Sava istaba

Lasīju un nevarēju saprast kur ir problēma. A beigās izrādās, ka ir gulta nevis dīvāns:-D
Cik būts svešos mājokļos, tad lielākoties guļamistaba kalpo arī kā viesistaba. Respektīvi guļ uz dīvāna.
Parasto gultu lielākoties privātmājās vai plašos, lielos dzīvokļos izmanto nevis standarta padomju laika dzīvokļos...

Es nesaprotu, kāpēc vispār ciemiņi ir jāaicina uz māju.
Mājas nav jātaisa par kaut kādu ciemiņu iebraucamo vietu, lai tiem būtu ērti.
Mānās mājās nekad neviens nenāca ciemos.

2 istabas un maza virtuve ir realitāte daudziem vecākiem, man daudzi radi dzīvo 2 istabu dzīvokļos ar vienu vai diviem bērniem, PSRS laikā tādas platības kā tagad nebija vairumam strādājošo.

Villionota
Man ir tādi paziņas, kuri ir iezgājuši lielākos plašumos un nobankrotējuši. Un atkal jāatgriežas 1 istabas dzīvoklī.
Es neticu, ka visi spēj apmaksās visas tās savas dzīvošanas atsevišķi.

Tā lieta nav nesavienojama, bet, manuprāt, vieglāk būtu, ja jums paliktu viesistaba. Ja bērns kreņķējas un vēlas pagulēt, tad labāk ir būt viņam prom no trokšņiem. Pašai ir nācies gulēt uz dīvāna, zinu cik vairums ir neerti, bet ir arī ļoti ērti plus virsmatracis.
Bērns ir atsacīšanās no sava egoisma.

Pirmkārt, nav minēts kāds dzīvokļa projekts tas ir. Katram projektam ir dažādi plānojumi un grūti pateikt, kurš būtu labāks variants jūsu gadījumā.
Un vispār man šis liekas nedaudz muļķīgi tagad domāt par to, kurā istabā gulēs bērns.
Galu galā, pirmo dzīves gadu bērns pavadīs kopā ar Jums, jūsu istabā , tāpēc domājiet, kur atradīsiet vietu gultiņai! Pārējās lietas nokārtosies pašas no sevis.

Bērns ir atsacīšanās no sava egoisma.

++++++++++++++

Bet kāpēc jūs domājat, ka vienā istabā butu skaļāk nekā otrā? Ja abām būtu durvis

Neviena no istabām nav caurstaigājama, abas ir slēgtas

Nu nav reāli bērnam gulēt viesistaba. Mums ir 2istabu dzīvoklis. Bērnam gads un sāku domāt par šo jautājumu. Labi, pa nakti vēl varētu, bet pa dienu? Laiku, kamēr mazā guļ, es izmantoju mājas sakopšanai un ēst gatavošanai vai arī savai atpūtai pie tv ar kafiju, kurš atrodas viesistaba. Negulēs viņa man pusdienas laikus, kamēr es fona darīšu savus darbus.

Es personīgi guļu gultā, tāpēc vien, lai būtu kur uzņemt viesus atteikties no gultas un gulēt dīvānā, nē paldies.

Ray, a kur tad tu uzņemsi viesus? virtuvē vai kā?

Nezinu, kā ir citiem, bet es nevaru iedomāties, kā notiek dzīve bez viesistabas jeb dzīvojamās istabas. Man mājās viesistaba ir galvenā dzīves telpa, kurā atrodas visas lietas, piemēram, nezinu, grāmatu plaukts, dokumentu mapes, televizors, dīvāns, kur apsēsties un tēju padzert, galdiņš utt. Man nebūtu ērti vakarā darīt savas lietas sēžot gultā.

a bērnam būs ērti dzīvot viesistabā?

Maroon, TV var ielikt guļamistabā

Selīna, viesistaba vienkārši tiktu pārveidota par bērna istabu, būtu tur viņam gulta, skapītis, galdiņš, kaut kā tā

piekrītu par guļamistabas pārtaisīšanu par bērnistabu.
Viesistabu uztaisiet par daļēju savu guļamistabu , nopērciet labu izvelkamo dīvānu , kurš transformējas par gultu . Neredzu problēmu vispār . ;-)
vislabāk vēlāk protams pārcelties uz 3 istabu dzīvokli , bet kamēr nē-tikmēr šādi un ne savādāk .
manām daudzenēm zināmām kopš bērnības arī bija tieši šāda istabu pārdale .

un atkarīgs arī no telpām . Nedomāju , ka bērnam jāatdod viesistabu , kura visur ir nedaudz lielāka kā otrā istaba .
Mazās istabas parasti tiek bērniem .

