akk, palīdzat

 
Reitings 301
Reģ: 16.08.2014
Labvakar. man ir viena problēma kas mani ļoti nomāc pašlaik. Man ir apnikuši visi strīdi ģimenē utt... bet, mani vecāki ir šķīrušies un es nenormāli ienīstu savu mammas vīru. Vienmēr strīdoties es saku ka nepatīk ka viņš tur saka kaut ko ne tādā tonī utt bet patiesais iemesls ir ta, kas man riebjas ka viņš, man svešs cilvēks ienāca manā dzīvē un sāk kaut ko noteikt vai regulēt mani. Lai gan ar mums dzīvo jau 7 gadu es tāpat nevaru. Un es nevaru pateikt to mammai arī strīdu laikā. Bet es skaidri zinu ka nekas nemainīsies tad. Es nezinu, itkā jau vajadzētu pateikt īsto iemeslu, bet negribu, jo varbūt mamma pēc tam būs nenormāli dusmīga uz mani...kaut gan domāju ka ja visu pastāstīšu kā jūtos tad viņa varētu arī nebūs tik nikna. Taču es nezinu kā to teikt un vienmēr nolemju ka ajj, vel 2 gadi un viss. Taču tas nebūs viss, būs taču jābrauc te arī pēc skolas beigšanas. man viņš itkā neko tādu sliktu nedara bet es patiešām ienīstu viņu, es pat normāli sejā paskatijusies neesmu runājot šo gadu laikā. protams kad biju mazāka lai gan īsti neatceros laikam tiik liels riebums nebija jo tad daudz ko nesapratu. Jūtu arī to ka man dzīvē būs un ir jau takā traumas un kas traucēs man būt pilnvērtīgai. Nepatīk arī draugus uz māju aicināt ja viņš te. Bet ko jūs darītu manā vietā?
04.01.2017 21:10 |
 
Reitings 512
Reģ: 01.12.2014
Meitenes mīļās! Ar kādu naidu un nepatiku..
Šajā situācijā protams rodas bažas par tām daudzajām diskusijām. BET, par spīti tam,ka tūlīt man arī kāds uzrakstīs par trakojošiem hormoniem, lai gan man jau sen vairs nav 16 gadi, bet es esmu bijusi tieši tādā pašā situācijā, šķita,ka nav neviena ar ko izrunāties, jo tajā vecumā šķiet,ka mamma grib tikai parādīt,ka mums ''lielajiem'' pusaudžiem nav taisnība. Saprašana nāk ar laiku, bet tas nenorāda,ka meitene nedrīkst izteikt savas domas. Neko tik briesmīgi sliktu es te neredzu. Un tā ārprātīgā riešana uz 16 gadīgu (iespējams, es nezinu cik jauna ir meitene) meiteni vispār ir kaut kas ārpus robežām.
Mēs pašas taču arī gribam,lai līdzcilvēki pret mums attiecas ar cieņu, CIENĪSIM CITUS! :)
04.01.2017 23:38 |
 
Reitings 512
Reģ: 01.12.2014
Neons
Un, jā, pati diskusijās neiesaistās. Varbūt tas tomēr nozīmē, ka šī "problēma", nemaz nav "problēma"?...

par šo gan es Tev piekrītu :D
04.01.2017 23:39 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
iemesls ir tas ka joprojām netieku pāri tam ka viņš nav mans īstais tēvs un te dzīvo un diktē man dzīvi.

Uzraksti vēstuli. Savu pieredzi publiski nestāstīšu.
04.01.2017 23:40 |
 
Reitings 7408
Reģ: 06.05.2013
Es kaut kā nemanīju no autores tekstiem, ka patēva dara ko sliktu vai nepareizu vai māte uzvedas kut kā neatbilstoši

Man autores vecumā bija līdzīgs gadījums. Nu, tas vīrietis ar mammu vairs nedzīvo. Itkā sīkums un zinu, ka daudzi tam nepievērstu uzmanību, vai nosauktu par audzināšanu vai kā tamlīdzīgi. Ne vienmēr "viss tehniski ir pareizi" ir pareizi. Tas ļoti ir atkarīgs no konkrētajiem cilvēkiem - gan pieaugušajiem, gan pusaudža.
04.01.2017 23:43 |
 
Reitings 269
Reģ: 21.11.2016
Es kaut kā nemanīju no autores tekstiem, ka patēva dara ko sliktu vai nepareizu vai māte uzvedas kut kā neatbilstoši. Viss ko uztvēru ir tieši tas, ka viss ir kārtībā un autore to bezmaz arī tieši uzsver, bet viņa nez kādu iemeslu dēļ līdz mielēm ienīst patēvu. Un monētais īstais iemesls ir vnk absurds... Un, jā, pati diskusijās neiesaistās. Varbūt tas tomēr nozīmē, ka šī "problēma", nemaz nav "problēma"?...

Pievienojos. Patēvs, cik noprotams, pēc autores tekstiem nedara neko sliktu, ja, protams, neskaita to, ka atļaujas pēc 7 gadu ilgas dzīves kopā, atvērt muti. Man, ja godīgi, šajā situācijā visvairāk žēl tā vīrieša. Ir vīrieši, kuriem ļoti grūti ienākt svešā ģimenē, jo nekad nevar saprast kā pieņems bērni un vai pieņems, bet te, pat pēc 7 kopā nodzīvotiem gadiem, kas tomēr nav maz, viņam vienalga jāturpina justies tā it kā viņš būtu trešais liekais, tā it kā būtu kādam izdarījis nez kādu pārestību. Ja jau viņš nav vecāku šķiršanās iemesls, tad kur vispār problēma? Un, piedod, atvaino, bet svešs vīrietis jau nu viņš tiešām Tev nav, viņš ir tieši tāds pats ģimenes loceklis kā visi un arī viņam ir tiesības piedalīties bērna audzināšanā, vēl jo vairāk, ja viņš to cenšas darīt. Ja negribi to pieņemt, tad vismaz iemācies paklusēt un neizrādīt savu riebumu tik atklātā veidā.
05.01.2017 00:16 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Trako hormoni un tinim gribas draamu

+
Gan jau ar gadiem sāks saskatīt un novērtēt to labo, ko sniedz mammas 2. pusīte..
Protams, bērniem vajadzētu respektēt vecākus (māti) un cienīt arī viņas izvēli..
05.01.2017 00:55 |
 
Reitings 420
Reģ: 06.03.2016
pāri visam rekoemndētu nesabojāt šīs attiecības līdz tādam līmenim, lai, pieaugušai esot, nespētu komunicēt normāli.
05.01.2017 03:24 |
 
Reitings 12990
Reģ: 29.11.2014
Es labi saprotu, ka Tev kā pusaudzei ir spuriņas, liekas, ka viņš nav Tavs tēvs, ka neko nevar aizliegt, tomēr - var. Mamma viņu ir izvēlējusies, ir jārespektē mammas izvēle, ja vien tiešām viņš Tev nav nodarījis ko tādu, kas nav pieļaujams. Ja tas ir tikai tāpēc, ka mammai ir cits vīrietis, tad ar laiku Tu tiksi tam pāri, pieņemsi viņu un novērtēsi. :-)
05.01.2017 09:01 |
 
Reitings 3267
Reģ: 20.05.2016
Vispār interesanti, kā Jūs spiežat uz to, ka bērnam ir viss jāpieņem un jātur muti, bet neviena vārda par to, ka tā ir mātes atbildība - runāt ar savu bērnu un, ja viņa būtu viņu normāli audzinājusi un viņām būtu labas attiecības un savstarpēja uzticēšanās, tad šāda problēma visticamāk nemaz nebūtu.
Jūs tiešām neredzat problēmas būtību un domājat, ka to var tā vienkārši atrisināt uz komandu "pieņemot" to vīrieti? :D
05.01.2017 09:24 |
 
Reitings 12990
Reģ: 29.11.2014
Man bija labas attiecības ar mammu un savstarpēja uzticēšanās, bet arī es nevarēju pieņemt. Tāpēc es domāju, ka to tieši tā var atrisināt.
05.01.2017 09:26 |
 
Reitings 3267
Reģ: 20.05.2016
Apple_pie
Ok, cilvēki jau ir dažādi un maybe Tev ar to vīrieti paveicās, jo bija pietiekami sakarīgs.
05.01.2017 09:30 |
 
Reitings 12990
Reģ: 29.11.2014
Nē, nebija, tiešām nebija, toreiz gan mamma neieklausījās, ko es ilgi nesapratu un nepiedevu, bet tagad cilvēks ir mainījies, redzu, ka cenšas. Visu aizmirst nevar, bet piedevusi esmu, jo tā sāpināšu tikai sevi.
Te nekas nav minēts par kādiem pāridarījumiem, tikai tas, ka viņš man aizliegs kaut ko darīt, kas arī tipiski pusaudžiem, kuriem negribas, lai kaut ko viņiem aizliedz :-D
05.01.2017 09:32 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Man jau šķiet, ka neienīst gan, vienkārši meitai šķiet, ka šis vīrietis kautkādā veidā viņa atņēmis arī mammu, nu vsmaz dalēji. Īstais tētis ir prom un tad atnāk vēl kautkāds un sāk kačāt pravas.
05.01.2017 10:19 |
 
Reitings 12990
Reģ: 29.11.2014
Es saprotu, ka 7 gadus jau dzīvo, noteikti finansiāli palīdz mammai, atbalsta, audzina arī meitu (nu vai palīdz). Kā izpaužas kačāt pravas?
05.01.2017 10:21 |
 
Reitings 1055
Reģ: 04.07.2012
Man bija tā, ka bērnībā tētis nomira, pēc pāris gadiem mammai izveidojās jaunas attiecības. tajā laikā man jau bija kādi 12 gadi.. un mani tas ļoti kaitināja, likās, kā viņa tā var? Un viņš centās, nu piemēram, pamudināja mani iestāties mākslas skolā (redzēja, ka protu zīmēt), brauca man pakal uz mākslas skolu, nesa man svešvalodās visādas mākslas grāmatas, kuras tolaik nenovērtēju (toties tagad spēju novērtēt)..
Kad es sāku viņu pieņemt, tad viņu attiecības jau bija uz robežas.. viņi nav vairs kopā, tur bija arī citi sarežģījumi. Bet mammai tā arī nav izdevies izveidot jaunas, ilgstošas attiecības, tagad viņai ir 54, tētis mums nomira, kad viņai bija 35. Un es ļoti ceru, ka viņai viss vēl priekšā.
Autore arī ar laiku sapratīs..
05.01.2017 10:23 |
 
Reitings 1055
Reģ: 04.07.2012
Un par to mākslas skolu... man arī likās, ka man kāds cenšas kko uzspiest. Dullāka vecumā vispār taisīju dumpi, ka pametīšu to skolu, lai gan pati iekšēji nemaz negribēju, patika jau :D vnk tracināju.. Protams pabeidzu teicami, vēlāk arī citas, tagad darbojos dizaina/mākslas jomā..
05.01.2017 10:26 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!