk ar mazumiņu, un tad ātri vien sapratīsi, ka pasaule neapstājas un nesabrūk no tā vien, ka esi paņēmusi vienu dienu sev vai neesi izdarījusi kaut ko priekš kāda cita. Savā ziņā tā ir arī atteikšanās no egoisma, jo ir tik daudz sieviešu, kam šķiet, ka visa pasaule balstās uz viņu pleciem un ja viņas, piemēram, neuztaisīs bērniem brokastis, tad viņi nabadziņi mirs bada nāvē, sāks lietot heroīnu un kļūs nesekmīgi. Un pēc tam, kad izrādās, ka sīkie tīri labi paši tiek galā (tāpat kā vīrs, kolēģi, draugi un priekšnieki), sākas pārdzīvojumi, jo izrādās, ka bez tevis var tīri labi iztikt. Tāpat kā lidmašīnai krītot skābekļa maska vispirms jāuzliek sev un tikai pēc tam bērnam vai kādam citam, tāpat arī ikdienā vispirms ir jārūpējas par sevi, lai būtu spēks un gribēšana rūpēties par citiem. Tieši tik vienkārši!
14.01.2017 13:12 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits