Piedzimu 91.gadā, taču, neskatoties uz to, tik un tā atceros gan kļošenes, gan visas jau pieminētās matu gumijas, kaklarotas, frizūras, populārākos mūziķus un visu pārējo. Tas viss manā atmiņā palicis kā kaut kas skaists un īsts. Jā, varbūt tāpēc, ka tā bija bērnība, jo bērnībā jau vienmēr viss rādās rožainākās krāsās, taču tai pat laikā tomēr liekas, ka tam laikam piemita savs īpašais šarms.
Pamanīju arī diskusijas par mūziku. Ja runā konkrēti par to, tad uzskatu, ka vislabākās grupas tomēr dzima 70-tajos, 80-tajos gados un pat vēl agrāk. Par piemēru minēšu "Led Zeppelin", "Guns'n'Roses", AC/DC", "Queen", "Def Leppard", "The Beatles" u.tml. - katra grupa savā jomā unikāla un nepārspējama. Mūsdienās hitu pirmās vietas galvenokārt sastāv no vienveidīgiem izpildītājiem ar tikpat vienveidīgām dziesmām, kuru tekstos dominē rindiņas par pupiem un pakaļām. Protams, eksistē arī labas grupas, kā piemēram, "Avenged Sevenfold", taču - cik daudzi par šādu grupu būs dzirdējuši? Eksistē vēl desmitiem viņiem līdzīgu grupu, kuras tā arī paliks pagrīdē, jo topu virsotnēs tās neiekļūs tieši tāpēc, ka uzmanību nepiesaista ar pārsaldinātām melodijām, atkailinātiem ķermeņiem un mazgadīgiem tīneidžeriem, kuri viņu mūzikas ritmos klubos krata pēcpuses. Bet tās, protams, tikai manas domas.
27
