Mana briesmīgā Ziemassvētku dāvana

Jā, vienreiz no Izraēlas e-pastā rakstīja, ka dāvanā būs soma. Gaidīju, priecājos, beigās tā soma man galīgi nepatika. Pēc kāda gada vai diviem es viņu pārdevu, dīvainā kārtā daudziem citiem viņa patika un likās saistoša. Bet pa lielam es arī to neuzskatu par sliktu dāvanu, vnk nebija manā gaumē.

Man laikam nekad nav bijusas sliktas davanas.

Saņēmu ļoti asu un kodīgu šalli, kas gan nenozīmē, ka slikta dāvana, jo krāsa skaista (vienmēr kaut ko labu var atrast :D ), bet esmu pieradusi pie ļoti mīkstām šallēm. Līdz ar to pie uzdāvātās pagaidām nevaru pierast. Sajūta, ka šausmīgi kož un skrāpē. (s):-|

Diezgan briesmīgi, bet krustmāte uzdāvināja Zelta auskarus, kuri man nepatīk ļoti. Velku, kad eju pie viņas ciemos :D

kādreiz bērnībā man riebās, ja dāvina zeķes vai jebkādas citas drēbes. Tagad man ir pilnīgi vienalga, ko dāvina. Priecājos arī par zeķēm :D īpaši villenēm.
Vienubrīdi visiem bij topā man saldumus dāvināt, tas gan man nepatika, jo es tos neēdu, bet nu laikam manus mājienus citi saprata, ka redz, ka man citas šokolādes jau gadus 2 stāv plauktā :D

Šogan nekas briesmīgs netika dāvināts. Vienīgi mazliet skumdina fakts, ja cilvēks uzdāvina ,kaut ko tādu ,ko zin ,ka es nelietoju, vai arī tādu lietu ,kuras man jau ir vairākos eksemplāros mājās. Vēl tā izrotāta tā lieta, ka citam vairs neaiznest klāt ciema kukulī vai tml.:D

Man ir vīriešu kārtas radinieks ar žagatas sindromu. Viņš regulāri kā pārtikas lielveikalos, tā arī sīkumbodēs un komisijas veikalos iegādājas kaudzēm visādu mazu trauciņu, glāzes vienā vai divos eksemplāros, māla figūriņas, rozā rotaslietu lādītes, spīdīgus šķīvīšus un tamlīdzīgas lietas. Nez vai ir brīdis, kad krājumā nebūtu kāda nieciņa. Tie tad arī tiek dāvināti visai saimei. Kroņa numurs laikam ir bijis keramikas gulbis.
.
Reiz attiecīgo cilvēku bija ķērusi apskaidrība, un man dzimšanas dienā tika Rūjienas melleņu biezpienkūka. Tā sapriecājos, ka nolīdu tukšā istabā un notiesāju to cēlā vienatnē.