Vai esiet atklaatas?

Tieši kapēc tev šķita, ka tavs viedoklis par viņas kleitu ir tik nozīmīgs, ka ir tā vērts, lai tu viņu sāpinātu?
Šis arī ir galvenais kritērijs, kuru izmantoju, lai saprastu vai vērts būt atklātai par savu viedokli par lietam, kas mani neskar. Ja tas ir kaut kas, kas mani un manu labklājību tomēr skar, tad gan runāju. Bet mēģinu vismaz sākumā maigi un ar cieņu.

Prasu tikai tad, ja man jautā. Un saku godīgi kā ir tikai tuviem cilvēkiem. Jā, un situācijās, kad ir iespēja vēl pārģērbties, nepirkt konkrēto apģērba gabalu, utt. Piemēram līgavai NEKAD neteiktu, ka viņas kleita ir ārprātā neglīta.

Nevis prasu, bet saku :-D

To sauc par takta izjūtu - just, kad teikt un kad neteikt.

Tad, kad runāju, saku taisnību, bet vienmēr ņemu vērā noteikumu - ja nevari neko labu pateikt, paklusē.
Ja kāds speciāli uzstāj, un tiešām grib zināt viedokli, saku tieši un atklāti.

Nē. Nedomāju, ka kādam ir jāsaka, ja tev kaut kas nepatīk. Varbūt tai sievietei tā kleita patika un tu sabojāji viņai dienu? Tā drīzāk, man liekas, ir necieņa pret cilvēku. Nu nav nevienam jāzin, ko svešs cilvēks domā par viņu. Mani neinteresē un man daudzi ir pārmetuši par izskatu (t.i. riņķi degunā), bet man patīk. Un, ja kāds pateiktu, ka viņam nepatīk, es pasmietos sejā un tad pats cilvēks ar savu negativitāti var iet ieskrieties.

Parasti cenšos būt godīga, bet taktiska, piemēram, tā vietā, lai teiktu: “Tu šausmīgi izskaties šajā kleitā," saku, ka: “Kleita ir skaista, bet tā nav labākā izvēle. Pamēgini, ko citu”. Tas ,protams, attiecas uz tuvākajiem cilvēkiem-draugiem, radiem. Uzskatu, ka darba kolēgei, piemēram, mans viedoklis par vińas kleitu nemaz neinteresē:-D

Svarīgi, kā tu to pasniedz. Ja sper ārā: "Tev nesmuka kleita!", tas ir netaktiski. Savukārt, ja pateiktu, piemēram: "Zini, tev ir skaists viduklis, bet šajā kleitā tas pazūd.", cilvēks varbūt arī neapvainotos.

Cenšos būt atklāts. Ja man prasa manu viedokli un man personīgi nepatīk vai nav manā gaumē, bet tam cilvēkam piestāv, tad tieši tā arī saku, ka nav manā gaumē, bet tev piestāv, vai galvenais ka pašai/šam patīk.

bet ja tam cilvēkam tiešām nepiestāv, tad nu kā kuram, mīlotajai noteikti labāk neteikt :-D, bet gimenes loceklim vai draugam kapēc ne?

Nē, nu ir tak atšķirība- man nepatīk tava kleita vai tev tā kleita nepiestāv!!!

Nē, nekad nesaku, ja man nepatīk otra cilvēka kleita, mati, kurpes, nagi, vēl kaut kas... Saku, ja tas tieši ietekmē mani (piem. lieku kolēģim izslēgt netīkamu mūziku, ja jāsēž vienā telpā). Kāpēc? Gaume katram sava! Priekš manis neglīta kleita, vēl 100 cilvēkiem - skaistākā kleita ever. Ja teiktu visu, kas citos nepatīk, tad man tikai tas vien dzīvē būtu jādara, jo man cilvēki vispār nepatīk, drēbes nepatīk, utt. Būtu H&M jāraksta, ka nepatīk viņu tirgotās drēbes, ziemā katrai UGG īpašniecei jānāk klāt un jāsaka, ka nepatīk. Kam no tā paliek labāk?
Ja man draudzene saka "nopirku sev jaunu kleitu, kā tev patīk?" tad pasaku godīgi... sev nepirktu, bet tev izskatās labi... manuprāt, tev labāk piestāv tas un tas modelis, ....

Nu par citu cilvēku stilu & gaumi neizsakos, nedomāju ,ka man būtu tādas tiesības, tas, ka man kaut kas patīk vai nepatīk - konkrēts apģērbs piem, tas ir balstīts uz manām uzskatu sistēmām, pieredzi, kompleksiem, audzināšanu utt.. Ja man neko neprasa, es neko nesaku, ja es redzu saplēstu apģērbu ( nu piem atiris, nosmērēts utt) tad objektīvi izvērtējot situāciju pasaku un informēju, bet tas ir attiecībā uz tuvākiem draugiem, paziņām.
Kā arī, par draugiem un paziņām ar kuriem ir šada veida sarunas un tuvības līmenis es varu izteikt viedokli, vai norādīt uz savu skatījumu, bet tas jau ir ļoti čomīgi un tikai ar tuvākajiem..

