Pārdomas par jauna darba uzsākšanu

Arī mans pirmais darbs bija saistīts ar klientu apkalpošanu, tāpēc saprotu Tavas bailes un nedrošības sajūtu. Nezinu gan kādā nozarē konkrēti Tev nāksies strādāt, bet, kad es aizvadīju savu pirmo nedēļu darbā, sapratu, ka kolēģi ir ļoti atsaucīgi, un neviens no Tevis sākumā negaidīs perfektu rīcību. Neviens no Tevis neprasīs vairāk kā spēj izdarīt, jo Tev nav pieredzes. Ar to jau viņi rēķinās ņemot darbā jauniešus. Tici man, ir normāli uzdot daudz jautājumos kolēģiem, ja jūties nedroša, un šaubos vai kritīsi viņiem uz nerviem, jo katram taču tā kādreiz bija pirmā darba diena. :)
Varu vēlēt Tev tikai veiksmi un, lai izdodas!

Nu jā, es ceru, ka esmu sadomājusies nezin ko un realitāte būs savādāka:-)

Mana pieredze gan nav tik iepriecinoša. Pašā pirmajā darba vietā man bija superīgs kolektīvs, kas man daudz palīdzēja, visu vajadzīgo iemācīja. Otrajā darba vietā klāt nāca pavisam citi pienākumi, to, ko vajadzēja darīt, iepriekš nekad nebiju darījusi. Man bija lieliski kolēgi, kas palīdzēja tikt galā ar lietām, ko nesapratu, bet diemžēl lielāko dienas dału nācās strādāt divatā ar vadītāju. Vadītāja bija īsts mobinga speciālists, kas to vien darīja, kā skaloja man smadzenes, katru reizi, kad ko pajautāju, bija ārprātā dusmīga, ka kavēju vińas dārgo laiku ar saviem jautājumiem. Gāja traki, es tur izturēju tieši nedēłu un tad aizgāju.

Man, pašā pirmajā darba dienā bija tāds kolektīvs, kurš tā kārtīgi izsmējās par mani
Tur bija šausmīga nekārtība un netīrība.
Virtuvē ēdienu mētāja pa zemi.
Sīpolu gredzenus mētāja pa zemi.
Picas bija drausmīgas.
Burgeri vēl drausmīgāki. Ja gurķis nokrita uz zemes, to nevis izmeta, bet atlika atpakaļ tajā burgerā.
Man neparādīja telpu, kur netīros traukus noliek.
Man neparādīja telpu, kur produktus uzglabā.
Tās bija tīrās šausmas, tīrības nekādas. Virtuves darbinieki rokas nemazgā.
Paši bieži gāja pīpēt.
Tur tak dizentēriju no tā ēdiena var dabūt.
Karstie ēdieni un salāti briesmīgi.
Plānajās pankūkās bija mats.
Es saprotu, ka es arī neesmu zelta gabaliņš, bet tas darbs bija saistīts ar ēdienu un tur bija jābūt ideālai kārtībai.
Tas konkrētais darbs bija vienā no lielveikalu ķēdēm!!!:-/:-/:-/

Un tur bij smūtiju sūdus jāgatavo no rīta jau.
Un 8:00 tiem bija jābūt gataviem.
Tie bija jāuzšķinī minūtes laikā!!!
Tiem izmantoja vecas izejvielas - piemēram, vecus banānus, ābolus un ko tur vēl vecu.
:'-(:'-(:'-(

Un man tie smūtiji bija daudz kaut kādas vairākas plātnes.
Domā, ka visa Rīga skries pakaļ tiem smūtijiem jau 8:00 no rīta.
Un viņus tāpat tur tajā dienā un dienu iepriekš nepirka.
Visi, pilnīgi visi gatavotie burgeri un wrapi tā arī aiz vitrīnas bija palikuši.
Es brīnos, ko vispār tādus taisa, ja neviens tādus neēd un nepērk.
Es neko tādu nenovēlu pat savam ļaunākajam ienaidniekam!!!

The Devil, ceru, ka vismaz PVD piezvanīji.

Devil- kas par vietu?

convo
Jā.
Es zinu neesmu nekāds zelta gabaliņš un ka es kādam arī te nepatīku, bet nu tas, kas tur darījās tas bija murgs. Man te vēl daudzi fakti nav pieminēti.
Fionna
Neteikšu.
Domāju, ka mani atpazīs, jo vēl te izteicos, ka vienu dienu nostrādāju tajā murgā.

Tavi kolēģi (tāpat kā tu un tavs darba devējs) ir ieinteresēti tajā, lai tu spētu visu izdarīt pietiekami kvalitatīvi un pēc iespējas ātrāk to spētu darīt patstāvīgi. Tāpēc nevajag baidīties jautāt pēc palīdzības, paskaidrošanas un padoma. Neviens nebūs ieguvējs, ja tu nejautāsi, bet izdarīsi ko nepareizi, tāpēc jautā kaut desmit reizes, ja neesi pārliecināta. Kolēģi noteikti tev būs vairāki, tāpēc, ja baidies krist uz nerviem, tad nebombardē ar jautājumiem tikai vienu, bet jautā visiem (vislabāk jautā atsaucīgākajiem un zinošākajiem).
Pēc savas pieredzes varu teikt, ka kolēģi vienmēr ir bijuši atsaucīgi, pat izskaidrojuši visu biežāk kā tas man būtu bijis nepieciešams (un, manuprāt, muļķīgi būtu bijis pārtraukt un teikt - es jau to protu/zinu). Sākumā noteikti tev neliks visu darīt patstāvīgi, bet vispirms kaut cik apmācīs vai liks darboties kopā ar kādu zinošāku, kurš tev visu izskaidros un pamācīs.
Par valodām - ja zināšanas ir labas, tad uztraukumam nevajadzētu būt, bet, ja neesi pārliecināta tieši par runāšanu svešvalodā, tad vari patrenēties, parunājot kaut vai ar kādu draugu/ģimenes locekli. Jo biežāk runāsi, jo labāk sanāks un, jo labāk sanāks, jo mazāks būs uztraukums par to un, jo mazāks uztraukums, jo labāk sanāks. :-D

Galvenais - nebaidies jautāt, ja ko nesaproti. Kolēģi tev droši vien būs atsaucīgi un palīdzēs. Liela daļa cilvēku pirmo darba dienu sagaida ar zināmu uztraukumu.

Man ir divejāda pieredze, tādēļ tavs uztraukums ir saprotams. Pirmajā darba vietā, kas bija tikko pēc vidusskolas mani vienkārši nostādīja pirmajā dienā fakta priekšā - sēdi un dari, nezini, tā ir tava problēma. Otrajā darba vietā vienmēr palīdzēja sākot jau no pirmās dienas, palīdz vēl joporojām, ja ir kaut kas jauns, nezinu, kā būs trešajā vietā.
Galvenais nesatraukties, viss būs labi.:)