Vecāku cilvēku palaišana sēdēt sabiedriskajā transportā

Pēc iespējas vienmēr palaižu apsēsties, jo man jau nav grūti pastāvēt, bet praktiski nekad nelaižu apsēsties pensionāres septiņos no rīta. Katru dienu agri no rīta liela daļa Ķengaraga pensionāru brauc uz Centrāltirgu, es tomēr neuzskatu, ka viņiem ir tāda nepieciešamība. Un bieži vien tieši omes šajā situācijā uzvedas nepieklājīgi, pirmajā kursā mācoties, man bija kājas operācija. Ilgstoši stāvēt bija diezgan grūti, kā arī visu laiku līdzi bija grāmatu kaudzes. Loģiski, ka sabiedriskajā transportā atļāvos sēdēt, diemžēl vairākas reizes nācās iesaistīties konfliktos ne tikai tāpēc, ka es tāda sliktā apsēdos transportā, bet arī tāpēc, ka ar savu milzīgo somu pārpildītajā transportā uzgrūdos kādai pensionārei virsū.

Man pašam būtu neērti sēdēt, ja vecs cilvēks vai sieviete stāvētu kamēr es sēžu, tāpēc es uzreiz ieņemu stāvvietu kaut kur ieejas tuvumā un ļauju pārējiem sēdēt gribošajiem pasažieriem noparkoties ērtajās sēdvietās.

Es ar uzskatu ka pensionari varetu par brivu braukt no 10 lidz 14. Un vakaros velos. Lai vairak vietas stradajosiem un tiem kas macas.

Sabiedrisko transportu izmantoju ārkārtīgi reti un tajās retajās reizēs braucu minibusā, kur nevienam vietas nav jādod. Tomēr vasarā bija periods, kad dažas reizes sanāca braukt ar tramvaju. Man ir traumēta kāja un stāvēšana man rada lielu diskomfortu un sāpes. Speciāli devos uz tramvaja galapunktu, lai tiktu, kad tas vēl nav pilns un ir brīvas sēdvietas. Protams, ka sastapos ar mēğinājumiem dabūt mani no vietas ārā, bet tos ignorēju. Par biļeti esmu samaksājusi un man ir tiesības sēdēt. Ja pensionāriem ļoti gribas apsēsties, tad droši var braukt vēlāk, kad transports nav tik pilns, vai tāpat kā es - speciāli doties uz galapunktu un laicīgi ieņemt tik kāroto vietu.

Es reti kad laidu sēdēt, jo stāvot kājās autobusā man paliek slikti, esmu arī ģībusi. Jā, ir saņemti skatieni, bet nu par braucienu esmu samaksājusi, nav man obligāti jālaiž.
Protams, ar izņēmumiem, ja iekāpj grūtniece vai tiešām vecs, klibs cilvēks, tad gan es cēlos kājās.
Tagad gan ar autobusu vairs nebraucu, ļoti nepatīk. Rīt gan diemžēl nāksies braukt, mašīna remontā un vajag tikt uz centru.. (t)

Ja braucot ar autobusu ir tik loti slikti, varbūt tad vienkārši nevajag vinā kāpt iekšā, nevis necienīgi izturēties pret cienījama vecuma cilvēkiem?? (t)

Ja nemāki lasīt, es jau rakstīju, ka vairs ar sabiedrisko nebraucu.

Es māku lasīt, tu teici ka brauci par spīti kad tev vinā paliek slikti un vēl atlāvies dēl tā nelaist vecākus cilvēkus, varēji tad vienkārši nekāpt, vecākiem cilvēkiem kuriem grūti nostāvēt kājās tapēc nav jācies, ja tu jauna meitene izlēmi brauktt par spīti ar sabiedrisko, lai gan tev, atškirībā no viniem ir nauda, lai atlautos taxi...

Nemaz necentīšos ar tevi iesaistīties sarunās. Negribu līdz muļķa līmenim nolaisties :)
Jauku vakaru, Raivi.

Rīdziniek, Tu piemirsi, ka takša izmantošana ne-ārkārtas situācijās robežojas ar nepiedodamu izvirtību. Godīgs pilsonis šmorējas sabiedriskajā transportā pat deviņos no rīta un piecos pēcpusdienā!

