Pēc kaut kā tik smaga kā dzemdības, man būtu vienalga, ka es neuzkrāsojusies vai ka mati nemazgāti. Pēc vienas no operācijām savā dzīvē es matus nemazgāju 2-3 nedēļas varbūt. Varu no sirds saprast māmiņas, kuras pašas jau ir nogurušas tik ļoti, ka viņām svarīgāk būs tas, kas ar bērnu notiek (jābaro, jāauklējas) nevis savs svars uz to brīdi. Pie tam, kā te minēja jau, ka ja sievietei ir ķeizars bijis, varu arī tikai nojaust, cik ļoooti tas sāp pirmās nedēļas. Šuves uz vēdera nenormāli sāp, pat ja tās ir daži centimetri, jo pieceļoties liekas, ka vēders tūlīt plīsīs un pieliekšanās liekas kas tāds, ka gribas raudāt, kad kaut kas nokrīt uz grīdas. Sākas bimbāšana par savu nevarēšanu.
....
Es tam nepievēršu uzmanību, bet ir garāmejot gadījies redzēt ne tik ļoti koptas (mati ieveidoti vai makeup uzlikts), cik tievas māmiņas. Dažām pat nevar pateikt, ka bērniņš bijis.