MA, SA vai ĀG piedzīvojušās

CariDee, ak, visai skarba statistika tad var izveidoties :-|

Liek dzemdēt pašām lielākos termiņos, jo lai arī emocionāli tas ir smagāk, fiziski tas ir labvēlīgāk sievietei un drošāk nākamajai grūtniecībai.
Neviens jau negrib speciāli vēl mocīt sievieti, kas jau tā iet cauri smagam pārdzīvojumam.

Pēc cik ilga laika jums dakteri ļāva mēģināt vēlreiz? Vieni saka, ka pietiek ar 2-3 cikliem, citi uzskata, ka jānogaida pus gads..

Cukurvāvere, manā situācijā ļāva pēc tiem 2-3 cikliem. Domāju, tas tādēļ, ka tīrīšanai pietika ar zālēm.

man bija mehāniska tīrīšana un tomēr apskatot un uztaisot visas svarīgākā analīzes lika nogaidīt 3 ciklus, bet bieži iesaka nogaidīt pusgadu.

Man ļāva jau ar nākamo ciklu :-) tas ir labs mierinājums , jo papildus zaudējumam gaidīt vēl 3 un vairāk mēnešus jau ir nežēlīgi . Ja vien nav jāveic papildus pārbaudes , tad var mēģināt ar nākamo ciklu , daba nav muļķe un , ja organisms būs par vāju vai hormoni nebūs vēl vietā , tik un tā grūtniecība neiestāsies :)

Labi, ka tu dzivo Lv. Irijaa ta ir normala prakse, tur uzskaite nem tikai pec 12. nedelas un tapat ipasi neviens neko glabt necensas ja sakas asknosana taja laika. Ta ka 10 gadus tur nodzivoju, daidz redzeju un esmu notrulinajusies sai sakara. Un lidz ar to nesaprotu to LIELO pardzivojumu. Ja sapigi, protams, jaa sapni uz bridi sabruk, bet nav mirstama vaina.
Loti tuva draudzene piedzivoja to, ka 15. nedela sakas asinosana, aizbrauca Dublina uz slimnicu, bet tur pec apskates teica lai brauc majas. Un ja no rita vel asino lai brauc atpakl. Un nav runa par dazam pilem biksitees.

Ahhh, meitenes, nu kā nav kauna runāt par to, ka tas jau vēl sīkums, jo redz manai paziņai vai draudzenei bija vēl trakāk? (t)
Es zinu, ka šie pārdzīvojumi ir milzīgi. Pat sieviete, kas kaut ko no šī ir piedzīvojusi, nevar pateikt otrai "es zinu, kā Tu jūties", jo neviens, NEVIENS nezina tieši kā jūtas tās sievietes, kas šo piedzīvo. Varbūt vienai jau ir mājās 3 bērni un 4.neplānotā grūtniecība pārtrūkst, tajā pat laikā cita gadus 5 nav redzējusi GR testā 2 svītriņas, vēl cita piedzīvo trešo, piekto, septīto SA/MA pēc kārtas. Katrai ir savas sāpes un nevienas sāpes nav nieks, pat ja mums dažreiz varbūt liekas citādāk.
Ko es varu piebilst no savas pieredzes - pēc grūtniecības pārtraukšanās ir grūti, ir smagi, bet vieglāku padara tā apziņa, ka vēl druscītiņ jānogaida, un varēsim mēģināt atkal - ar katru nākamo šādu nelaimi tā cerība drusku saplok, bet viņa ir, viņa tevī dzīvo. Un atkal un atkal tu sagaidi svītriņas testā. Bet treknu punktu visam pieliek ĀG - pēc tās vairs ne cerību, ne drosmes mēģināt atkal...

