Veselu mūžību šķiet, ka te nav būts. Šodien strādāju visu dienu bez apstājas, domāju, ka beidzot esmu pelnījusi nelielu atpūtu.
Vispār šī diena besī, daudz darbu, ārā lietus un vēl esmu nenormālās vakardienas iespaidā, kad darbā sistēma nojuka un atbildīgais kantoris par to mani normāli izveda no pacietības, sen nebiju tik dusmīga bijusi un tā bļāvusi. Vakarā vēl pienāca lielisks paziņojums, ka mūsu pasūtītais dīvāns aizkavēsies par 3. nedēlām !!!!! Vai tas ir normāli, ka dīvānu taisa rūpnīcā ilgāk kā 2 mēnešus? Bet mums plānojas lielākas svinības un vajadzēja to dīvānu laikā. Pašlaik man ir diskusija skype ar vīru par to, ka es viņiem normāli piedraudēju un uzrakstīju visu ko domāju, savukārt vīrs uzskata, ka esmu bijusi parāk asa un nemākot komunicēt ar cilvēkiem :D Man vienalga, es par savām tiesībām pastāvēšu, kaut atzīstu, ka reizēm emociju iespaidā pārforsēju :D
Tā lūk, ceru, ka nākošās dienas būs labākas. Jauku vakaru, meitenes :)