Vakar ar vīru izdomājām noskatīties finālu. Es neko iepriekš nebiju redzējusi un dzirdējusi, tā kā varu izteikties tikai par četriem finālistiem. Būtībā man nepatika neviens no viņiem, bet, ja jāizvēlas, tad labākā bija Santa.
Man ir liels kauns par uzvarētājiem. Lai arī pēdējos gadus daudzi konkurenti lielajā Eirovīzijā koncentrējas uz šovu, tomēr vismaz 80% dalībnieku ir ok vokālais sniegums. Jā, daudzas dziesmas ir līdzīgas, garlaicīgas, un tomēr vismaz nav jāspiež ausis ciet no tā, cik šķībi dzied, kas ir mūsu šī gada uzvarētājiem , nu nav viņai labas un spēcīgas balss.
Vakar ar vīru smējāmies, ko pīpē Busulis un Račs, izceļot Triānas parku jau savos komentāros, pirms balsošanas beigām, vai tiešām viņi , tur klātienē, redz un dzird kaut ko citu, kā mēs?
Esmu pārsteigta par cienījama Rača un Paula kungu izteikumiem, kāds vēl talants uzvarētājiem, kāda dziesma, kāda balss? Nu tiešām?
Eirovīzijas atslēga uz labiem rezultātiem ir labs vokāls + laba dziesma + emocijas / harizma + šovs/priekšnesums. Vai tiešām mēs izcelsimies ar prastām tirgus lupatām, pieaudzētiem blondiem matiem un prastiem zelta spīdumiem uz acīm? Vai tas ir tas, ar ko izcelties?
Man tiešām ir kauns. Ja ir liels budžets, ok, taisi šovu, taisi tā, kā var uztaisīt pagājušā gada Krievija, vai 2 gadus atpakaļ Zviedrija, ar visādiem labi nostrādātiem tehniskiem šova elementiem.
Tas, kas ir mums šogad, tas nav nekāds šovs. Nu nevaram mēs LV pavilkt labus šovus, nav mums tādu līdzekļu. Nu tad izcelies ar to, ko mēs varam, ar labām balsīm, labu dziesmu, harizmu, radām emocijas skatītājos.
Tātad rezumē, mums šogad nav ne šova, ne laba vokāla, ne emociju , ne harizmas. Skumji.
60
