Sava istaba

Tas, ka Taviem draugiem, paziņām tā nav, nenozīmē, ka arī citiem tā nav.

Es gribētu dzirdēt Raivīša viedokli šai jautājumā.

Es nesaprotu, vai tiešām bez viņa nevar iztikt? :D

Marissa, NAV!!!

Man bērnu vēl nav, un būs tikai tad kad zināšu, ka varu viņus nodrošināt gan ar savu laiku, gan ar dzīvojamo platību un visām materiālajām viņam nepieciešamajām lietām. Nesaku, ka mans viedoklis ir vienīgais pareizais, tas tā vnk ir pareizi priekš manis. Bērnam vajag savu personīgo telpu vēlākais ap gadiem 3. Tieši tāpat kā vecākiem vajag savu privāto stūrīti kur nav jāuzņem ciemiņi uz "mīlas palagiem".
NordicBelles ieteikums ir ļoti labs, es arī ieteiktu par to padomāt. Pie nosacījuma, ka dzīvesvieta ir jūsu īpašums. Ja nē, tad labāk pārvākties.

Droši vien jau, ka nav, ko tad mēs te vispār zinām, mums jau tās slepenās un absolūti uzticamās statistikas nav pieejamas.

Un dīvāni nemaz arī nav tik neerti, vienkārši vajag meklēt labus dīvānus. Var izmantot arī virsmatraci. Tas ir tikai pieradums, kas traucē.

Pārvācāmies uz 3 istabu dzīvokli, jo arī mums tā likās reāla problēma :D Pa dīvāniem gulšņāt negribam, tad nu laimīgi dzīvojam Rīgā, 3 istabu dzīvoklī, 3 cilvēku ģimene.

Bērnam 2 gadi, joprojām guļ mūsu guļamistabā. Pa dienu uzturamies dzīvojamā istabā. Domāju, ātrāk par 3 gadiem istabai nav jēgas.

Ahhh, kas tā visiem par modi tik ļoti koncentrēties uz to, kā viesiem būtu ērtāk. :-(
Ja ir divistabu dzīvoklis, tad kāpēc viena istaba jāatvēl viesiem un pašiem jāspiežas otrā? Cik tad mums bieži tie viesi nāk?
Mums arī bija sākumā paņemts arhitekts, kurš par viesiem vien runāja - vajag otru wc viesiem, vajag lielāku viesistabu, lai var vairāk kā 10 viesi satilpt, vajag viesiem guļamistabu, vajag priekšnamā lielu vietu atvēlēt pakaramajiem, kur viesiem drēbes karināt, vajag to, vajag šito, lai viesiem ērti un viesiem labi. Beigās pārtraucām sadarbību ar šo arhitektu un atradām citu.
Es šādā situācijā laikam darītu tā, ka mazāko istabu atstātu sev kā guļamistabu un lielāko istabu iekārtotu bērnam tā, lai istabā ir arī dīvāns un kāds galdiņš tām retajām reizēm, kad tiešām uzņemsim viesus. Istabu mēģinātu apdomīgi iekārtot tā, lai var ērti piekārtot, kad pieteikušies viesi, bet katrā ziņā primāri tā būtu mana bērna istaba, visi viesi būtu otrā plānā - ja viņiem traucētu bērnu gultiņa vai pamperu pakas acu priekšā - paši vainīgi.

Palasīju - nu "izcili" komentāri!
Atteikties no gultas un nopirkt dīvānu, lai tik viesiem ērtāk...
Neplānot bērnus, ja nevar tam jau no mazotnes nodrošināt atsevišķu telpu...
Likt bērnam dzīvot istabā, kas nav tipiskā bērnu stilā iekārtota - bērnības atņemšana bērnam...
Man viens draugu pāris dzīvo vienistabas dzīvoklī, kuru perfekti iekārtojuši tā, ka ir gan vecāku zona, gan bērnu zona, gan darba zona, gan viesu uzņemšanas zona - bērnam drīz būs gads un pašlaik visi laimīgi un apmierināti. Pēc COSMO standartiem sanāk, ka viņi nedrīkstēja nemaz dzemdēt bērnu, ja dzīvo vienistabas dzīvoklī. Vienkārši slima domāšana. :-(

Likt bērnam dzīvot istabā, kas nav tipiskā bērnu stilā iekārtota - bērnības atņemšana bērnam...

Vai tiešām bērnam ir tik svarīgi lai sienas būtu aplīmētas ar mašīnītēm un princesēm? Personīgi domāju, ka tas ir vairāk priekš vecāku prieka, nevis bērna.

