Mana briesmīgā Ziemassvētku dāvana

Un ja nepīpē? :-D

Suņa trauku rekomendēju izmantot kā pelnutrauku.

meitenes tad iesakiet ko man darīt ar vēl neizmestām dāvanām? - piparkuku forminam sarusejusam?( man jau ir tādas, vairāk nevajag!, un sarusejusas man nevajg:-D), bezgaumigu šalli, salvešu turētājus, maximas blocinus, spigulotu galdautu, sunu trauku(
man pat suna nav)

jā laba idejas meitenes, kur jus bijāt ātrāk(t)(t) varēju apstaigāt kaimiņus un piedāvāt, vai kādam nevajag :'-(
nekas, gan jau kāds bomzīts priecāsies

Varēji glabāt kartupeļus tajā maisā, vai citus maisus, vai paklāt zem Ziemassvētku egles, lai skujas nebirst, vai apzvanīt pie durvīm visus kaimiņus un piedāvāt, varbūt kādam vajadzīgs Maximas maiss ar zemeni. Ja Tavā mājā nevajadzētu nevienam, būtu jāapstaigā visas rajonā esošās daudzdzīvokļu mājas un jāpiedāvā katrā dzīvoklī. :-D

Rīdzinieces Meita, tad tu arī esi mantkārīga maita, kas nespēj šādu dāvanu novērtēt. Būtu uztaisīju DIY aplikāciju un noslēpusi to Maxima logo, būtu vismaz ar ko kartupeļus stiept no tirgus, ja tur ej, bet nē, izmeti!!!Ai, ai, ai :-D:-D:-D

Drostala, rodas sajūta, ka kāds Tev būtu parādā, tikai tāpēc, ka Tu dāvini izcilas dāvanas (Tavā izpratnē) - tas par to - kas jums liedz tā darīt un besīšanos par Tev neuzdāvinātām biłetēm. Un man arī patīk dāvināt (uzskatu, ka labas dāvanas).
Vita M, Tava komunikācija ar Tavu gimeni manu gulēšanu neietekmē, paldies par raizēm. Mēs vienkārši esam acīmredzami atškirīgi cilvēki un mūsu gimenes arī.

izmetu misene

kurš zin tos maximas maisus, kurus var salikt zemenē piemēram. drausmas man tāds bija pie dāvanas,
maxima visapr neeju, un lai reklametu vinus vēl :-O

Tām, kuras iesaka nevajadzīgās mantas ievietot FB grupās vai nest uz otru elpu un ziedot labdarībai: Man nav absolūti nekādu problēmu to darīt, jo tie cilvēki, kuri man dāvina draziņas, internetu pilnīgi noteikti nelieto, kā arī man nebūtu kauns, ka redz, ka es to tirgoju nost (nesāpīgākais mājiens parādīt, ka nepatīk), ir cita lieta:
Man ir žēl sava laika to darīt. Man ir jātērē laiks, sabiedriskā transporta biļete, mašīnas degviela, mašīnas stāvvieta jāapmaksā, lai vestu kaut kādu 1 eiro vērtu štruntu uz labdarības iestādi? Vai jātērē laiks, sazvanoties, saskaņojot laiku ar FB saņēmēju, jāpieved viņam klāt kaut kur uz Ķekavu, Ādažiem, Zolitūdi, whatever, jo redz 5bērnu ģimenei nav auto un iespēju tikt uz centru pakaļ tai 2-3 eiro vērtajai draziņai? Stāvēt, salt pie Origo pulksteņa ar to štruntu, jo saņēmējam kavējas mikriņš? Un kuram ir vajadzīgs fotorāmītis vai māla eņģelīša figūriņa? Es neiešu krāmēties ar tādiem pasākumiem, man vienkāršāk ir izmest.

Es uz Ziemassvētkiem arī dāvināju biļetes uz operu, bet nopirku es tās jau uzreiz septembrī, lai pasniegtu Ziemassvētkos un cilvēks jau janvārī varētu normāli aiziet.
Kas jums liedz tā darīt?

