Man bija tā, ka bērnībā tētis nomira, pēc pāris gadiem mammai izveidojās jaunas attiecības. tajā laikā man jau bija kādi 12 gadi.. un mani tas ļoti kaitināja, likās, kā viņa tā var? Un viņš centās, nu piemēram, pamudināja mani iestāties mākslas skolā (redzēja, ka protu zīmēt), brauca man pakal uz mākslas skolu, nesa man svešvalodās visādas mākslas grāmatas, kuras tolaik nenovērtēju (toties tagad spēju novērtēt)..
Kad es sāku viņu pieņemt, tad viņu attiecības jau bija uz robežas.. viņi nav vairs kopā, tur bija arī citi sarežģījumi. Bet mammai tā arī nav izdevies izveidot jaunas, ilgstošas attiecības, tagad viņai ir 54, tētis mums nomira, kad viņai bija 35. Un es ļoti ceru, ka viņai viss vēl priekšā.
Autore arī ar laiku sapratīs..