Dubultstandarti te iet uz urrā - bars no tām, kas kaunina Wee, citās diskusijās par resniem cilvēkiem neizsakās labāk.
Par nolaistību gan es varu šo to pastāstīt, jo pašas bērnam drīz otrā dzimšanas diena.
Es vairs nelietoju kosmētiku ikdienā - kam man to? Uz darbu es neeju, bet ko par mani padomās parkā, man ir dziļi pie pakaļas, es tās 10 minūtes labāk ilgāk smilšu kastē pasēdēšu. Es eju ārā džinsos, t-kerklos un kedās. Varbūt nav smukuma kalngals, bet tā gan bērnam ērtāk pakaļ paskriet, gan nav bail tajā pašā smilšu kastē apsēsties, nesacūkāšu taču labu kleitu. Mati? Jā, mazgāti, bet arī vienkārši savākti copē, lai mazais aiz tiem nerauj. Rotaslietas? Jā, man viņas ir. Kaut kur kastītē atvilknē - tieši tā paša iemesla pēc - lai mazajam nerastos kārdinājums aiz tām raut - aiz auskariem būs sāpīgi, bet rokassprādzes un kaklarotas var saraut. Es, visticamāk, Cosmo acīs, esmu tā nolaistā mamma, kas pirms bērna staigāja kleitās, kurpēs, uzkrāsojusies un ar frizūru un tagad nekā no tā nav, bet man par to un kā vēl nospļauties. Es nebrīnos, ka daudzas jaunās mammas iedzīvojas visādās nervu kaitēs - kā neiedzīvosies, ja ne vien ar bērnu un māju galā jātiek, bet visu laiku jāsatraucas, ka tikai kāds par viņām ko nepadomā.
Tāda "skaista" mums tā sabiedrība - tā vietā, lai kaut ko darītu un būtu apmierinātas ar savu dzīvi, ceļ savu ego, noliekot citus. Varbūt sāciet meklēt iemeslus, kāpēc jums tik ļoti vajag paaugstināt savu pašvērtējumu uz citu rēķina, nevis tērējiet te laiku noliekot citus?