Kad buus beerns, tad arii izdomaasiet kam un kur buus eertaak.
Kad pirmais beerns pieteicaas, dziivojaam 2 istabu dziivoklii, viena gulamistaba, otra edamistaba-viesistaba. Gulamistabaa tikai guleejaam, pa dienu dziivojaamies viesistabaa; gulamistabaa pietika vietas tikai gultaam, skapim un kumodei. Kad beernam palika 3 gadi paarvaacaamies uz maaju (2 gulamistabas, 1 viesistaba), kur beernam bija sava istaba. Kopsha taa laika ir nomaiitas vairaakas maajas, gulamistabu skaits tikai aug :D, bet dazhi paradumi tomeer paliek:
1) berns vienmeer dziivosies tuvumaa vecaakiem, vispirms taapeec ka mazinjsh un jauzrauga visu laiku, veelak taapeec ka beerns pats lips klaat vecaakiem;
2) visiem ir ieradums tuseet kopaa vienaa istabaa (taapeec mums ir svariigi lai pirmajaa staavaa viesistaba ir apvienota ar edamistabu, lai ir liela platiiba kur izveersties.
3) ir neiespeejami strikti nodaliit dziivojamo telpu- taa istaba pieaugushajiem, taa beerniem utt. Par cik beerni grib dziivoties tuvaak vecaakiem un vecaakiem dazhaadu iemeslu deelj ir eertaak atrasties tuvaak beerniem, tad vairaak vai mazaak zonas tks jauktas. Piemeeram. Mans skolnieks majasdarbus vienmeer pilda pie edamgalda viesistabaa, jo tas man dod iespeeju paraleeli kaut ko padariit pa virtuvi. Ja berns md pildiitu savaa istabaa, tad man buutu vai nu visu laiku neatraujoties jaaseezh klaat vai arii entaas reizes jaabizo augshaa lejaa pa trepeem. Turklaat tagad mums ir mazs ziidainis no kura es praktiski nevaru atiet. Vinjam tuseeshanas vieta ir uz griidas viesistabaa nolikts matracis, taadejaadi es varu gan ar skolnieku darboties, gan virtuvee kaut ko padariit, gan ar viirieti peec darba parunaaties.

Nav varianta pārvākties uz lielāku dzīvokli vienkārši?

Ja pārveido par bērnistabu, tad jau nav ne vainas. Manuprāt, variants tīri tā neko.
Ja man būtu 2istabu dzīvoklis un bērns, tad es atdotu bērnam guļamistabu, bet pati pārvāktos uz viesistabu, jo tā, manuprāt, ērtāk. Priekš 3 bērniem gan 2istabu dzīvoklis, manuprāt, ir par mazu, tāpat es nekad neliktu meiteni ar puiku vienā istabā.

Manējā ģimene tā uzauga - 2 vecāki un 3 bērni 2 istabu mazā dzīvoklītī. Es joprojām nesaprotu kā viņi varēja sadzīvot un izdzīvot 5 cilvēki tik mazās telpās sakrāmēti :-D

dr567309 - nebija izvēles, dzīvoja kā varēja :D Vilionata jau minēja, ka senāk tā bija. Es gan domāju, ka tas, ka senāk no tā neviens nenomira, nenozīmē, ka to vajadzētu arī praktizēt mūsdienās.
Manā ģimenē mēs bijām 3 bērni + 2 vecāki + 1 vecmāmiņa un kamēr vecmāmiņa bija dzīva (līdz maniem 13), tikmēr brāļi dzīvoja vienā istabā, vecmāmiņa otrā, es - trešajā un vecāki viesistabā/ceturtajā. Bērnus likt vienā istabā mammai pat prātā nenāca, jo viņa uzskata, ka nevar dzīvot dažāda dzimuma bērni vienā istabā, vajag nodalīt. Tāpēc egoismu lika malā un tā vietā, lai mani iespundētu pie puikām, pati atteicās no savas guļamistabas. Arī tētim tas likās ok.
Nez, man tas arī liekas normāli un es pati darītu tieši tāpat.