Mums bija 3 istabu dzīvoklis. Līdz 13 gadu vecumam dzīvoju vienā istabā ar brāli. Pēc tam vecāki pārvācās uz viesistabu un mēs ar brāli tikām katrs pie savas istabas. Man jau tas patika :) Bet, tagad atskatoties, tas bija pārāk liels upuris no vecāku puses, jo viņiem izbeidzās sekss :( Sieviete un vīrietis ur ģimenes pamats un vīra un sievas attiecībām jābūt 1.vietā. Un tikai tad jānāk bērna interesēm. Es zinu, ka daudzas ģimenes boliek centrā bērnu, un tad ģimene turās uz bērniem. Ģimenei jāturas uz vīrieša un sievietes attiecībām. Seksuālajai enerģijai. Vīram un sievai jābūt savai noslēgtai guļamistabai

Palasīju - nu "izcili" komentāri!
Atteikties no gultas un nopirkt dīvānu, lai tik viesiem ērtāk...

Es domāju, ka viesi šoreiz tik lielu lomu nespēlē.. Man, personīgi, gribētos dienas atlikušo daļu pavadīt cilvēcīgi dīvānā, pie neliela tējas galdiņa.. nevis sēdēt uz gultas malas. Galu galā mūsdienās ir ērti guļamie dīvāni.. pieļauju, ka ir opcija pārklāt izvilktu dīvānu ar speciālu matraci..

Un domāt par ciemiņiem? Mjā... Vispār savās mājās jo mazāk svešu enerģiju, jo labāk.

drostala, tas ka nav savas guļamistabas nenozīmē ka sekss arī nav. :D

Varat man izskaidrot kāds istabas iekārtojumam sakars ar bērnību? Vai tik te dažas filmas nav saskatījušās...

Pajautā kādam, kurš ir studējis attīstošo vaimākslas psiholoģiju, varēs gari un plaši ar visiem datiem paskaidrot, kādēļ bērna telpa un tās iekārtojums viņam ir svarīga.

drostala, nu bet šajā gadījumā viesistaba ir izolēta telpa. Kāpēc lai skess nebūtu? :D

Vai tiešām bērnam ir tik svarīgi lai sienas būtu aplīmētas ar mašīnītēm un princesēm? Personīgi domāju, ka tas ir vairāk priekš vecāku prieka, nevis bērna.

ar sienām te maz sakara , var būt , bet var arí būt neitrálos toņos . Svarīgi , ka bērnam ir sava mazā gultiņa , savs mini galdiņš , plauktiņi ar rotaļlietām , mantu kaste . Nespēju iedomāties kā viss šis izskatītos viesistabā vai vecāku guļamistabā (t) tizli .

Atteikties no gultas un nopirkt dīvānu, lai tik viesiem ērtāk

par viesiem kopumā piekrītu tavam viedoklim , ka tas viesu jatājums , ka tik viesiem ir labāk , ir pārspīlēts .
Bet gribētu piebilst , ka saistībā ar gultu un dīvānu nošāvi greizi . Nezinu , kāds tev priekšstats par dīvāniem , bet es zinu , ka dīvāni nav tikai sēžamie dīvāni , bet arī tādi , kuri viegli transformējas par gultu ! Un atšķirības starp gultu tur nemaz kā nav vairs , pat labāk , kad traucē , savāc un ir dīvāns , kas aizņem mazāk vietas .
Maniem vecākiem guļamistabā ir tāds dīvāns , kuru viņi ļoti reti savāc , tikai tad , kad tiešām nāk ciemiņi un gribas , lai istaba izskatās plašāka . Bet ikdienā tas dīvāns stāv izklāts kā gulta .
;-)

es laikam veidotu mazajam savu sturiti viesistabaa

Nu jā, laikam jau jāsaka liels paldies vecākiem, ka kaut kā spējuši mani uzaudzināt mūsu mazajā divistabu dzīvoklī, kas pēc cosmo standartiem, izrādās, ir teju neiespējami (t) Mums tas sadalījums tāds - viņi gulēja "lielajā" istabā, kas bija arī viesistaba, man bija sava istaba. Tētim skapis "lielajā" istabā, mums ar mammu kopā skapis manā istabā. Jā, vecāki guļ uz dīvāna, bet kā jau te saka - mūsdienās jau tie ir gan glīti, gan komfortabli. (Starp citu, es arī savā istabā guļu uz dīvāna)
Atceros, ka kaut kad atpakaļ meklējām maiņai dzīvokli, bet neviens ciematā neatsaucās, tad nu palikām savējā. Arī tagad, kad esmu nosacīti izvākusies, vecāki mājās neko nepārkārto un neplāno pārvākties uz manu istabu. Vismaz pagaudām.