1) Nav ideju par to, ko cilvēkam dāvināt un vēl svārstās.
2) Nezina, kādi tam cilvēkam plāni uz janvāri - varbūt dedlains darbā, ceļojums uz Taizemi, operācija, ...
Es pērku dāvanas decembrī, piemēram, ja zinu, ka draugam patiks lieta X, es to X lietu nepirkšu oktobrī, jo var gadīties, ka viņš pats sev to lietu X nopirks 10. decembrī.

Labi, ne visiem patīk meklēt dāvanas, pusgadu iepriekš domāt, tincināt, ķert mājienus, un tas ir normāli. Bet cik daudzas dara tā: "Ok, šodien iešu uz Drogām un tur nopirkšu visas dāvanas šiem Ziemassvētkiem!" ?? Nu arī taču nē.
Dāvanu (jā)pērk ar domu par otru cilvēku. Ja domas nav, jāiztiek ar simbolisku, universālu dāvanu. Un dušas želeja nav universāla, simboliska dāvana cilvēkam, ko nepazīsti tik labi.

Es dāvānām pieeju ļoti nopietni, ļoti rūpīgi un laikus! Tas attiecas uz visām dāvanām, ne tikai Zsv. Man ir google doc fails, kur ir saplānots gadam uz priekšu, kad kuram ir kādi svētki (dzimšanas dienas, vārda dienas, bērnu dzimšanas dienas) un kuriem cilvēkiem vispār paredzēts dāvināt. Uz Ziemassvētkiem man tie ir kādi 20 cilvēki.
Un pie katra cilvēka rakstu idejas, ko pamanu, kas viņiem varētu derēt un patikt. Tā kā bieži braucu ārzemju komandējumos, bieži vien dāvanas iepērku tur. Tā arī šogad visiem Zsv dāvanas jau sapirku oktobra komandējumu laikā.
Un dāvanas es pērku vismaz pāris mēnešus pirms notikuma. Tāpēc man besī šitie - nenopirku biļetes uz izrādi, ko vēlējies, jo biļetes izpirktas. Es uz Ziemassvētkiem arī dāvināju biļetes uz operu, bet nopirku es tās jau uzreiz septembrī, lai pasniegtu Ziemassvētkos un cilvēks jau janvārī varētu normāli aiziet.
Kas jums liedz tā darīt?

Beibe.Marta, bet šādā situācijā es ceru, ka Tu, dāvanu izvēloties, pērc ko neitrālu, piemēram, saldumus (ja pašam negaršos, uzcienās kādus ciemiņus), nevis pērc un dāvini sejas krēmus, apakšveļu, lūpu krāsas.

Es laika esmu egoiste vulgaris, bet es netaisos pavadīt ntās stundas veikalos lai atrastu katram cilvēciņam to ideālo davānu. Netaisos stresot un plēst matus lai izzinātu/atcerētos viņa mīļāko krāsu, kādā stilā ir viņa trauki, ir viņam dīvāna pārklājs vai kāds alko viņam iet pie serdes. Ja es kautko tev dāvinu, tad tu man esi īpašs. Ja neko nesaņem, neesi, viss. Un man vienalga, tu man uzdāvināji kaut Rolexu. Tā bija tava izvēle. Atklanos un gaidu akmeņus.

