Kopš nedzīvojam vienā pilsētā ar draugiem, ģimenēm, pavadām daudz vairāk laika divi vien. Pēcpusdienas, vakarus-esam vai nu mājās vai nu kaut kur izbraucam, pastaigājamies, darbojamies ar saviem dzīvniekiem. Brīvdienās pārsvarā uzņemam ciemiņus, bet vienalga kopā jau esam. Vispār kopā esam daudz, tagad tā sanāk, esam citā pilsētā, šeit pārsvarā cilvēki runā latviski, tāpēc vīram nav tik viegli iegūt jaunus kontaktus, paziņas, kamēr valoda nav tik labā līmenī, lai justos komfortabli, tad nu esam vairāk viens otram.