Pašiem tuvākajiem taktiski pateikšu - ka nav manā gaumē, vai tādā stilā Nereas variantā, paskaidrojot - Tev ir tik skaists tas un tas, bet šī tērpa forma/krāsa utt.to kaut kā "apēd"utml.
Bieži ir bijis variants, kad ir tā, ka manā gaumē nav un es nevilktu, bet konkrētajam cilvēkam atkal piestāv.
Katrā ziņā es nekad nelišķoju un komplimentus saku tiešām retos gadījumos, ja man tiešām patīk, bet negatīvo viedokli paturu pie sevīm. Īpaši, ja cilvēks ir ko jaunu nopircis un pats priecājas un mēğina uzprasīties, lai novērtē, tad es visdrīzāk atbildēšu vien - interesanti....

Tev ta kleita nepatika, tava problema. Varbut vinai tavs stils liekas katastrofa. LV neko nesaku par apgerbi ne kolegiem ne savejiem. Jo zinu ka daudzi tai skaita es gerbtoa pilnigi citadak ja vien algaa LV butu citadakas.

Ja godīgi, man tas ir ļoti atkarīgs no situācijas, cilvēka tuvības pakāpes. Bet vispār, ja cilvēks man neprasa viedokli, es neiešu pirmā uzbāzties ar tekstiem no sērijas, ka apģērba gabals ir briesmīgs un ka es tādu nevalkātu, jo uzskatu, ka tā nav mana darīšana. Cilvēki vispār, manuprāt, pārāk daudz piesienas citu cilvēku ārienei, it kā būtu kaut kādas konkrētas normas, robežas un rāmji, kuros obligāti vajag iekļauties, kādam izpatikt. Protams, man pašai ir patīkami, ja kāds izsaka komplimentu, arī pati mēdzu pateikt, ja esmu sajūsmā par cita cilvēka ārieni vai konkrētu stila elementu, bet tas, ja pat atstās cilvēku vienaldzīgu, tad vismaz arī izpaliks rūgtā pēcgarša. Nepatīkamus komentārus veltīt citam...neredzu jēgu. Ja pat kādam mugurā būs, manuprāt, visbriesmīgākais apģērbs, kādu varu iedomāties, kā man tas traucē? Nu, klusībā varu nošausmināties, bet kādēļ teikt sejā? Ja kāds pajautās (piemēram, mamma vai draudzene), es varu atbildēt godīgi, bet arī tad daru to saudzīgi, jo viss, ko es teikšu, ir tikai no manas gaumes un subjektīvā skatījuma izrietošs. Pie tam mana garderobe ir pilna vecmodīgu, pat "omīgu" lietu, bet man patīk, taču, ja man kāds bez jautāšanas pateiktu, ka viņam nepatīk (it īpaši man nesvarīgs vai svešs cilvēks), es droši vien saviebtu dīvainu sejas izteiksmi vai vienkārši novīpsnātu klusībā. Ai, es te aizmuldējos.

Un ne Kumu tu neesi atklata tu viwniga cosmo loti lpti slep savu vecumu. Tikai neliels piemers.;-)

Sevi uzskatu par diezgan atklātu cilvēku.. tomēr cenšos filtrēt, ko teikt un ko ne.. Ja man kleita īsti nepatīk.. neteikšu neko. Ja pajautās, ko es domāju par to.. varu pateikt, ka nav manā gaumē. Aiz muguras par tādu sīkumu kā kleita, kas nepatīk.. nemēdzu šausmināties :)

Nē. Es noteikti esmu cilvēks, kurš biežāk izvēlēsies viedokli paturēt pie sevis. Vismaz tik ļoti subjektīvās pozīcijās kā izskats. Ir jau tas teiciens - nesniedz padomus, ja tev tos neviens nejautā. Es tam absolūti piekrītu. Nu, kas tieši mainās no tāda "man nepatīk tava kleita", "tev ir neglīts manikīrs" vai "nesmuka soma"? Nekas. Tu palaid pasaules jau tā piesmacinātajā gaisā par vienu neforšu "purkšķi" vairāk. Un viss, ko tu iegūsti - vari teikt sev, ka ej atšķirīgo, grūto, nosodīto atklātības ceļu un jūties, hmm.. īpašāks? Otram cilvēkam, visbiežāk, tiek vienkārši sabojāta oma vai pat diena. Bet jā, situācijas un tas, cik cilvēki tuvi un biezādani, ir no svara.
Tiesa gan, ja es ņemu līdzi draudzeni tad, kad dodos pirkt jaunu kleitu, jo man vajag objektīvu viedokli, vinas "nē, šito nē, te tev bulkas baigi izspiežas" ir zelta vērtē. Tāpat arī viņai. Bet es noteikti nevēlos no vienkāršas paziņas dzirdēt, ka viņai nepatīk mans mētelis, piemēram.

Tā nav gluži tēma par atklātību, bet gan par sava viedokļa izteikšanu, kad iespējams, to neviens nemaz neprasa.
Tas ir augstprātīgi iedomāties, ka tavs viedoklis ir tik svarīgs, ka citi bez tā nevar iztikt. Pati savās acīs to sauc par atklātību, haha :D
Ļoti netaktiski un lieki.
Pasauli labāku tavs negatīvais viedoklis nepadarīs. Varbūt nākamreiz, ja redzi, kur varētu pateikt kādu komplimentu, tad esi "atklāta" un pasaki, jo tā izdarīsi labu.