raudulīgums

 
Reitings 24
Reģ: 19.03.2015
Sveikas meitenes, nezinu ar ko lai sāk un kā lai formulē tēmu. Tātad studēju RSU , 1 kurss, sabiedrības veselības. Studijas sarežģītas , bet pagaidām problēmas nav radušās, ar visu tieku galā. Pa lielam mācības patīk, ir mans lauciņš, interese ir. Ar kursa biedriem labas attiecības izveidojušās.Dzīvoju viena drauga dzīvoklī, draugs ārzemēs , bet ik pēc 7ned. ir mājās uz mēnesi . Problēma tā ka ļoti slikti jūtos emocionālā ziņā , raudu rītos , vakaros, lekcijās asaras acīs, runājot pa telefonu ar kādu raudu, nomierināties sanāk reti. Arī katras brīvdienas braucu pie ģimenes uz mājām, tur man arī jāraud , pat tad ja tētis pajautā vienkāršu frāzi -kā iet? un tā visu laiku. Pat stāvot rindā ēdnīcā nāk raudiens. Saprotu ka viss jau ir labi , viss man ir, bet netieku ar kko galā. Plus vel man jau temperatūra 3 nedēļas, liekas no stresa. Bieži jūtu satrakumu , pat vienkārši guļot gultaa ir trauksmes sajūta. Raudu , kamols kaklā kā no rīta tā vakarā. Varbūt kādai tā ir bijis, dalaties ar pieredzi. kā rīkoties?(s)(s)
27.09.2016 14:17 |
 
Reitings 326
Reģ: 12.06.2016
Varbūt tiešām veģetatīvā distonija? To nav tik vienkārši kontrolēt.
Man ir tā,ka satraucos tad ļoti sitas sirds, itkā izsaucu sevī tādu kā nervu sasprindzinājumu, galīgi neapzināti, tik ļoti uztraukusies jau dzīvē neesmu.
Varbūt iekšēji kaut ko pārdzīvo, neapzinies, bet ķermenis izrāda to.
Vispār, ja man kādreiz bijis ļoti liels stress, es sāku izjust ar ķermeni to pēc 3-4 dienām tikai. Tad man sākās vispārējais nogurums, sava veida nepatika, tā kā neliela depresija.
Cīnities kā ieteikt nezinu pati, bet uztvert lietas nedaudz vieglāk var gan. Ar ķermeni var labi manipulēt, centies pamainīt domāšanu uz labāku.
Es kādreiz kad esmu nopietna/sabēdājusies sev pajautāju - kapēc esmu tāda, jo patiesība bieži vien nav izteikta iemesla, viss man pa lielam ir un nav ko bēdāties!!!
27.09.2016 20:08 |
 
Reitings 24
Reģ: 19.03.2015
ooo paldies meitenes, ka saprotat mani(l) nedēļas beigās eju pie psihologa.
Deco man tagad viss jauns , skola , mājas, visa dzīva. varbut iemesls ir tas ka dzīvoju viena , un ka lielāko daļu no laika esmu tikai es ar savām domām, varbūt ilgas pēc ģimenes, jo neesmu radusi dzīvot atsevišķi. un ikdienā man ir tikai skola un mājas un mājasdarbi, diezgan nospiedoša ikdiena
27.09.2016 21:57 |
 
Reitings 24
Reģ: 19.03.2015
Tobeinspired, man ir tā , ka ja sāku mainīt domāšanu, mēģinu sev iestāstit , ka viss ir kārtība, un ka man tiešām ir paveicies ar tādu dzīvi kāda man ir , man jāsāk vēlvairāk raudāt, koks ar diviem galiem. Liekas ka galvā galīgs bardaks.:-/:-/
27.09.2016 22:00 |
 
Reitings 145
Reģ: 08.08.2014
Cik saprotu tad tu iepriekš vislaik dzīvoji pie vecākiem, man tā arī bij kad pārvacos uz kojām visu laiku asaras acis nedod dievs vel vecaki pazvana, bet tas pāriet, ar laiku pieradisi ka majas neesi utt ;)
05.10.2016 21:26 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits