Tas, ka meitene (kurai 16g laikam sanāk) raksta anonīmi bieži par dažādām problēmām, kur daļu varētu atrisināt vienkāršāk, ģimenē, jau norāda, ka kaut kas ir aizgājis šķērsām. Nu trako hormoni, nu un? Tāpēc lielās dāmas pateiks, ka lai beidz ņerkstēt un dzīvo tālāk. Pašas tādā vecumā nebijāt? Varbūt nav tur tik liela problēma, varbūt tiešām pāries šis posms un citādāk uz to skatīsies, bet ja vecāki nav ar viņu neko pārrunājuši par šķiršanos, tad kā viņai kā bērnam bija saprast, kas notika un kāpēc attīstījās šādi. Mājās strīdi, parādījušies jauni draugi, kurus, cik var noprast, kauns aicināt ciemos. Varbūt pietrūkst vienkāršas informācijas un izrunāšanās. Uzreiz, neko nezinot, brukt virsū, lai savalda savus hormonus un muti ciet, nav arī nekāds labums, ne palīdzība.
301
