No autores trīs favorītvārdiem izvēlētos Evu vai Madlēnu -tikai, ja tiešām izcili izklausās ar uzvārdu, bet Estelle kaut kā pēc seriāla dikti izklausās... Tikai problēma jau ir daudz dziļāka - konflikts ar vīru un neizskatās, ka ar esošajiem variantiem sanāks kompromiss. Turklāt, pat, ja Antonīna liek kā otro (vai vienu no 2 vārdiem), tas ir tik... nezinu... pagalam vecmodīgs vārds, ka es noteikti negribētu, lai manu meitu tā sauc. Lai vai kāda izskaņa, visdrīzāk tāpat būs cilvēki, kas par Toņu sauks... :'-( Lai gan ir vecvārdi, kas man patīk (teiksim, Emīlija), šis nav tas variants.
KO darīt? Te bija ļoti labi ieteikumi - atmest šos variantus, apsēstiem abiem pie kalendāra (parastā vai paplašinātā) un izrakstīt katram kādus 5-10 vārdus, kas patīk. Tad skatīties, varbūt ir kaut kas, kas sakrīt.
Mums bija grūtāk, jo no kalendāra vispār nespējām izvēlēties vārdu meitiņai... arī paplašinātais kalendārs nelīdzēja. Viss beidzās ar ilgiem pētījumiem un sērfošanu pa dažādām ārzemju lapām un izvēlējāmies skandināvisku vārdu. Dabūjām gan daudz dzirdēt par savu vārda izvēli, tomēr uzskatu, ka tikai un vienīgi bērna vecāki ir tiesīgi izlemt, kā sauks viņu bērnu. Citiem lemttiesības šajā sakarā nav.
8
