Kāpēc mirst jauni cilvēki?

Cil redzu,tad nelaimes tieši piemeklē labus un sirsnīgus cilvēkus..

Tas ir tikai tāds mierinājums! Ko tad teikt par jauniem cilvēkiem, kas bijuši ļauni/noziedzīgi/zaglēni/bandīti, un arī mirst jauni?!
Tāda dzīve!

un pēc vairākām skaistumoperācijām bija komplikācijas,nomira 30 gadu vecumā... Kāpēc tā notiek ar labiem cilvēkiem?

negribu izklausiities cinike , bet nevjadzeja veikt vairakas plastiskaas . Riskus neviens nav atceelis , arii biezajiem .
Shis nebuus tas gadiijums , par kuru vareetu teikt , ka nelaimes gadiijums . :-/
Jebkuraa gadiijumaa zheel , buus maaciiba citaam .

Tas ir tikai tāds mierinājums! Ko tad teikt par jauniem cilvēkiem, kas bijuši ļauni/noziedzīgi/zaglēni/bandīti, un arī mirst jauni?!
Tāda dzīve!

+++
Tad jau tikpat labi var sākt runāt par visiem mūziķiem, kuri miruši 27 gadu vecumā. Jā, var jau teikt, ka paši vainīgi, jo bendēja savu dzīvi ar narkotikām un alkoholu, bet... arī taču gan jau bija i labi, i sirsnīgi cilvēki. Tāda vienkārši ir dzīve. Ne vienmēr vajag tajā visā meklēt kādu apslēptu jēgu.

Vot, kad 25 gadīgs sportisks , jauns vīrietis pēkšņi mājās nomirst ar sirdstrieku, tā ir nelaime. Vai jauna ģimene, braucot no rīta uz darbu, tiek nošķūrēta no ceļa cita auto izpildījumā, kurš saslīdējis uz melnā ledus, un iet bojā. Vai mammītes mazais bērniņš mirst, kad mammītes vadītajā mašīnā smagi ietriecas kādas citas bābas vadīts auto. Tās arī ir faking nelaimes.
Tas viss ir mums "blakus",

Aiziet no dzīves gan labi, gan slikti, gan jauni, gan veci, gan nedzimuši un visādi citādi. Acīm redzot Tava pieredze ir tāda, bet to, ka kaimiņienei Juļai aizgājis ir sliktais brālēns 50 gadu vecumā, Tu varbūt neuzzini, bet ja uzzini,Tev tas nav aktuāli un iet gar ausi, jo viņš nebija labs un jauns vai nebija tev tuvs.

Cukurvāvere, pievienojos! Tās nelaimes ir ik uz soļa! Vēl nesen Facebook manīju izmisīgu kāda puiša lūgumu palīdzēt atrast viņa mammu, kura izkāpusi no tāda un tāda autobusa un nav atgriezusies mājās. Vēlāk atrasta mirusi. Jā, nav gados jauna, bet - vai tad tāpēc mazāk traģiski? Cilvēki mirst visos vecumos. Gan jauni, gan veci, gan pavisam mazi bērniņi, gan sirmgalvji. Tā vienkārši notiek...

Diemžēl nāve nešķiro cilvēkus,lai cik tas būtu sāpīgi. Mazs, jauns, vecs, vienalga nāvei. Sāpīgi ir jebkurā gadījumā. Labs vai slikts arī tam nav nozīmes. Vienīgais kas var mierināt cilvēkus kas zaudējuši sev tuvus un mīļus cilvēkus ir ticēt,ka viņi vienmēr būs dzīvi viņu sirdīs.

Kāpēc mirst jauni cilvēki?

Hmm! Slikts jautājums.

Visu laiku cilvēki ir miruši un pazuduši, bet mūsdienu tehnoloģiju laikmetā mēs to vairāk redzam, jo informācija ir pieejamāka.
Man pirms gada bez vēsts pazuda brālēns. Un joprojām nekas par viņu nav zināms. Pazuda Rīgas centrā. Tas ir šausmīgi. Es pirms tam uzskatīju, ka bez vēsts pazūd visādi nelabvēlīgie cilvēki, kam nosliece uz klaiņošanu, alkoholismu, patīk uzdzīvot, patīk šaubīgi darījumi šaubīgās kompānijās utt., kad uzzināju, ka pazudis ir tas brālēns, ilgi nespēju aptvert notiekošo, jo viņš ir pēdējais cilvēks uz planētas, kam kāds varētu vēlēt ļaunu. Kārtīgs, apzinīgs, prātīgs, gudrs un visādi citādi superīgs, tad drīzāk es varētu aiztusēties un pazust, bet nu ne jau viņš!!

Tāda dzīve. Mirst dažādi cilvēki, jauni, veci, slimi, veseli, labi, ne tik labi. Un teikt, ka nelaimes notiek tikai ar labiem cilvēkiem, ir muļķīgi, tās notiek arī ar tiem, ne tik labajiem, kuru mums nav tik ļoti žēl.
Un tas, ka mirst tikai labie cilvēki-kādam nomirstot mums ir tendence nedaudz idealizēt aizgājušo, aizmirst viņa slikto pusi, pataisīt viņu drusku labāku, nekā viņš jebkad īstenībā ir bijis dzīvs esot.

