Pēdējos gadus rudens šķiet visvisvisromantiskākais gadalaiks. Ar lielāko nepacietību gaidu vakaru, un šoreiz tieši tāpēc, ka nekādu dižo plānu nav- vīrs ieslēgs kādu filmu, kas mani nemaz neinteresēs, es tikmēr ieritināšos viņa azotē un pledā, lēni sūkšu karstu balzāma dzērienu un klausīšos, kā aiz loga pakšķina lietus, bet mums krāsniņā sprakšķ uguns. :) Aj, kāds rudens? Pavasaris tak! :)
Rītvakar ceru paklausīties Kārli Kazāku Ungurmuižā. (l)
Pride and prejudice, Tu atkal esi Latvijā? :) Prieks Tevi lasīt! :-)