Vidusskolas gadi

Vidusskolas gadi bija ļoti forši. Tā kā visus 12 gadus pavadīju vienā skolā, tad ar dažiem klasesbiedriem kopā mācījos jau kopš 1. klases. Bijām neliela padsmit cilvēku klase, tāpēc nekāda veida dalīšanās bariņos nebija. Protams, bija cilvēki, ar kuriem bija ciešāks kontakts, bet varēja visi viens ar otru parunāt un pajokoties. Mazliet gan skumji, ka ar daudziem kontakts uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas pazuda. Bet tāpēc vēl jo lielāks prieks, ka šajā vasarā pavisam nejauši pēc pusotra gada neredzēšanās satiku savu bijušo klasesbiedreni. Abas sapratām, ka viena otrai ļoti pietrūkām un ka kontakts turpmāk noteikti jāuztur. (l)

Man vidusskola asociējas ar mežonīgu mācīšanos, gatavošanos olimpiādēm, negulētām naktīm un dažādām jaunības dienu aušībām. Ar klasesbiedriem nav bijis īpaša kontakta: tikai sasveicinājos un atsveicinājos. Nezinu, kādēļ biju tik izteikts "autsaiders". Varbūt zināmu lomu nospēlēja tas, ka manas intereses ievērojami atšķīrās no vienaudžu, kā arī apstāklis, ka 11. un 12. klasē jau strādāju.
Tas bija 2000. gadu pirmajā pusē, tādēļ pasaule ievērojami atšķīrās no mūsdienu, piemēram, vēl nebija radušies sociālie tīkli, arī mobilie tālruņi bija pieejami ne tuvu ne katram skolēnam.
Nevienu klasesbiedru īsti nepazīstu - pieņemu, ka, nejauši satiekoties, viņi nepazītu arī mani. Godīgi sakot, par to vienīgi priecājos.
Izklausās drūmi? Nezinu, man tā šķiet norma. Vai vēlētos ko mainīt, ja otrreiz mācītos vidusskolā? Laikam jau es izturētos cilvēcīgāk pret dažām meitenēm. Patiesībā sirds dziļumos nedaudz nožēloju, ka uzvedos kā hormonu plosīts puišelis, ja saprotat, ko domāju. Bet laiku atpakaļ nepagriezīsi.

Man vidusskola asociējas ar mežonīgu mācīšanos, gatavošanos olimpiādēm,

Man būtu interesanti zināt, KO var gatavoties uz olimpiādi??? Ja reiz iet uz olimpiādi, tad jau mācību viela ir zināma, savukārt paši uzdevumi - ne.

Man būtu interesanti zināt, KO var gatavoties uz olimpiādi???

Trenējos, risinot iepriekšējo gadu olimpiāžu uzdevumus, 10.-11. klasē jau bija jāzina daļas augstskolas fizikas un matemātikas, lai tur piedalītos. Bet bija interesanti. :-)
Ar skolas mācību vielu, ja grib sasniegt labus rezultātus, nepietiek - tici man.

Man vidusskola ar tik pozitīvām atmiņām nesaistās, pamatskolas beigas bija daudz labākas. Bet tomēr vidusskolā ieguvu ļoti lielu pieredzi, un par to gan ir prieks.

Ar skolas mācību vielu, ja grib sasniegt labus rezultātus, nepietiek - tici man.

Ar skolas mācību vielu, ja grib sasniegt labus rezultātus, pietiek - tici arī man. :) Un uzdevumus var rēķināt arī trolejbusā pa ceļam no skolas.

Un uzdevumus var rēķināt arī trolejbusā pa ceļam no skolas.

labāks variants ir pa starpbrīžiem starp stundām ;-)

labāks variants ir pa starpbrīžiem starp stundām

Visādi klasesbiedri tad traucē. Un starpbrīdī veselīgāk ir paskraidīt pa skolas laukumu vai izlekt pa logu.

Visādi klasesbiedri tad traucē. Un starpbrīdī veselīgāk ir paskraidīt pa skolas laukumu vai izlekt pa logu.