Bet tad nebrīnies, ka cilvēkam Tava dāvana var nepatikt. Ok, izteikties par jebkuru dāvanu nesmuki nav OK, bet izteikt savu nepatiku - neredzu neko briesmīgu. Un ja Tu to apzinies, tad viss ir kārtībā.
Citādi sanāk baigi divkosīgi - mantrausīgas cūkas ir visas tās, kas nedod Dievs, izsaka savu nepatiku (kaut gan piekrītu, ka ir starpība, KĀ ŠĪ NEPATIKA IR IZTEIKTA), bet kad te daļa saka, ka viņiem pofig par tām dāvanām, nav laika meklēt un ja kaut ko uzdāvināja, lai tie dāvanu saņēmēji klanās līdz grīdai, ir tikpat absurdi un nesmuki.
Jā, cilvēki ir dažādi - ir tādi, kuriem dāvanu meklēšana ir galvassāpes un vispār nothing special, bet ir arī citi. Nu, nekas. Pasaule negriežas nedz ap pirmajiem, nedz ap tiem otrajiem. Tikai, goda vārds, es nesaprotu, kāpēc vispār jādāvina kaut kas, ja Tu zini, ka nopirki kaut ko dāvināšanas pēc. Ja Tev cilvēks ir īpašs, nu nepirksi Tu viņam ko tādu, kas pirmais pagadīsies pa rokai.
Un vispār - svītroju sevi no mantrausīgu cilvēku saraksta :-D- vakar vispār bija ideāla diena un saņēmu vairākas dāvanas no cilvēkiem, no kuriem pat to negaidīju! Saņēmu arī rotu, bet tādas nevalkāju..bet... dāvinātāja to taisīja speciāli man un tā apziņa, ka par mani padomāja, vispār bija neatsverama :-) Bet man patīk pašai pārsteigt cilvēkus un izdarīt ko labu

Ui piemirsu piebilst, ka lietotas pekeles nedāvinu, jau reiz dāvinātas lietas nepārdāvinu un kurbāžņus ar ne. Mazums man te birku uzkarinās..

Es laika esmu egoiste vulgaris, bet es netaisos pavadīt ntās stundas veikalos lai atrastu katram cilvēciņam to ideālo davānu. Netaisos stresot un plēst matus lai izzinātu/atcerētos viņa mīļāko krāsu, kādā stilā ir viņa trauki, ir viņam dīvāna pārklājs vai kāds alko viņam iet pie serdes. Ja es kautko tev dāvinu, tad tu man esi īpašs. Ja neko nesaņem, neesi, viss. Un man vienalga, tu man uzdāvināji kaut Rolexu. Tā bija tava izvēle. Atklanos un gaidu akmeņus.

elzaelza

Savukārt, Drogās (ne tikai) , man patīk vairāk Prisma komplektiņi no viskaut kā sakombinēts maksā ap 10-15 eur , kas ir lētāk nekā minētajos .

Es 100x vairāk priecātos par parastu Stenders lūpu balzāmu pa 4,95 un to tiešām lietotu un fanotu, nekā par Prismas dāvanu komplektu pa 20 eiro, kur ir Gliss Kur, Dove un Nivea, jo Es.To.Nelietoju.Un.Man.Nav.Draudzeņu.Kuras.To.Lietotu.
Ja viens pats lūpu balzāms/ ziepes šķiet par pliku. droši var ar skoču pielīmēt pie 1 eiro vērtiem Dreamies cepumiņiem, kuri garšo manam kaķim.

Vita M
Pārdod to segu!

Toreiz, kad man uzdāvināja kaut kādu bezsakarīgu gultasveļu un skruļļu fēnu, es piemetu, ka dāvanas vērtība varēja būt ap 20 latiem. Runa nav par skopumu. Bet es šo dāvanu vietā būtu ļoti priecājusies par dāvanu karti Drogās par kaut vai 5 latiem. Ar tiem cilvēkiem vairāku gadu garumā tikos 1-2x nedēļā. Jā, man bija sāpīgi, jo tur izskatās, ka viņiem vispār ir nospļauties. Man bija 17 vai 18 gadi, toreiz pusaudža dullumā es uzskatīju, ka viņi mani speciāli kaitina. :-D
Mana vecmamma man ir uzdāvinājusi XXL izmēra naktskreklu laikā, kad valkāju XS, bet es neturēju ļaunu prātu un laukos pat to vilku, jo ļoti novērtēju, ka vecmamma pati pirka un domāja, nevis kā parasti paprasīja kaut ko nopirkt manai mammai.