Prieks ka saprati, ka pretīgi un bezkaunīgi rīkojies, patīkami just, ka sajuti nepatiku pret sevi tikko :)
Jauku vakaru, Linda.

nepatik braukt ar sabiedrisko delj taa ka visaadi pretigi purni kapj ieksaa un nolur uz mani..vecus cilvekus vienmer censos palaist ja ir iespeeja ,bet kaajas ari riebjas staavet seviski ja visadi gruzas virsu vienmer paranoja ka pazags un tamlidzigi.

Es nekad nesēžu, tāpēc arī nav kur laist

Man ir tāpat, kā arī maksimāli izvairos braukt ar sabiedriskajiem pa Rīgu.

Es gan pārsvarā stāvu kājās, kad sanāk braukt ar sabiedrisko, bet šaubos, ka laistu sēdēt - parasti apsēžos tad, kad tiešām ir slikti vai daudz brīvu vietu. Man vispār šķiet absurdi, ka vecie cilvēki piesienas jaunām meitenēm vai jaunām sievietēm, lai palaiž, bet nekad neaiztiek puišus un vīriešus. Ja jau skatāmies uz pieklājības normām, tad tieši viņiem pirmajiem būtu jādod vieta vecākiem cilvēkiem.
Par noteiktiem laikiem braukšanai daļēji varu piekrist, akūtajās stundās jau tā transports pārpildīts, pensionāri uz tirgu var aizvizināties arī dienas vidū.

Rīdziniek, Tu piemirsi, ka takša izmantošana ne-ārkārtas situācijās robežojas ar nepiedodamu izvirtību. Godīgs pilsonis šmorējas sabiedriskajā transportā pat deviņos no rīta un piecos pēcpusdienā!

:D
Bildi gan autore pievienojusi nejauku. Mute kā pakaļa.

Vados pēc situācijas, pašsajūtas, sava noskaņojuma un vienmēr izvērtēju situāciju.

Uzskatu ka paši tantuki ( onkas parasti nav ahresīvi ) ir vainīgi pie situācijas, ka netiek palaisti apsēsties. Tieši ar savu agresīvo un nīgro attieksmi.
Domāju, ka viens tantuks var atsist pieklājību netikai savam upurim, bet arī pusei pasazieru kuri taj brīdī brauc.

Protams var jau teikt, ka pensionāram grūta dzīve utt..., bet tas nedod viņiem tiesibas izgāst savu verbālo ateju uz citiem.

Vakardiena, kas vainas bildei? Cilvēks kā cilvēks. Visiem mums vecumdienās būs mute kā pakaļa. ;-)

Esmu no tās nekaunīgās mūsdienu jaunatnes, kas parasti nelaiž citus apsēsties. No rītiem, kad braucu uz skolu, autobuss jau ir tantiņu pilns, ņemot vērā to, ka man skola atrodas virzienā no centra, nevis uz. Kad braucu no skolas, tad arī sēžu, ja ir vieta. Palaižu apsēsties tikai tad, ja man kulturāli palūdz, visādos apvainojumos un citās provokācijās neiesaistos. Grūtnieces un māmiņas ar maziem bērniem gan palaižu vienmēr, jo viņas vienmēr ir jaukas un zinu, ka pašas nelūgs.
Ir gadījies arī tā, ka brīvprātīgi palaižu tantiņu apsēsties, bet viņa tikai atsaka "nē, nē, man jau drīz jākāpj ārā, sēdi vien, bērniņ". Apsēdos arī, tad manā virzienā lidoja pārmetumi no blakus esošajām sēdošajām tantiņām no sērijas "aj, kāda nekaunīga meitene".
Vēl ir bijis tā, ka braucu 23. autobusā uz Baložiem (ceļā apmēram 45min), man bija soma un suns līdzi. Apsēdos kontroliera krēslā. Pēc pāris pieturām autobuss jau bija diezgan pilns, iekāpa tantiņa. Sieviete, kura bija pietiekami jauna (gadi 40 apmēram), man iebakstīja kājā un pavēlošā tonī pateica, lai palaižu tantiņu apsēsties. Tad gan es viņai atbildēju, ka netaisos 40 minūtes ar suni kājās stāvēt. Kaut ko noburkšķēja, pati palaida apsēsties un atlikušo ceļu skatījās uz mani ar iznīcinošu skatienu.
Vispār nesaprotu to tantiņu modi rāpties kontroliera vietā, ja reiz "tik ļoti sāp kājas un ir grūti paiet un nostāvēt".. (t)