Nu te atkarīgs kura klase un kādi klasebiedri. Vidusskolā lielākā daļa neatradās klasē, un tie kas bija - vainu iegrimuši telefonos vai pildīja mājasdarbus (atkarīgs gan, ka daļa tos kas uzdoti uz nākošo stundu, un daži tos kas tajā dienā uzdoti :D)

Ja nepaguvu mājasdarbu izpildīt mājā, tad rakstīju to kaut kur atejā. Gaitenī lasīju to, ko pēc dažām stundām atbildēju. Laika ekonomija! :)

Nebiju populāra un arī nedraudzējos ar skolas biedriem. Es biju vienpate.

Mans vidusskolas laiks bija superīgs. Labprāt tajā atgrieztos, tikai, ja nebūtu jāmācās matemātika un fizika :-D Klasē nebija tādu "populāro" un "nepopulāro", jo visi bijām kā liela gimene. Łoti daudz rīkojām tusińus, pirtis, uz vidusskolas beigām, kad jau lielai dałai bija pašiem savi auto, savācāmies un braucām piknikos, ekskursijās utt. Bija tiešām lieliski! Ikdienā kontaktējos ar trīs savām labākajām draudzenēm, ar kurām mācījos kopā visus tos gadus un vēl vairāk, bet, ja satieku kādu veco klasesbiedru, labprāt patērzējam. Kaut gan lielos vilcienos daudz maz zinu, kā katram iet un ko dara, jo visi ir FB.

Vidusskola patika. Ar tadu baigo popularitaati man saistas vairaak filmas kaa mean girls:-D Nebiju caca...bija cilveki kas patika, bija cilveki ar kuriem nesadzivoju..+/- kopumaaa patika..Kas pieneema mani pieneema, kas nepieneema nepardzivoju. Mums nebija taadi izteikti krutie kas apsmej citus par to ka nav firlas drebju vai tads izskats..iznemums vienigi ja pilnigi stulbs cilveks aptrapijies un vel higiena pieklibo un taads tiesama stipri divians.

Man vidusskolā patika. Klase gan bija bariņos sadalījusies, bet tā diezgan interesanti. Bija tie populārie, kas apcēla apceļamos un tad, kaut kur malā bija 4 personas, kas ar popularitāti neizcēlās, bet ko neviens nekad neaiztika un, ja aiztika kāds no citām klasēm, tad aizstāvēja - tāds, kā buferis starp skolotājiem un klasi - ja skolotājiem kaut ko vajadzēja, lai visa klase izdara, vai klase bija kaut ko nogrēkojusies, mēs parunājām ar vieniem un otriem un visu nokārtojām. Šodien uz to paskatoties, bijām savā ziņā priviliģētā stāvoklī, jo varējām piespiest jebkuru darīt jebko :D
Tādu klases vakaru mums nemaz nebija. Vienu 10. klasē taisīja, uz to es nebiju, jo biju slimnīcā, tāpēc tikai leģendas vien zināmas par to, kas tur atgadījās, bet, pēc tā vakara visa klase nolēma, ka klases vakari mums nav vajadzīgi un tos vairs neviens nerīkoja.

Vidusskolas gadi bija forši. Kaut arī 10.klases sākumā šķita, ka nepareizi darīju, ka nenomainīju skolu, bet tikai klasi, beigās viss nokārtojās. Pēdējā gadā vispār visi pasākumi paralēlklasēm kopā notika, visi draudzīgi sadzīvoja.
Pēc visiem kritērijiem esmu apceļamā/nepopulārā persona, bet tā kā draudzējos ar it kā populārākajiem, tad vismaz vidusskolā neviens neaiztika. Tas man ir galvenais. Varu izturēt, ja kāds ar mani nerunā, bet ar šausmām atceros vienu pamatskolas gadu, kad bija tāda apcelšana un draugu klusu stāvēšana,neaizstāvēšana, kas laikam sāpēja visvairāk. Varbūt vēl tagad sāp.