Negaidītās pakāršanas paradokss

tiesnesis ir izteicis aplamu apgalvojumu par to,ka cietumnieks tiks pakārts tad,kad viņš to nezinās

Beigās tiesnesim izrādījās taisnība, jo cietumnieks tiešām nezināja, kad viņu pakārs.

Bet varbūt tiesnesis, maita, gudrs

Ja cietumnieks izsecinājis, ka viņu nepakar, tad, pat pakarot viņu svētdienā, viņš nebūtu zinājis, ka tā ir svētdiena.

Un spriedums ir pareizs.

tāpēc, ka viņš zina, ka 7dien toč nepakārs. tātad paliek 6diena tuvākā. un tātad piektdien,ja viņu nepakar, tad viņš zinātu, ka 6dien pakārs, jo 7dien toč nepakārs!

kā ar teorētisku loģikas palīdzību var izsecināt, ka skapis ir pilns un tukšs vienlaikus.

Cietumnieka izdarītie secinājumi ir noteikti viennozīmīgi, un tie pakļaujas vispārpieņemtajai loģikai.

Nepakļaujas, jo, pirmkārt, viņš spriedumu sapratis ar "ja nezināšu, tad pakārs" (tātad, ja ne/īstenojas pirmais, ne/īstenojas otrais).

ja cietumnieka izsecinātais NEBIJA, tad secinājumi nepareizi.

Bet kāpēc viņu nevar pārējās dienās pakārt? Piektdien taču viņš nezinās - rīt vai parīt pakārs.

tātad līdz sestdienai var pakārt un nezinās

Pēc maniem uzskatiem - var.

tātad līdz sestdienai var pakārt un nezinās

skudrulacis, tāpēc, ka, ja tiesnesis saka "tu nezināsi, kurā dienā tevi pakārs", tad cietumnieka domu gājiens ir loģisks. Ja viņš saka "tu nezināsi, kad tevi pakārs", tie secinājumi nav loģiski. Jo, pat ja sestdien viņu nepakar, viņš tāpat nezina kad viņu pakārs (svētdien no rīta, pusdienlaikā, vakarā...). Līdz ar to secinājums, ka svētdienā viņu nepakārs, ir nepamatots. Vienkārši, ja vēlies apspriest paradoksu ar citiem, tad būtu vēlams vismaz precīzi uzrakstīt.

Cietumnieka izdarītie secinājumi ir noteikti viennozīmīgi, un tie pakļaujas vispārpieņemtajai loģikai.