Mana briesmīgā Ziemassvētku dāvana

Vot mans radinieks ar lidzigi doma ka te daza, berniem tapat jautri nav ko apvainoties ka nav davanu, jauniba laimes laiks kad labi bez davanam, a pec 30 it jakraj zarkam un vispar neko nevajag gribet....tapec ar nepulas davinat nevienam neko....:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D

Pasmieties ir labi, bet dzīvot ar domu, ka dēļ tā, ka stulba dāvana uzdāvināta, tas cilvēks ir skopulis un tikai grib ņemt, bet dot nē, lūk tas jau nav forši :) Es tak saku... man arī bijušas visvisādas dāvanas. Vienreiz saņēmu ižzuvušus flomīšus no tantes, bet es biju redzējusi tos pašus flomīšus viņai atvilktnē kādus 3 gadus atpakaļ.. :-D Nu rēcīgi un viss. Nejau es tagad turu ļaunu prātu uz tanti un visu gadu bubinu un sevi par varoni uztaisu, ka redz es viņai foršu dāvanu nopirku, bet viņa man nē :-D Nevajag sevi tādā tronī celt, lai pēc tam būtu no tā grūti nokāpt... katram sava dzīve, savas problēmas, savas darīšanas. Ja vienam ir laiks kārtīgi apdomāt kādam dāvanu, tad otram varbūt nav ne laika, ne vēlmes. Pieņem un sadzīvo, nevis gaudo par to.

Sveikas!
Es te lasu, ka daudzas cepas vai nu par savām briesmīgajām dāvanām un par to, ka dāvanas nav svarīgas vispār utt. Bet ko jūs sakāt par to, ka mans draugs pat neiedomājās mani nekādīgi iepriecināt? Pat ne mazāko sīkumu. Sanāca stulbi, jo es viņam iedevu dāvaniņu, bet viņš pateica, ka nezināja, ka vajagot dāvanas. Drusku saskumu. Mēs esam kopā tikai pāris mēnešus un šie bija pirmie Ziemassvētki kopā.

Es brinos ka aktivi komente cilveks ŠĀDU temu kas uzskata ka davanas tizilas vai to neesamiba nav cepsanas verts:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D Un ja par neuzmanibu pret tuvakiem vai skopumu ka jau mineju cepas daudzi cali, arzemju portalos, fb un vsiur kur var. Reizi gada tocna pec ziemisiem. Un ta katru gadu. Tas nav nekas jauns.

Mora, man tas būtu trauksmes zvans. Jo draugs, kas ir potenciālais topošais vīrs, tomēr ir vistuvākais cilvēks/ tam ir izredzes kļūt par vistuvāko cilvēku, un, ja vistuvākais cilvēks neko neuzdāvina, nu tad ir bēdīgi. Man arī bija tāds draugs, izšķīrāmies. Man tas nav pieņemami, jo es svētkus svinu, nedaudz, bet tomēr. Un citiem dāvanas gatavoju vai vienkārši apsveicu. Un man tas nav arguments, ka kādam tas redz nav svarīgi. Paziņas, kolēģi, radi var neapdāvināties, bet ne jau tuvākais.

Bet IR tādi cilvēki, kurus nekā citādi kā par skopuļiem nenosauksi. Var nokļūdīties vienu vai divas reizes ar dāvanu, bet ir cilvēki, kuri konstanti katru gadu un uz visiem svētkiem dāvina s**us, jā, es tos priekšmetus par tādiem uzskatu un nekautrētos arī tam dāvinātājam to pateikt acīs. Piemēram, man ir tante, gados jauna sieviete līdz 40, kura manai mammai uz vieniem Ziemassvētkiem uzdāvināja ap 10cm garu caurspīdīgu plastmasas eglīti uz baterijām, kurai nospiežot pogu tā sāk mirgot, bet pie mazākā trieciena tā juka ārā (sastāvēja no 2 plastmasas gabaliem, pa vidu mehānisms). Tā ir idiotiska dāvana un punkts. Būtu labāk uzdāvinājusi mazo Laimas šokolādi.

Es varu aktīvi komentēt ko un cik man uziet :) Tas, ka es nespēju un nevēlos pievienoties tavam aitu baram, nenozīmē, ka es nedrīkstu izteikties ;) Bet lieliska filozofija - visur visi čīkst, tādēļ tas ir normāli un tā tam ir jābūt..

