Negaidītās pakāršanas paradokss

Kas man vēl ir jāsecina? Spriedums nav pretrunīgs un cietumnieks spriež aplami, jo jebkurā dienā viņš par pakāršanu uzzinās tikai kad ieradīsies bende.

jebkurā dienā viņš par pakāršanu uzzinās tikai kad ieradīsies bende

Es pret to neiebildu.

Spriedums nav pretrunīgs un cietumnieks spriež aplami

Konkrēti kam tu nepiekrīti visā tēmā rakstītajā, kam es piekritu?

Man negribās vēlreiz pārlasīt visu tēmu un meklēt kam tu piekriti. Pa lielam es uzrakstīju kā domāju es, ja tu domā savādāk, tad es pretējam visticamāk, ka nepiekrītu. :-D

Spriedums nav pretrunīgs un cietumnieks spriež aplami

1. teikuma daļu tu vari pamatot neatkarīgi no mana rakstītā, bet to izdarīt ir grūtāk. Otro daļu, neizlasot manu rakstīto, tu nevari ne pierādīt, ne apgāzt.

Un 6d un 7d neiekļaujas? Tās ir tādas pašas dienas kā visas pārējās.

Neiekļaujās, tāpēc, ka 7d ir pēdējā nedēļas diena, savukārt 6d izskaitļojama brīdī, kad pagājusi 5d. Līdz ar to pēdējā iespējamā ir 5d.
Kaut gan nesaprotu, kāpēc to rakstu, ja pats par tēmu neko nespēj pateikt, tik vien kā tēvišķīgi pamācīt

Taču šādi spriedumi balstās vienīgi uz sabojātu intuīciju, nevis uz loģiku.

Kaut gan nesaprotu, kāpēc to rakstu, ja pats par tēmu neko nespēj pateikt, tik vien kā tēvišķīgi pamācīt

Vismaz man izskatās, ka tēmā esmu par visu šo te rakstījis.

6d izskaitļojama brīdī, kad pagājusi 5d. Līdz ar to pēdējā iespējamā ir 5d.

Par kādu izskaitļošanu ir runa? Kā tā izpaužas? Neatkarīgi no atbildes tu nonāc pretrunā ar sevi, jo apgalvoji, ka 5d cietumniekam nevar paiet., t.i., 6d nevar pienākt. Un par 5d nevar "izskaitļot", kad pagājusi 4d?

Otro daļu, neizlasot manu rakstīto, tu nevari ne pierādīt, ne apgāzt.

Ko es nevaru apgāzt? To, ka cietumnieks spriež aplami? Kāpēc gan?

Ko es nevaru apgāzt? To, ka cietumnieks spriež aplami? Kāpēc gan?

Ja vari, tātad esi lasījis, ko rakstīju.

Es pat īsti nesapratu kam tu piekriti, lai gan esmu to lasījis. Tevis rakstītais bija kā skaidrojums cietumnieka domu gājienam, bet vai tas nozīmē, ka tu uzskati, ka viņš sprieda pareizi?

Tevis rakstītais bija kā skaidrojums cietumnieka domu gājienam, bet vai tas nozīmē, ka tu uzskati, ka viņš sprieda pareizi?

Jā. Un bez manis arī lielākā daļa šīs problēmas komentētāju tā spriež. Nav arī svarīgi, kurš spriež, jo domu gājienam jāpakļaujas vispārīgiem loģikas likumiem.

