Pie 21. lapas man apnika. :D
Bet jā, mēs esam dažādas, ļoti. Es nekad nebūtu iedomājusies, ka dāvanas saturs ir kaut kāds īpašs draudzības vai cieņas līmeņa rādītājs. Nē, man tiešām prieks, ja kādai ir laiks un spēks ņemties ar dāvanām jau no oktobra, domāt, analizēt, blociņā pierakstīt. Bet man nav. Godīgi. Un es mīlu savus vecākus, man ir brīnišķīga draudzene, kuru es bezgalīgi cienu, bet viņi man ir uzdāvinājuši dāvanas, kuras es neizmantoju vai kas nav manā gaumē. Iespējams (pat ļoti), ka es arī viņiem. Lai es tagad sāktu to uzskatīt par kaut kādu bezkaunību vai necieņu!? Jēziņ! :D :D
Jā, necieņa ir dāvināt lietotas mantas. Bet aiziet nopirkt veikalā/pagatavot kaut ko.. Super, paldies! Es zinu, cik daudz spēka un laika tev tas prasīja, un ka tu labprātāk būtu to laiku pavadījusi/-is zem segas ar grāmatu vai filmu!