Jā, es no tāda skatupunkta arī paskatījos, bet te ir arī citi faktori. Viņš uz manis ir diezgan daudz jau iepriekš patērējies (viņa paša iniciatīve), kas norāda, ka nav skops, par dzīvokli arī pats maksā un neko neprasa. Kā arī izskatās, ka ģimenē viņiem nekad tas nav bijis svarīgi, jo pat uz svētkiem nesatikās. Varbūt viņš šos svētkus uztver citādāk nekā es.(t)

Domāju ienākšu palasīšos cik salmu āžus (cosmo folklora) šogad meitenes saņēmušas, bet nē, 80% ir cepiens pāris dalībnieču starpā - neinteresanti |-)
Bet par dāvināšanu, ticiet man, attieksmi var just vienmēr, jo arī, ja nav tās naudiņas utt. var uzdāvināt kādu pilnīgāko nieku, bet ar tādu sirds siltumu iekšā, ka Tev saņemot asaras saskrien acīs, un var uzdāvināt "krutu lietu" ar attieksmi "nu še" un tad nav nekāda prieka.
Tā kā pilnīgi piekrītu meitenēm, ka jautājums jau nav par dāvanām, bet par attieksmi.
Pašai man patīk dāvināt un dāvināt kārtīgi padomājot un paanalizējot, lai zinu, ka dāvanas saņēmējam būs prieks, un mānīšos, ja teikšu, ka negribu tādu pašu attieksmi pretī - gribu ;-) Komercializēti, egoistiski - ooookkkk, bet tādas ir manas domas.
Bet laikam tie, kas man ir apkārt ir tādi paši, jo pēdējos gados saņemu tikai un vienīgi tādas dāvanas, kas ir foršas, un jā atbalstu pat to, ka pirms pirkšanas pajautā vai tā būs ok, nevis uzdāvina man 5o iepakojumu ar šampanieša glāzēm (bet nu tas jau arī ok, jo zinu, ka savās mājās 30 cilvēkiem bez stresa varu "uzsaukt" pa šampanieša glāzei :)
Plus man sākt likties, ka visa šī aurošana par svētku komercializāciju arī ir tāda modes lieta...
Dāvanas visiem un vienmēr patīk saņemt :-P

Varbut vins nav radis svinet, nav sanemis davanas pats un tapec nesaprot sos cepsanos par tadu neesamibu. Nu nav paveicaies ar bernibu vai gimeni cilvekam. Ar laiku iemacisies un jums bus jusu tradicijas. ;-)

Par Mora gadijumu.. manā dzīves pieredzē ir tāds gadījums, zinu vienu vīrieti, sakarīgs cilvēks, laipns, pret mani vispār zelta cilvēks, apsveic dzimšanas dienās un vārda dienās utt..bet bija precējies ar sievieti ( normala sieviete!) bet viņu nekad neapsveica dzimšanas dienā/ vārda dienā, aizbildinoties, ka tadi svētki viņam neliekas svētki...
Protams, ka viņi izšķīrās... bet kopā bija 7gadus.. Es viņus pazīstu jau 5cus gadus..

Man nekad nav uzdāvinātas tādas dušas želejas vai losjoni, kuri man riebtos, ja tādi būtu, atdotu draugam, aizvestu uz laukiem koplietošanai vai arī atdotu kādai draudzenei, kurai patiktu, draudzenes meitai, vienalga kam.
Atceros, bērnībā visiem radiem un paziņām nez kāpēc "tēmā" likās man dāvināt trīs lietas:
1) Puķu vāzes, arī tādas, kuras tecēja, 12. dzimšanas dienā es saņēmu 7(!) puķu vāzes. Tad visiem radiem pateicu, lai man vairs nedāvina puķu vāzes, nu jau pietiks, labāk lai dāvina puķes. Es vispār nesaprotu, kā var ienākt prātā 12 gadīgam bērnam dāvināt vāzes.
2) Foto rāmīšus. Arī man nesaprotama dāvana. Kāpēc lai kāds gribētu sev īpašumā 10 fotorāmīšus, kuri katrs izskatās citādi? Un ko tur likt? Jaunam padsmitgadniekam jau nav bērnu un mazbērnu, kurus likt fotorāmīšos.
3) Visas tās bezjēdzīgās figūriņas, pie kam es priecājos par oriģinālām figūriņām (Salavecis no sniegbaltīte no Sanktpēterburgas, piemēram), bet man bieži dāvināja visparastākās no Beta un Mego veikalu plaukta.
Tagad vairs tādas dāvanas nesaņemu. :-D

Hā. Gribētos redzēt to sašutušo "kāvarnoniecinātdāvanas" sejas, saņemot nevalkājamas humpalas, kas paķertas uz ātro. Kāda tur ar mīlestību gādāta dāvana. Labāk vispār neko nedāvināt, nevis pazemot cilvēku.

es taada gadiijumaa esmu taada pati kaa tavs draugs Mora. arii ar tagadeejo puisi esam kopaa vien paaris meeneshus, es nespeeju tik aatri cilvekam piekjerties un arii Ziemssveetkus netaisiijos un neplaanoju svineet kopaa un arii par daavanam jau laiku ieprieksh noteicu skaidri - no manis vinju nebuus, taadeelj davanu no tevis man arii nevajag un taada netiks pienjemta. diivaini? varbuut! bet es neveelos investeet savu naudu cilveekaa, par kuru man joprojaam nav paarlieciibas vai vinjsh buus blakus ''riit''. Un arii ar savu gimeni un tuvajiem draugiem netaisos iepaziistinaat, kameer nebuus taas iistaas sajuutas! Neredzu tam visam jeegu un veel jovairaak neredzu iemeslu par to dusmoties un paardziivot! (t)

