Es atkal neredzu, kur tā problēma ar 19-20 gadīgiem absolventiem. Tādu skaits ir neliels, turklāt, vecums, kādā palaist bērnu skolā, ir vecāku izvēle. Tāpat būs vecāki, kuri sagaidīs bērna 7 gadu vecumu un tikai pēc tam laidīs skolā.
Cik nu pieredze rāda, tad pazīstamie "vēlie" skolas beidzēji par tādiem kļuva slimošanas, ģimenes sarežģījumu (šķiršanās, pārcelšanās, adoptēšana) vai pārāk mīlošu vecāku dēļ. Skolā uzvedās normāli, mācījās labi un nekādu problēmu nebija, tā psiholoģiskā nepiemērotība vidusskolai ir totāls pārspīlējums.
Pati sāku skolu 6 gadu vecumā, bet arī tikai tāpēc, ka jau mājās biju iemācījusies gan lasīt, gan rakstīt, gan kaut cik rēķināt, vecāki negribēja laist potenciālu postā. Vai biju emocionāli gatava? Nē, nācās ļoti ilgi adaptēties un līdz galam tā arī neizdevās, jo biju jūtīgs bērns, savam to nenodarītu.
Skaidrs, ka valdība ātrāk grib izspiest no jaunajiem pilsoņiem nodokļus un pie reizes dabūt kādu otkatu no reformu ieviešanas izmaksām, tāpēc tik aktīvi šis jautājums tiek virzīts.
Bērns izglītības sistēmā vienmēr ir bijis pēdējais prioritāšu sarakstā.