Man arī liekas, ka, ja ģimenē ir šī dāvināšanas tradīcija, tad vajadzētu zināt, kas otram patīk. Nav jau runa par vērtību naudas izteiksmē, bet gan par padomāšanu. Ja draugs zinātu, ka man negaršo lakrica, bet uzdāvinātu man lakricas končas, nu es nebūtu priecīga, jo man šķistu, ka viņš mani nepazīst un neieklausās, tāpat arī ar ģimeni. Es nekad nedāvinātu mammai smaržas, ja viņa kaut kad būtu izteikusies, ka viņai tās netīk. Ja dāvina tiešām tikai tāpēc, ka it kā vajag kaut ko, tad varbūt labāk vispār nedāvināt neko.