Tātad mans pamatojums kāpēc cietumnieks spriež aplami.
Tiesneša lēmums - pakārt un tu nezināsi kad tevi pakārs. Cietumnieka secinājumi balstās uz to, ka, ja viņš zinās kad tas notiks, tad viņu nepakārs. Viņš nonāca pie secinājuma, ka otro daļu (tu nezināsi kad) tiesnesis izpildīt nevar, tāpēc neizpildīs arī pirmo daļu (pakārt). Tas patiesībā jau ir nepareizi, jo tas, ka viņš to uzzinās neatbrīvos viņu no pakāršanas.
Tas, ka viņu tādēļ atbrīvos no pakāršanas ir tikai viņa pieņēmums. Tātad, ja viņu nepakar sešas dienas, tad svētdien pēc viņu domu gājiena viņu pakārt nevar, jo tad viņš zinās, ka viņu pakārs. Bet tas ir aplami, jo viņš nevar būt drošs vai viņa sākotnējais pieņēmums (ja zināšu kad, tad nekārs) ir pareizs. Tātad ir divi varianti - viņa pieņēmums ir pareizs un viņu nekar vai arī viņa pieņēmums ir nepareizs un viņu pakar. Tā kā ir šie divi varianti viņš vairs 100% nezina, ka viņu pakārs šodien (svētdien), lai gan tā ir pēdējā diena. Tā kā viņš to 100% nezina tad viņu pakarot arī svētdienā spriedums tiktu izpildīts pilnībā.

Tiesneša spriedums ir patiess un arī cietumnieka izdarītie secinājumi ir loģiski un pareizi (no loģikas viedokļa), bet nepatiesi. Kāpēc tā? Tāpēc, ka cietumnieks savus secinājumus balsta uz nepatiesu pieņēmumu līdz ar to loģiski, ka iegūts nepatiesu secinājumu (no tiesneša viedokļa).

Cietumnieks spriež, ka svētdien sodu nevar izpildīt jo tad viņš nebūs pārsteigts. Lai izdarītu šādu secinājumu cietumnieks jau ir pieņemis par absolūtu patiesību to, ka sods netiks izpildīts, jo citādi viņš tak nevarētu būt 100% pārliecināts, ka svētdien būs dzīvs, bet tieši to viņš izmanto sākot savus secinājumus. Būtībā secinjājumu nemaz tālāk nedrīkst veikt kaut arī secinājumu gaita pati par sevi ir korekta no loģikas viedokļa. Problēma ir tajā, ka šis secinājums tiek izdarīts balstoties uz nepatiesu informāciju. Būtībā cietumnieks pieņēma par patiesību to, ka viņu nesodīs un no tā izejot to tad arī pierādīja.

Vai kāds no jums ikdienā, ņemot vērā patiesus faktus, teorētiski ir izsecinājis, ka, piem., skapis vienlaikus ir tukšs un pilns ar drēbēm?

Pieņemsim, ka es saku, ka atverot skapi Tu būsi pārsteigts, bet tajā pat laikā skapis noteikti nav tukšpilns. Tad tā pat kā cietumnieks Tu izdari savu apgalvojumu izmantojot nepatiesu pieņēmumu. Tu pieņem, ka skapis ir pilns - pārsteigums nav. Skapis vēl var būt tukšs, bet tā kā Tu jau zini, ka skapis ir pilns, tad nebūs pārsteigums arī tad, ja skapis būs tukšs. Secinājums: Tu droši vari apgalvot, ka skapis, tomēr, ir tukšpilns. Tu esi pierādījis, ka mans apgalvojums ir nepatiess un skapis ir tukšpilns. Tas ir tieši tā pat kā cietumnieks pierādīja, ka tiesneša apgalvojums ir nepatiess. Jāatzīst, ka šajā skapja piemērā ir daudz vieglāk ieraudzīt to nepatieso pieņēmumu, kur daudzi uzreiz teiktu, ka tā nedrīkst jo kāda vella pēc Tu pieņem, ka skapis ir pilns (vai tukšs) pirms Tu to vēl esi atvēris. Tā pat ar cietumnieku, kāda vella pēc viņš pieņem, ka 100% svētdien būs dzīvs, ja nākamās nedēļas svētdiena vēl nav pienākusi. Respektīvi notikums uz kura pamata tiek izdarīti secinājumi vēl nav noticis un tas būtībā ir tikai pieņēmums :-D

Šādi izmantojot nepatiesu pieņēmumu var pierādīt jebkādu nepatiesību. :-D