Vidusskolas gadi

Man ir tik forša klase šobrīd. Arī mācos vidusskolā. Tā kā man nekad nav bijusi tik saliedēta klase, tad esmu sajūsmā, cits citam palīdzam, iedrošinām un iedvesmojam. :) Esam viens par visiem un visi par vienu, aktīvi un sabiedriski, vienīgi es tā atturīgāk piedalos klases dzīvē, jo man īsti nepatīk burzma un haoss, kāds ir organizācijas procesā, taču nekad neatsaku, ja kāds lūdz pēc palīdzības, kā arī vienmēr priecājos par to, kā viņiem sanācis. :) Lepojos ar savu klasi.

Nepatika skola, nekad neesmu jutusies tur iederīga. Es visus 12 gadus mācījos vienā skolā, lielākā daļa klasesbiedru arī palika tie paši. Tā kā pirmajās klasēs īsti neizveidoju draudzību ne ar vienu, jo biju ļoti kautrīgs bērns, tad tas vilkās man līdzi līdz pat pašām vidusskolas beigām. Visi jau bija mani iepazinuši kā to nerunīgo meiteni, sadalījušies pa saviem bariņiem, un es pat nezināju, kā parādīt sevi no citas puses, jo nejutu nekādu pretimnākšanu no klasesbiedru puses... tad nu atstāju visu kā ir, biju pati par sevi un gaidīju, kad beidzot viss beigsies.
Agrāk par to ļoti pārdzīvoju, likās, ka visa dzīve griežas ap skolu un esmu jau norakstīta uz mūžu, bet nu tagad saprotu, ka tāds sīkums tas viss bija. :D

Vidusskolas gadi bija dikti forši. Man gan nācās mainīt skolu 11. klases pusē, tad arī likās, kā nu būs utt. Sākums bija grūts, viss jauns, vakaros nebija īsti ko darīt. Tad painteresējos par nodarbībām un drīz jau visi vakari bija aizņemti ar sportu, kā arī sadraudzējos ar daudziem cilvēkiem. Tāpēc iesaku arī pameklēt kaut kādas nodarbības, pajautā klasesbiedriem, ko viņi apmeklē. Ārpus skolas būs vieglāk veidot kontaktu. :)
Un jā, skolas maiņa deva ļoti lielus ieguvumus :D Klasesbiedrus, kuri joprojām ir loti labi draugi un bieži tiekamies, kā arī klasesbiedru, kurš nu jau ir mans vīrs (l)

Vidusskolā gāja tīri labi. Biju puišu bariņā, jo ar meitenēm tā īsti kontaktu nemācēju atrast! Vēl nesen šķirstot bildes un vecās klades, kur klasesbiedri matemātikas stundās uz lapiņām rakstījuši "bastojam mateni"? :-D ak tie laiki :-D

Man visi skolas gadi, izņemot augstskolu, ļoti nepatika milzīgās rutīnas dēļ. :-D Vidusskolā klase bija salīdzinoši draudzīga, vismaz es nemanīju nevienu, kurš tiktu apcelts. Visi bija savos bariņos, atkarībā no interesēm. Man jau no skolas laika ir uzskats, ka skolā es esmu, lai mācītos, ja man lūdz palīdzību kādas tēmas skaidrošanā, tad iespēju robežās to arī darīju. Baigi ne ar vienu nečupojos, arī tagad uzturu kontaktu tikai ar vienu klasesbiedru no vidusskolas. Ja godīgi, tad baigi arī neinteresē, ko dara citi un viņiem acīmredzot neinteresēju es. Tā kā esam vienādās attiecībās viens pret otru :-D

Kad skolā pateica "sadalieties pa pāriem", man vienmēr nebija pāris uzreiz, bija jāiet pārī ar kādu, kurš palika pāri

Tas man tā vienmēr sportā bija. Tai laikā pat nebūtu iedomājusies, ka kļūšu par fitnesa narkomāni.
Bet kopumā vidusskolas laijs bija pilnīgs kosmoss, jutos viena un nevajadzīga, lai gan bija savs mazais lociņš. Mēģināju iederēties starp tā saucamajiem "populārajiem",kas nekad par laimi neizdevās. Nekādas baigās apcelšanas gan nebija.
Brīžiem norāvos no ķēdes, jo vecāki lika pārāk striktas robežas.

Vidusskola man bija nenormāls stundu bastošanas laiks. Pati brīnos, kā noliku atsevišķus priekšmetus, jo normālus vērtējumus (n/v) saņēmu pietiekami. :-D

Vidusskola ir mans labākais laiks kopējā izglītības bagāžā. (l) Mācījos vietā, kur visi vairāk vai mazāk bija frīki, tad nu es tur lieliski iederējos, jo tajā laikā biju vizuāli koša vismelnākajā izpratnē :-D
Man jau šķiet, ka šīs grupēšanās vairāk raksturīgas pamatskolai.