Bet par dāvināšanu, ticiet man, attieksmi var just vienmēr, jo arī, ja nav tās naudiņas utt. var uzdāvināt kādu pilnīgāko nieku, bet ar tādu sirds siltumu iekšā, ka Tev saņemot asaras saskrien acīs, un var uzdāvināt "krutu lietu" ar attieksmi "nu še" un tad nav nekāda prieka.
Tā kā pilnīgi piekrītu meitenēm, ka jautājums jau nav par dāvanām, bet par attieksmi.
Pašai man patīk dāvināt un dāvināt kārtīgi padomājot un paanalizējot, lai zinu, ka dāvanas saņēmējam būs prieks, un mānīšos, ja teikšu, ka negribu tādu pašu attieksmi pretī - gribu Komercializēti, egoistiski - ooookkkk, bet tādas ir manas domas.

Pilnigi piekritu. Un vienmer brinos ka var nepatik davinat? Nu nav traki 2 reizes gada radit otram prieku. Un ta gadiem... man to nesaprast. Un divaini ka zel prieks visiem. Nu nesaprotu es to un viss.

Sveikas!
Es te lasu, ka daudzas cepas vai nu par savām briesmīgajām dāvanām un par to, ka dāvanas nav svarīgas vispār utt. Bet ko jūs sakāt par to, ka mans draugs pat neiedomājās mani nekādīgi iepriecināt? Pat ne mazāko sīkumu. Sanāca stulbi, jo es viņam iedevu dāvaniņu, bet viņš pateica, ka nezināja, ka vajagot dāvanas. Drusku saskumu. Mēs esam kopā tikai pāris mēnešus un šie bija pirmie Ziemassvētki kopā.

varbūt viņš tiešām nezināja, ka vajagot dāvanas. manai labākajai draudzenei z-svētkos neviens neapdāvina viens otru. tā vienkārši ir pieņemts. gan viņas vecāku, gan jaunajā drauga ģimenē. neviens nevienam neko nedāvina. man, protams, to grūti iedomāties, bet ja viņiem ir tā pieņemts, nekas slikts jau tur nav. varbūt tavam draugam arī tā ir ;-) šādos gadījumos ir jāizrunā iepriekš šo jautājumu par dāvaniņām. nevajag jau tieši prasīt vai būs dāvana, bet pajautāt par z-svētku tradīcijām viņa ģimenē un tā :-)

Es tā klusībā pie sevis ceru, ka nākamgad aizdomāsies, ka foršāk ir apmainīties ar dāvaniņām, redzēt pārsteigumu arī otra cilvēka sejā, nevis tikai saņemt dāvanu un atvainoties, ka pats tādu nav sarūpējis.:-/

Atcerëjos vienu briesmìgu dāvanu. :-D Tā laikam ir vienīgā,briesmīgā dāvana.
Draudzene pirms vairākiem gadiem,dzimšanas dienā, uzdāvināja litra burku...aprakstītu ar Bībeles citātiem.(t) Lieki teikt,ka es vispār baznīcā neeju un par reliģiju neinteresējos...

Daenerys1, bet tu saproti, ka ne visiem tās dāvanas kaut ko vispār nozīmē? Un tieši dēļ tā, ka ir tas uzspiestais komerciālisms, visi jūtas spiesti kaut ko dāvināt... un tad arī pērk lētus sūdus, jo varbūt vienkārši nevēlas tērēt savus līdzekļus uz dāvanām vai nevēlas vispār tērēt savu enerģiju uz tik uzspēlētu, retail industrijas vadītu "tradīciju". Man pašai patīk dāvināt, es pati pieeju dāvanām ar izdomu un dekorēju vienmēr paciņas, saceru katram savu vēlējumu/pantiņu, atbilstoši tam cilvēkam. Man patīk pārsteigt! Bet pati, pavisam godīgi, ne gaidu, ne ko gribu īsti! Lielāko daļu, ko man vajag, es arī pati varu nopirkt. Tādēļ neapvainojos un pieņemu, ka visiem visus apdāvināt vienkārši ne gribas, ne vajag.. Nu tā kaut kā!

bet tu saproti, ka ne visiem tās dāvanas kaut ko vispār nozīmē?

Bet MAN nozīmē, un MANAM vīrietim tas ir jāsaprot, vai nu viņš nav mans vīrietis. Es nesaku, ka man jādāvina dāvanas n-to simtu vērtībā. Lai uzdāvina pa 5 eiro, bet kaut ko normālu. Roku krēmu, kurš man patiešām patīk.
No attālākiem cilvēkiem kā draudzenes, tantes, māsīcas es negaidu dāvanas, labāk lai nedāvina neko, nekā spīdīgu plastmasas egli.