Vai jūs sabarat?

Ja tu būtu mans bērns, tad es tevi noteikti sabārtu.

Ir arī jāsaprot ka katrai mammai ir sava robeža kad nervi vairs vienkārši netur. :D
Protams arī audzināšana svarīga, tā tomēr arī ļoti ietekmē to vai vispār rodas tādas situācijas kad jābar bērns.

Nelamāju. Biežāk mēģinu izprast sava bērna uzvedību, nevis lamāt.

Man nav bērnu un neplānoju, bet varu saprast mammas, kuras tā sabar savus bērnus. Ar vienkāršiem niķiem neauklētos.

Man vislielākais šoks ir tas ka no mana redzējuma, vislielākās bārējas ir tieši gados jaunas mammas līdz 30, nevis pusmūža sievietes.

nē, spekulēt ar vienām no lielākajām bērna bailēm , es nemēdzu , bet , ja godīgi , tad mans bērns nemēdz celt histērijas publiskās vietās . Bet ja raud , tas es tam zinu iemeslu un runāju par to , neviss bezjēgā mēģinu iebaidīt savu bērnu ....

Un cik daudz pusmūža sievietēm ir mazi bērni?

Nē, uzskatu to par ļoti nepareizu audzināšanas formu. Pievienojos wee un Story.

marissa- nu man tas saistās ar tādu padomju laika domāšanu, tapēc tas piestāvētu vecākām sievietēm, bet realitātē ir tieši otrādāk.

uzskatu, ka ir nepieņemami bļaut uz bērnu vai taisīt psiholoģiskas traumas ar draudiem. mēdzu arī neturēt mēli aiz zobiem un pateikt kādu skarbāku vārdu šādiem vecākiem.

Un cik daudz pusmūža sievietēm ir mazi bērni?

:-D sasmējos :-D
Par cik mēs katru dienu ejam ārā cilvēkos, ejam uz galerijām, brauca visur kur ar bērniem, tad es jau zinu ko darīšu, ja kāds no bērniem izdomās raudāt uz ielas vai mašīnā. Somā vienmēr ir uzlīmju grāmatiņas un graužamie. Palīdz.

Nu, par ko Tu brīnies? Tās mūsdienu sievietes arī pašas no sevis neuzauga, tās pašas padomju sievietes arī uzaudzināja.

Nē, uzskatu to par ļoti nepareizu audzināšanas formu. Pievienojos wee un Story

+

man pat drusku žēl tā sīča palika, kad mamma pirka bileti, bet viņš mēginaja izblaut "mammu lūdzu nē" bet vina tikai asi atcirta "ja tu tulīt nenomierināsies, paliksi te viens un talak viens tramvajā brauksi". Lai gan protams nenolieģsu ka brēcošie sīkie ir viena no kaitinošākajām lietām ever!!! :D

Tas ir absolūti nepareizi! Jā, var pacietība beigties, bet jāsaprot, ka vecāki šādi vnk nolaiž tvaiku, nevis risina problēmu. Žēl bērnu, kam tādi vecāki gadījušies...

Es neko tādu nekad bērnam neteiktu. Tas iedragā bērna psihi. Katrai raudāšanai/psihošanai ir savs iemesls. Ja māte vienkārši pasaka:"Tāds tu man neesi mīļš un vajadzīgs, tāpēc atstāšu tevi tepat," tad kā tas bērns var justies, ja netiek galā ar savām dusmām? Man tas nav saprotams. (t)
Okey, neraudošam un neuzvilktam bērnam var pateikt, ka ja nenāks līdzi, tad atnāks sliktie onkuļi vai kko tml., bet ne jau bērnam kurš tā jau ir histērijā par kaut ko un viņam spiestā kārtā liek apslāpēt savas dusmas/bēdas.. da vienalga ko.
Mana mamma šitā arī mani biedēja, ka kaut kur atstās, kādam atdos utt.. protams, ka viņa jau neko sliktu negribēja man ar to nodarīt, bet atceros kaut kādas tamlīdzīgas frāzes no savām histēriju reizēm un nedomāju, ka tā ir pareizi darīt!

brēcošie sīkie ir viena no kaitinošākajām lietām ever

Es te nerunāju par tik maziem, kurie savādāk nevar, bet brēcoši sīkie ir tiešas sekas vecākiem, kuri nesaprot kā audzināt savus bērnus...

Nevar zināt kā tas sīkais(iespējams) viņu jau iepriekš sistemātiski ir izvedis no pacietības. Varbūt mātei tas jau bija pēdējais piliens. Šodien tieši veikalā redzēju kā maza meitene, ap 4 gadi, kliedza veikalā uz tēvu, jo viņš viņai kaut ko nepirka. Beigās tēvs neizturēja un arī pateica, kaut ko tamlīdzīgu, ka atstās. Man jau likās, ka viņam stipri nervi. Un nē, es neesmu bērnu nīdēja. Vienkārši mūsdienās pieņemts pret viņiem izturēties kā pret jēlām olām :)

Tā ir nevis Padomju laiku audzināšana, bet gan slinkums un nevēlēšanās izzināt bērna psiholoģiju, vecumposmus, domāšanas veidu, jūtu pasauli un tā varu daudz ko uzskaitīt. Sabārt ir daudz vieglāk nekā urbties cauri grāmatām, lai saprastu, kādēļ berns uzvedas tā kā viņš uzvedas.

vispār es piekrītu ka dažreiz sīko iespējams nomierināt tikai uzblaujot vai pasakot ko skarbu, bet tad tas bērns mēdz vēl apvainoties.