Jebkurš brauciens ar auto var kļūt par pēdējo, lai cik uzmanīgs būtu vadītājs.
Un līdz ar to ir tik daudzi braucēji gan ar auto, gan moto kuriem gribās ātrumu, gribās adrenalīnu un nav brīnums ka avārijas notiek.
Ja pēkšņi mirst jauns vesels cilvēks, tad bieži vien ar to veselību nebija vis tik labi.
It īpaši vīrieši, pārsvarā jauni, ne īpaši domā par savu veselību, jo jūtās labi un ne par ko nav sūdzējies daudzus gadus.
Justies labi, nenozīmē būt veselam, zinu daudzus piemērus kad negaidīti atklājas smagas sirdskaites vai ļaundabīgi audzēji, kuri bija jau sen un kurus varēja arī atklāt agrāk, ja cilvēks pats pacenstos.
Vajag tikai pārkāpt savam lepnumam un regulāri pārbaudīt savi veselību un tad justies drošāk.

Nav svarigi mirst jauni vai veci, bet kaa nomirst. Cilveki mirst nezeligas naaves ari pavisam jauni kaa par pienemumu taa pati Baiba vai bezvests pazudusie kas tiek atrast noslepkavoti. Ar slavenibam tad ir savaadak - dzivessveids taads. Del narkotikam zel ka aizgaja daudz vertigi muziku.

Uz visuma fona mes esam tikai putekli .......
Jautajumu par navi esmu apcerejusi no visam pusem krustu skersu. Un man nav konkretas atbildes. Ejot uz kaut kadam operacijam it ipasi , maksliga skaistuma , manuprat, tas ir paaustinats risks un tu nekad nezini , kas no ta sanaks.
Mes nekad nevaram but parliecinati , ka pienaks nakamais rits... Bet es esmu parliecinata , ka cilveks dzivo tik ilgi , cik ilgi vinu atceras ........

Man mamma macija , ka par mirusajiem vai nu labu vai neko , tapec jau saka , ka aiziet tikai tie labakie , bet no otras puses , kas vienam labs otram slikts .... Es domaju , ka pat vissliktakajam un glavekajam cilvekam ir kads kurs vinu mil un skumst ....

arī bieži domāju par šo nāves jautājumu. doma par to, kas tas notiks ar visiem jebkurā gadījumā, man liek uz to raudzīties pozitīvāk. es saprotu un pieņemu to, ka visus tas skars. vienīgi dažkārt rodas pretjautājums - ja jau mēs visi mirsim, tad kāda dzīvei ir jēga? bet ar to labāk neaizrauties un būt tuvāk zemei, kā saka :-D
bet nu atbildot uz autores jautājumu - katram savs laiks un visiem šis laiks ir ierobežots. un nav tā, ka aiziet labākie. tas ir pārāk subjektīvs jautājums. jo vienam aizgājējs var būt ir vislabākais (māte, bērns, vīrs utt.), bet citam pilnīgi nekas.

hmmm..biju iedrukājusi komentāru, bet skatos, nav.:-/
Tāda tā dzīve diemžēl ir. Tāpēc es vienmer, katru gadu, savu dzimšanas dienu sagaidu ar sajūsmu jo man ir bijusi iespēja nodzīvot vēl vienu gadu un ceru uz nākamo. Jā, čīzīgi, bet tā ir. Nereti domās pateicos par šo iespēju. Agrāk dzimšanas dienas man bija praktiski parastas dienas. Bet pēc tā ko redzēju apkārt notiekam un Īrijā tas bija 10x vairāk kā tagad dzīvojot Lv, sāku tiešām aizdomāties. Plus piedzīvoju diezgan tuva cilvēka, kurš nav ģimene vai rads, saslimšanu ar vēzi pa sieviešu līniju. Traki, traki. Šī jaunā sieviete gan šobrīd ir remisijā un ceru, ka viņai viss būs labi jo bērni vel jauni.

mums ir tendence nedaudz idealizēt aizgājušo, aizmirst viņa slikto pusi, pataisīt viņu drusku labāku, nekā viņš jebkad īstenībā ir bijis dzīvs esot.

Bet piemēram es reāli nepazistu nevienu cilvēku par kuru es varētu teikt,viņš bija slikts. :-/ Jā, utis ir katram, bet lai es kautko idealizētu, nē, jo visi cilvēki kurus zinu, ir viņi iekšēji labi.

nē, jo visi cilvēki kurus zinu, ir viņi iekšēji labi.

iespejams, tev ir paveicies bet iespejams tu nezini visu :)

Es tomēr vairāk sliecos domāt, ka neviens nav līdz galam slikts vai līdz galam labs. Visi esam kaut kur pa vidu, kāds vairāk uz vienu pusi, kāds uz otru.

nē, jo visi cilvēki kurus zinu, ir viņi iekšēji labi.

Par to, kāds ir otrs cilvēks iekšēji un pa īstam, nekad nevari būt līdz galam pārliecināta. Reizēm iekšā vandās tāda miskaste, lai arī tiek radīts iespaids, ka cilvēks ir labs, kārtīgs, godīgs.
Un es nemēģinu kādu aizskart, bet pārspīlēts šķiet teiciens, ka pirmie aiziet tie labākie.

Vel jau viss atkarigs no taa kas kuram ir slikts.