Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

zema pašapziņa & atkarība

 
Reitings 142
Reģ: 19.06.2012
Man ir diezgan sarežģīta attiecību pieredze, kas, iespējams, arī daļēji vainojama pie manas zemās pašapziņas. Esmu nupat gada sākumā tikusi ārā no traumatiskām attiecībām, kas ilga piecus gadus, tas viss bija ļoti smagi un postoši maniem nerviem.
Jau pavasarī satiku jaunu puisi, iemīlējos, rozā brilles, taureņi un visas pie tā piederošās lietas.. Taču, tiklīdz sākām pierast viens pie otra, es sāku manīt visas vecās biedējošās tendences, kas ir bijušas klāt laikam jau visās manās iepriekšējās attiecībās- es kļūstu pārāk atkarīga no saviem partneriem. Morāli. Vienmēr. No kāda ātrāk, no kāda vēlāk, bet vienmēr tas beidzas ar to, ka es izšķīstu. Manis it kā nav. Man zūd intereses, visam pamazām zūd jēga, viss sāk rotēt ap partneri.
Un kā blakusefekts- es vairs nespēju izšķirt, kas ir pieņemama uzvedība no viņa puses un kas-nē. Daudz ko piedodu, ko varbūt nevajadzētu. Noklusēju. "Noriju". Es nezinu, vai jums kādai būs kas iesakāms, jo laikam jau mana psihe ir visai sarežģīts "kokteilis" ( papildus tam visam gadiem ciešu no depresijas), bet varbūt kādai ir vienkārši, praktiski ieteikumi, kā soli pa solim, kaut maziņam solītim, atgriezties pie sevis, skaidri iezīmēt to robežu, kur beidzas partneris un sākos es? Ar prātu saprotu- varbūt jāmēģina ierobežot kopā pavadītā laika daudzums, utt utt, bet mani it kā vada neredzams spēks un es vienmēr, vienmēr iekrītu atpakaļ tajās pašās lamatās.
Varbūt kāda jūtas līdzīgi un jums ir, ko teikt.
P.S. liela daļa no manām bijušajām attiecībām man pēc laika pašai ir izraisījušas vieglu izbrīnu- ko es vispār tajā partnerī atradu, ka viņs vispār nav bijis pārdzīvojumu vērts, utt, bet, kad esmu tajā visā iekšā, tas ir nebeidzams riņķa danois.. tāda sajūta, ka galvenais ir kādam pieķerties ar saknēm, lai pašai sāp.
21.09.2016 14:59 |
 
Reitings 437
Reģ: 17.02.2015
šī ir interesanta tēma... tagad nāk rudens, tā saucamā sezonālā depresija arī var piemeklēt... man arī šad tad šī ir interesanta tēma... cenšos kaut kā padarīt interesantāku pati savu dzīvi
21.09.2016 20:12 |
 
Reitings 555
Reģ: 22.04.2015
Ja attiecībās abi ir apmierināti ar to, ka viņi pavada lielāko daļu laika kopā, ka ir daudz kopīgu hobiju utt. - nu tāda lielāka pieķeršanās viens otram, tad jau nav problēmu. Problēma ir tad, ja viens grib vairāk otru sev blakus, bet otrs vēlas neatkarību.
Ir daudz cilvēku, kuri grib vairāk neatkarības un laiku sev.
Bet ir arī pāri, kuri pavada ļoti daudz laika kopā, kuriem nav izsalkuma pēc brīvības un neatkarības.
Un, protams, katrs cilvēks arī ir individuāls, personība ar savām interesēm, ar savām vērtībām un lielāku vai mazāku neatkarību no citiem.
Varbūt Tev ir jāmēģina atrast kaut ko, kas Tevi ļoti interesē, aizrauj...kaut ko, kas Tevi iedvesmo un pilda ar jaunām patīksmām emocijām un mērķiem? Tas var būt pašas darbs, intereses vai arī sarunas ar interesantiem cilvēkiem, kuri Tevi iedvesmo un motivē.
21.09.2016 20:43 |
 
Reitings 142
Reģ: 19.06.2012
sophies_world interesanti ir tas, ka nav mums kopīgu hobiju, bet viņš grib ar mani pavadīt daudz laika tikpat daudz, cik es ar viņu, reizēm es pat "mākslīgi" radu sev darīšanas, lai izveidotu kaut nelielu distanci, jo jūtu, ka šīs attiecības mani padara par pilnīgi bezmugurkaula marioneti. pašā sākumā tas bija jauki, ka mums tā gribējās būt kopā, bet tagad ir tāds attiecību periods, kad liekas- mums pat nav par ko parunāt īsti, es esmu iegrimusi savās problēmās, viņam pret dzīvi ir ļoti easy peasy attieksme (nu jā, viņš painteresējas, kā man iet utt- šīs manas problēmas viņš nevar atrisināt nekādi), bet tik un tā viņš visu laiku tiecas pēc manis. esmu visādi izdomājusies, ka varbūt tā viņam ir tīri fiziska vilkme, ka varbūt viņu interesē tikai sekss, bet kaut kā man neticas, ka vīrietis izturas šādi, kad interesē tikai sekss. jo ir visādi mazi "indikatori" un visādas nianses, kas liecina par viņa rūpēm, kuru, manuprāt nebūtu, ja tur būtu tikai sekss ... ceru, jūs vispār sapratāt manu domu.
Un jā, laikam jau pirmais loģiskākais izskaidrojums tam, ka es šobrīd tik ļoti par to domāju ir tas, ka šobrīd esmu jauna darba meklējumos- līdz ar to, man tiešām trūkst pašai savu darīšanu un plānu un es kļūstu "overattached"
22.09.2016 14:30 |
 
Reitings 394
Reģ: 29.01.2017
Attiecību sākumā jau vispār ir vairāk tāds ''kopā visu, visur, visu laiku'' posms. Neliekas tas nekas traks. :)
16.04.2017 22:34 |
 
Reitings 10
Reģ: 31.10.2010
Pazīstama situācija. Manuprāt, vispirms un vissvarīgākais ir tikt pašai arī sevi galā psiholoģiski, bet tā kārtīgi, izprast sevi un tad doties attiecības. Par ātru atsāki attiecības.
Kā lai ievainots pūtns spēj lidot un palīdzēt vēl citam lidot?
18.04.2017 00:59 |
 
Reitings 417
Reģ: 30.03.2017
Varbūt mazāk vajag koncentrēties uz to visu? Atrodi draugus, hobijus. :-)
18.04.2017 01:37 |
 
Reitings 394
Reģ: 29.01.2017
Kā lai ievainots pūtns spēj lidot un palīdzēt vēl citam lidot?

Man citreiz ir tā, ka citiem palīdzēt māku labāk nekā sev. :D
18.04.2017 11:24 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits