No savas pieredzes teikšu tā , ka vissāpīgākā emociju un fiziskā ziņā bija pirmais zaudējums , jo tas ir šoks ! Neviena sieviete taču negatavojas , ka ar viņu var notikt kaut kas slikts , vēl jo vairāk tad , kad notiek kaut kas neparastāks . Manā gadījumā pirmais zaudējums bija tukšā oliņa , ola bez embrija ! Man tas bija šoks , ka kaut kas tāds vispār var notikt , mēs neviena taču iepriekš nelasām visu iespējamo , kas var noiet greizi . :-( Nākamreiz stāvoklī paliku pēc pusgada un šī neveiksmīgā reize bija salīdzinoši viegla , jo grūtniecība aprāvās pēc 2 nedēļām . To sauc arī par bioķīmisko grūtniecību . Pēc šī sākām veikt lielās pārbaudes , gan es , gan mans draugs un man atklāja progesterona nepietiekamību . Ar visām zālēm stāvoklī palikt neizdevās vairāk par gadu un pieteicāmies mākslīgai apaugļošanai , pirmais mēģinājums izvērtās par MA . Fiziski nebija smagi , bet emocionāli tikpat sāpīgi , cik pirmajā reizē . Iedomājaties , tik ilgi centāmies , jau divreiz neveiksmes , tad gadu censonējamies , pieteicāmies mākslīgai un te saņem atkal zaudējumu . :'-( Tālāk otrais mēģinājums ar krioterapiju sanāca veiksmīgs un mums ir meitiņa un tagad esmu stāvoklī arī ar krioterapiju un ceru , ka būs mums arī otrs bērniņš .
Un visās reizēs man ļāva censonēt jau ar nākamo ciklu . Meitenes , tie ir maldi , ka ir jāgaida tik ilgi , līdz var sākt , izņemot , ja veikta tīrīšana , tad jānogaida tie 3 mēneši , bet noteikti ne ilgāk .
15