Vidusskola bij samērā traka:-D
Pirmo gadu nomociju,tikai tādēļ,lai nevajadzētu taisīt pārrāvumu un pāriet uz citu skolu iesāktā gadā. Katru dienu sāku ar domu,kaut ātrāk diena beigtos:-D Un nē,nebiju apceļamais objekts. Es vienkārši tur jutos lieka(t) Pat nezinu kādēļ,bet nebiju komfortā ar visu situāciju. Draugi ar ko pasmieties-bij,projektus veidojām pa pāriem,apmeklēju skolas piedāvātos "pulciņus",skolotāji prom ejot lūdzās,lai palieku.. bet es vienkārši nebiju mierā.
Izmeklēju labākos līdzvērtīgos skolu variantus un 11.klasē pārgāju uz citu.
Tur sākās neizskaidrojams trakums:-D Maksimāla uzmanība no puišiem ar uzmanības pievēršanu un maksimāla meiteņu uzraudzība,kā briesmu objektam. Skolotāji forši,bet arī bij sajūta,ka uzmanības ir pārāk daudz. Kādu brīdi sapratu,ka jūtos kā zoo trusītis ,kuru visi vēro un uzmana. Vēl aizien nevaru to izskaidrot. No meitenēm tika vērptas intrigas, no puišiem varoņ stāsti par to,kā uzaicinājuši facebook un kopā sēdējuši skolas kafitērijā:-D

P.S. Saprotu, ka nav ideāli, bet nav arī pārāk traki. Turies!!!

ir jau ieplānots,bet bail iet.Liekas, ka tur visi arī būs baros un es viena.Būšu par velti aizbraukusi uz turieni.

Varbūt sarunā kādu draudzeni līdzi? Būs ne tikai morāls atbalsts, bet sliktākajā gadījumā - gluži nebūsi viena pati, kā arī noteikti jutīsies drošāk. Un Tev būtu tā laba iespēja parādīt savu foršo raksturu! :-)

Skolotājs kaut kur Tevi 'iebīda' tādās situācijās?
Es neiespringtu uz kontaktu veidošanu, novērtētu, ka liek mierā (resp. neapsmej) un koncentrētos stundās. Dažkārt cilvēkiem vajadzīgs ilgāks laiks, lai aprastu ar 'jauniño'. Mūsu klasē tas prasīja aptuveni gadu.

Kad skolā pateica "sadalieties pa pāriem", man vienmēr nebija pāris uzreiz, bija jāiet pārī ar kādu, kurš palika pāri :D

Nebiju ne populāra, ne apcelta. Bija savs bariņš, iesaistījos arī klases dzīvē, bet man ārpus skolas bija hobiji un tuvāki draugi, līdz ar to mans brīvais laiks pagāja tur nevis tusējot ar klasesbiedriem. Tagad ciešāku kontaktu ar vienu draudzeni uzturu diezgan regulāri, ar pārējiem sanāk ik pa laikam saskrieties. Bet nu secinu, ka ja jau mums skolas laikā nebija nekā kopīga, tad arī tagad kontaktu un sarunu tēmas grūti atrast.

Ak, es zinu, kā tas ir. Arī man īpaši neveidojās komunikācija ar cilvēkiem skolas laikā, sevišķi pamatsskolā, taču es esmu pašpietiekama, tādēļ man tos cilvēkus apkārt tik ļoti nevajag. Tagad gan pamazām atjaunojas kontakts ar pamatsskolas klasesbiedriem, bet daļai noteikti tāpat vienmēr būšu 'nūğe un zubre'. Nu un?

Visi jau sadalījušies grupiņās, un kad jāveido grupu darbi, tad uzreiz grupas ir gatavas,tāpat ir ar pāriem.Tās pašas grupas savā starpā sadalās pāros. Man vienmēr tā ir, ka pašā sākumā jūtu - būs vai nebūs kontakts ar cilvēkiem, un šajā skolā jau pirmajā dienā jutu, ka, diemžēl, nebūs.

Kāpēc šausmas? Tevi ignorē vai vienkārši neveidojas komunikācija?

Pasadena, ir daži draugi. Arī ārpus klases ar dažiem esmu iepazinusies, bet grūti vienai tās 9 stundas klasē izturēt kopā ar cilvēkiem, ar kuriem man nav īpaši labas attiecības.Grupu, pāru darbi ir vispār šausmas! :-D

Mums skolā diezgan izteikti bija tie populārie (es neteiktu, ka pārējie tika apsmieti un pazemoti, bet viņi bija vienkārši tādi, kuri nevienam neinteresēja). Es vienmēr iemanījos būt ar populārajiem, varbūt vairāk ne sevis pašas dēļ (es biju diezgan neglīta visu pārmaiņu iespaidā), bet tieši tāpēc, ka draudzējos ar tiem, kuri visiem interesēja. Skatoties atpakaļ, tie bija lieliski laiki, labas atmiņas, daudz mācības, bet tagad neko tādu vairs negribētu. Iestājoties augstskolā, ļoti izmainījos, attālinājos no vidusskolas draugiem un labi, ka tā. Daudzi no tiem maniem "populārajiem" draugiem nav ne par kripatiņu izauguši un palikuši gudrāki.
Mani ļoti pārsteidz, ka tie, kas bija izteikti gudrie (es vienmēr labi mācījos, bija priekšmeti, kuri man padevās ļoti, ļoti labi, bet tāda viszine nebiju) pameta studijas un, cik redzams pēc facebook kontiem, vēl dzīvo ar vecākiem.. Katram, protams, savas vērtības, bet atceros, ka vienu meiteni slavēja, ka kādu dienu kļūs par lielisku ārsti.. tā nu strādā mikrorajona frizētavā un skaita ķīmijas tabulu, jaucos krāsas (atkārtošos vēlreiz, katram savas vērtības).

Nebiju sajūsmā, lai gan cilvēku uzvedība bija mazliet sakarīgāka nekā pamatskolā (protams, jo bijām paaugušies). Iesaku koncentrēties mācībām, bet būt draudzīgai, ja kāds mēgina iesaistīt Tevi sarunās utt. Es šo uzskatītu par labu saskarsmes treniñu nākotnē - darbu uzsākot, bieži būs saliedēti kolektīvi jau priekšā, turklāt vidusskola ilgst tikai trīs gadus un Tavs darba rezultāts ir atkarīgs tikai no pašas.
P.S. Draugi no iepriekšējās skolas nav, ar kuriem varētu izklaidēties?