Mana briesmīgā Ziemassvētku dāvana

Ja galvenais ir dāvanas, tad ir ļoti skumji. Ziemassvētki ir palikuši pārāk komercializēti, un katrs gaida nezin ko. Es, piemēram, būtu priecīga pat par mazāko konfekšu kasti, jo man nekas nav vajadzīgas, ja kaut kas ir vajadzīgs, tad to labāk nopērku sev pati, un tomēr otrs cilvēks ir domājis un kaut ko nopircis. Citas te sūdzās, ka viņām uzdāvina kaut ko nevajadzīgu, ko viņas pēc tam pārdāvinās citiem, bet tādā gadījumā, jūs arī nedomājot par otru cilvēku, uzdāvināsiet kaut ko viņam nevajadzīgu. man ļoti patīk Ziemassvētku noskaņa un būšana kopā ar ģime i, bet bēsīgi, ka šie svētki ir pārvērsti par ļoti komercializētu pasākumu, es saprotu, ka ikvienam patīk saņemt dāvanas, bet vai tiešām ir vērts cepties par to, ka tu nesaņem, ko vēlies.

Man nav svarìgs dāvanas lielums. Es būtu priecīga arì par končām,par kâdiem riekstiem,tēju....kaut šoķeni,kas man garšo. Jo tas man parādītu,ka cilvēks domā par mani un grib iepriecināt.
Jā,var gadīties,ka nav naudiņa,bet,ja cilvēks jau 9 gadus saka,ka nav naudas...nuuu...piekritìsiet,ka mazliet dīvaini. Un Ziemassvētki ir katru gadu! :DPats saņem no visiem dāvanas,bet pretī neko. Kaut tajā pašā laikā iet tusēt pa bāriem utt. Tas liek domāt,ka naudiņa tomēr ir. :-)
Es,piemêram,nenopirkšu sev kaut ko,bet mīļos vienmēr iepriecināšu.

Nepieklājīgi ir nevienam neko nedāvināt, nākt ciemos tukšām rokām. Katru gadu. Zinot, ka būs gan galds, gan Ziemassvētku eglīte :D Varbūt te ir kāda, kas tapa dara? Varbūt varat izstāstīt savu redzējumu uz to?
Tāpat nepieklājīgi ir apvainoties par dāvanām. Priecājos par jebko-patīkami, ka kāds par mani domājis. Pēc svētkiem dāvanas sašķiroju-visu kas nepatīk, atdodu vai izmetu. Nu nevar katrs zināt, kas man patīk un ko vajag.

Varbūt varat izstāstīt savu redzējumu uz to?

Nu kā, pats visiem kā dāvana :-D

P.s.
Pievienojos Vederā Minka viedoklim par pieklājību. Es nezinu ko tie cilvēki domā ierodoties dez dāvanas, ja ir pieņemts dāvināt. Ok, vienreiz, bet na jau regulāri.
Var jau aizbildināties ar tekstu: es nesvinu tādus un tādus svētkus, bet tas ir stulbi ierasties pie ar šadu tekstu vai attieksmi pie cilvēka kušs svin.

Jo mazāk es svinu, jo mazāk sāp sirds par neriktīgām dāvanām :) Bet vispār, nemācēšu nosaukt nevienu SLIKTU dāvanu.

Man neriktīgas dāvanas ir bijušas tikai bērnībā: gaidi Bārbiju, bet saņem ādas lādīti ar ierkstu; daudz laimes vēl x un y 8-):-D
Baigais aplauziens :-D

Beidziet, diskusija diezgan humorīga :-) Pretgrumbu krēms 14 gados vispār pērle :-D

Man neriktīgas dāvanas ir bijušas tikai bērnībā:

Man līdzīgi. Gaidu bārbiju pa piecīti, saņemu sudraba ķēdīti pa 20 :-D

Dienvida, nē, nē, tur jau nebija krēmiņš vien! :D Losijons sejas mazgāšanai, toniks, krēms un serums... :D Komplektiņa vērtība tajos laikos man pilnīgs kosmoss šķita, bet prieks, ka mammai patika :D

Ja galvenais ir dāvanas, tad ir ļoti skumji.

Kāpēc galvenais? Tā ir daļa no svētkiem. Ir vienalga, vai tās ir končas, vai jauns telefons, stāsts ir par ko citu - cik ļoti Tevi pazīst Tavi tuvākie cilvēki, vai cik ļoti viņiem rūp sagādāt Tev domātu dāvanu, ja reiz dāvanas izvēlas galīgi neatbilstošas? Man būtu vienlīdz liels WTF gan par šokolādi, gan iPhone - tās nav man domātas dāvanas un maniem tuvākajiem tas būtu jāzina (Man ir paveicies - es zinu, ka šīs lietas dāvanā no tuviniekiem nekad nesaņemšu). To kosmētikas komplektu uzdāvināja tāds cilvēks, kas mani tā pa pusei pazīst. Nebrīnos, ka nokļūdījās, bet es arī uzskatu, ka nevajag dāvināt kosmētiku, ja nezini, kādu tieši cilvēks lieto vai vēlas.
Stāsts ir par to, ka atnes un kaut ko iegrūž, lai tikai būtu uzdāvināts - nepārdomā dāvanu. Nevis par tās lielumu vai cenu.

XZY es domāju, ka Tu ļoti pārspīlē par to, ka "citiem nekā nav". Pirms ~15 gadiem man ģimenē nebija veļas mazgājamās mašīnas, mēs to nevarējām atļauties un mazgājām veļu ar rokām, man bija 12 gadi. Es atceros, ka apakšveļu katru dienu mazgāju ar rokām, reizēm arī džemperus, sporta tērpus. Mamma mazgāja gultas veļu. Šodien paziņa sūdzējās, ka noplīsusi veļas mašīna, tā uz sitiena jaunai nav naudas, pa naktīm mazgājot veļu ar rokām, jāapmazgā arī bērniem (12 un 16 gadi), es saku - bērni pietiekoši lieli, vai tad paši nevar izmazgāt? Izrādās, ka mūsdienās 12-16 gados bērni, ja mājās nav veļasmašīna, nevis mazgā savu veļu paši, bet gan draud ar sociālajiem dienestiem. Psc.

Man laikam briesmīgi sliktas dāvanas nav bijušas (nu, tādas, par kurām man liktos - wtf). Es arī neapvainojos par to, ja man uzdāvina kaut ko, ko es nelietoju utml. Jo principā es dzīvoju tikai ar vienu cilvēku - draugu, kuram man ir jādāvina piemērotas dāvanas. :D Ja nepiemērotu dāvanu uzdāvina tētis, es neapvainojos, jo c'moon, mēs kopā nedzīvojam jau gadus 8 un ikdienā nesazvanamies lai izrunātu visus dzīves sīkumus. Kā viņš var zināt manas gaumes aktualitātes. Tas pats attiecas uz mammu, draudzenēm un citiem cilvēkiem. Tāpat es neapvainojos, ja man nedāvina neko. Bet es vispār esmu cilvēks, kurš par maz ko dzīvē apvainojas.

Pie sliktām dāvanām jau esmu pieradusi. Tā kā radiem no tēva puses ir diezgan vienaldzīga attieksme pret manu ģimeni, tāpēc dāvanas no tiem vienmēr bija šausmīgas.
Mana tēva māte man vienreiz uz dzimšanas dienu uzdāvināja 10 latu Dominas dāvanu karti, kurai pēc nedēļas beidzās termiņš, un klāt aploksni, kurā bija 5 lati. Visvairāk mani izbrīnīja, ka manā priekšā pirms pasniegt man aploksni viņa tos 5 latus izvilka ar tekstu "es aizņemšos, man vajag.":-D
Tante katru reizi man dāvināja galīgi neatbilstošas dāvanas. Kad man bija 12, viņa man atveda bērnu smilškastes lāpstiņu un grābeklīti ar tekstu "bāc, tev jau 12? man likās, ka tikai kādi 7." Lieki piebilst, ka viņa mani satika reizi gadā. Tad arī viņa ir dāvinājusi akrila krāsas, kuras jau bija atvērtas.
No tādām dāvanām, kas tika dāvinātas no sirds, man arī bija pabriesmīgas. Vīramāte pirms gada uzdāvināja riktīgi dārgus dizaineru zābakus no Vācijas, bet nu tik šausmīgus, ka pilnīgi skumji palika. Jo zinu, ka cilvēks taču centās.

es domāju, ka Tu ļoti pārspīlē par to, ka "citiem nekā nav"

Nepārspīlē. FB labdarības lapas pilnas ar ģimenēm, kurām vajag visu - drēbes, galda piederumus, traukus, apģērbu un mēbeles. Es negribu šeit izvērst diskusiju par to, bet fakts kā tāds - ir tādi, kam nav pilnīgi nekā un viņu nav maz.

Tieši tā, apskatiet facebook lapas kur atdod visu ko, pat it kā vecas nolietotas mēbeles, traukus izķer uzreiz.
Bet ir jau arī tādi kam facebook nav, jo dzīvo tā ka nav skaidrs kā izdzīvo, jo darbs konstanti nav, tiek malkots alkohols un bērns tur kaut kur ir, un viņam nav nekā, kā jau teicu zinu tādu gadījumu, un to neviens neafišē. Kaut nedaudz palīdz labdarības biedrības. Tādēļ man neceļas roku to mantu izmest, es viņu izmazgāju un ar tīru, jaunu birsti iztīriju lai spalviņa smuka, bērnībā priecājos par tādu mantu, jo uz cenu birkas neviens neskatās! Galvenais lai tīra un smaržīga tām mazajām rociņām.

Ja galvenais ir dāvanas, tad ir ļoti skumji. Ziemassvētki ir palikuši pārāk komercializēti, un katrs gaida nezin ko. Es, piemēram, būtu priecīga pat par mazāko konfekšu kasti, jo man nekas nav vajadzīgas, ja kaut kas ir vajadzīgs, tad to labāk nopērku sev pati, un tomēr otrs cilvēks ir domājis un kaut ko nopircis.

+++
Dažbrīd, lasot un redzot to, kas notiek apkārt, liekas, ka Ziemassvētki vairs nav Ziemassvētki, bet gan sacensību maratons, kurā katrs cenšas nopirkt visdārgāko, visekstravagantāko dāvanu. Man personīgi, mana aizņemtā dzīvesveida dēļ, vislielākā dāvana ir manu mīļāko cilvēku tuvums. Laikam tāpēc es nekad nesapratīšu šo dāvanu kultu un vēl jo mazāk sapratīšu to, kāpēc tik skaisti svētki tiek pārvērti par komerciālu, atvainojos, mēslu.

Atvaino, Ophelie, bet tas, ka kādam ir PRIEKS palutināt savus apkārtējos ar kaut kādu materiālu lietu, nenozīmē, ka tas ir viñiem vai viñu mīłajiem it SVARĪGĀKAIS. Ok, ja kāda gimenē nav pieñemts dāvināt, tā ir viñu izvēle un kāpēc gan vajadzētu, bet, kāda joda pēc, tāpēc citāda svinēšanas izvēle ir jāsauc par mēslu?

Jāsauc par mēslu, lai izlektu - redz cik es laba un pareiza, mantas un dāvanas man neinteresē.

Pasadena, man nav nekādu iebildumu, ja ģimenēs notiek apdāvināšanās! Nebūt ne! Savā komentārā es runāju konkrēti par to, ka it visur, gan televīzijā, gan presē, tiek runāts tikai un vienīgi par dāvanām, prezentētas lielākās atlaides utt.utjp., kas neviļus rada sajūtu, ka Ziemassvētki vairs nav Ziemassvētki, bet gan svētki, kuros katram jānopērk visdārgākā, krutākā dāvana. Tāpat arī par mēslu nesaucu citāda veida svinēšanas izvēli. Ar konkrēto izteicienu domāju to, ka televīzija un citi mediji, ar savu reklāmu un ziņu palīdzību, šos svētkus padarījuši par komerciālu mēslu, cilvēkiem nepārtraukti mēģinot stāstīt par jaunām un jaunām atlaidēm platekrāna televizoriem un datoriem, kamēr ir liela daļa pieaugušo un bērnu, kuriem mandarīni jau skaitās liela dāvana... Atvaino, ja manu tekstu uzņēmi personīgi vai pārprati. Tas tā nebija domāts.

NightSky, man nekad nav bijusi vēlme ne izlekt, ne parādīt sevi pareizāku kā esmu. Manam komentāram bija pilnīgi cita nozīme, kuru, acīmredzot, nemācēju pareizi izteikt, taču tas, ka mantas un dāvanas mani neinteresē gan ir tiesa, bet nu laikam mūsdienās šis apgalvojums skaitās kā izlekšana.