Man bija 22 nedēļās spontānais...piedzemdēju pati....sāpēja gan fiziski ,gan garīgi...ļoti gaidits mazais....
nu jau pagājuši pāris gadi....esmu gatava atkal mēģināt.... :-)

freya, citreiz ir veselīgi uzklausīt viedokli, ka tā nav traģēdija un beigt sevi žēlot un uzkurināt. Saprotams, ka katrs to pa savam pārdzīvo, bet noliekot malā plikās emocijas - fakts ir tāds, ka tas notiek gana bieži, tas nav nekas īpašs dabā, nav nekas pārdabisks vai kaut kas ekstra rets. Tā notiek un viss. Nu ko tur sevi šaustīt un mocīt?... Tās ir tikai pašas pirmās nedēļas. Nu ne visi ziedi ābelei pārtop par āboliem...

Neons, katram sāp tieši tik ļoti, cik viņam sāp un neviens cits nespēj saprast, tieši cik ļoti sāp otram.
Bija/ir man tuvam cilvēkam vēzis. Bija viņam operācija, pēc tam apstarošanas utt., pēc laika vēža šūnas atgriezās - es zinu, ka vēzis ir kaut kas briesmīgs, bet man nav ne jausmas - tieši cik ļoti tas sāp fiziski/emocionāli... Es centos šo cilvēku atbalstīt dažādos veidos, bet nevienu brīdi necentos izteikt nevienu komentāru par viņa slimību, nevienu ieteikumu, nevienu "neuztraucies, Tev vēl paveicās, man paziņa nomira no vēža" vai "nekas ārkārtējs, daudzi mūsdienās saslimst ar vēzi" Un nē, es šobrīd nesalīdzinu pārtraukušos grūtniecību ar vēzi, tas, ko es centos pateikt - mums katram sāp tas, kas ar mums notiek un citiem nav tiesību pārmest otra sāpes. Citam sāp tas, ka viņš salauž kāju/roku, bet kauli sadzīst un pēc laika cilvēks staigā un dzīvo tā, it kā nekas nebūtu noticis. Bet arī tas nav iemesls, lai teiktu, ka šī cilvēka sāpe ir sīkums, jo viss taču sadzīs un aizmirsīsies.

Bet ka tu zini, ka man nav personigas pieredzes? Visas par to skali neruna.

Atvainojos, bet kas te ir domāts ar MA? To lieto, apzīmējot gan mākslīgo abortu, gan mākslīgo apaugļošanh

Un kas ir ĀG? Kāpēc nelietojat pilnus apzīmējumus

AG arpusdzemdes grutnieciba
MA missed abortion

Un ar ko tas atšķiras no spontànā aborta?

Neon - ir vērts citreiz padomāt arī par citiem - ne visi ir emocionāli spēcīgi vai spējīgi to sagremot. Teikt, ka tas nav nekas īpašs, man liekas, ir ļoti neiecietīgi. Tas, ka cits tam tiek pāri un tam cilvēkam viss labi - ir apsveicami, bet ne visi tiek tam pāri un cilvēkam ir vajadzīga sapratne un atbalsts nevis cilvēki, kas teiks - nu tā tas dabā iekārtots.

MA- missed abortion, =auglim apstājusies sirdsdarbība/pārstājis augt. To konstatē USG. (Sonogrāfijā)
SA- spontānais aborts= sākas asiņošana
ĀG= ārpusdzemdes grūtniecība

Un kas ir ĀG? Kāpēc nelietojat pilnus apzīmējumus

Diskusijas nosaukumā minēts, ka diskusija tām, kas kaut ko no šī ir piedzīvojušas un, diemžēl, sievietes, kas to ir piedzīvojušas, ļoti labi zina šos apzīmējumus... Tur jau tā problēma, ka tēma konkrētiem cilvēkiem, bet raksta visi, kam nav žēl.

Es domāju pilnīgi ikviena šo piedzīvojusī saņemās un skatās ar gaišu skatu nākotnē, bet ir tās dienas, kurās ir skumji, noteikti ar katru mēnesi šīs skumjas kļūst mazākas un, ja vēl izdodas pavisam drīz jauna un veiksmīga grūtniecība, protams, sieviete ir laimīga, bet man neticās, ka to jebkad var padarīt savās sajūtās kā nebijušu, pat visstiprākai sievietei, ja viņa šo bērniņu ir gaidījusi un vēlējusies, tas kaut nedaudz, bet sāpēs.