Man ap to pašu laiku jau tik ātri pēc studiju uzsākšanas vienā no medicīnas/veselības nozares programmām radās tās pašas bažas, kas Tev. Pirmais iemesls, kas slēpjas aiz nepatikšanas pret apgūstamo vielu, ir grūtības, saskaroties ar mācību apjomu, tempu, apziņu, ka viegli nebūs un būs jāpiespiež sevi cītīgi mācīties. Tu saki, ka Tevi tas neinteresē, bet patiesībā tā ir padošanās pie pirmajām grūtībām. Drošvien ne jau uz dullo pieteicies medicīnas studijām, gan jau lielāka vai mazāka interese pret to bija.
Iesaku pabeigt semestri, varbūt arī visu gadu (jo ko citu Tu darīsi atlikušo gadu, ātrāk nekur citur neiestāsies) , jo Tev saglabāsies kredītpunkti par nokārtotajiem kursiem, kas būs kā back up variants gadījumā, ja izstāsies, bet vēlāk sapratīsi, ka tomēr gribi turpināt medicīnas studijas. Vēl nauda būtu kā tāds motivators, jo es negribētu to izsviest vējā, tāpēc pabeigtu tik daudz, cik esmu samaksājusi.
Taču, ja patiešām neinteresē un neredzi sevi šajā profesijā, noteikti maini virzienu. It īpaši, ja studē medicīnu - 6 gadi tomēr, un studijas prasa ļoti daudz laika un passion.
Es pirms tam sāku studēt sociālo zinātņu programmā, izstājos pēc 1. semestra, jo nepatika studiju kursi (nevis profesija kā tāda), bija sajūta, ka neko no tiem neiegūstu. Taču tagad domāju, ka varēju arī turpināt, jo salīdzinoši ātri tiktu pie bakalaura diploma, kas dotu lielākas iespējas dzīvē, lai arī kādā nozarē iegūts. Tās arī bija studijas, kas it nemaz neprasīja lielu piepūli, tāpēc varētu viegli apvienot ar darbu un izbraukt cauri.
Atgriežoties pie pamatjautājuma, patiešām nezinu, kādu padomu dot, ja nezini, ko tieši vēlies darīt, jo mani pašu šī problēma vajā. Runājot par programmas kursiem, būs priekšmeti, kas neliksies vajadzīgi, kā piemēram, filozofija vai psiholoģija. Tos nevajag ņemt tik nopietni, vairāk par 1 semestri nebūs ar tiem jāsaskaras. ;D Anatomija nenoliedzami ir 1. gada mokas, taču arī tā beigās neliksies tik sarežģīta, un pastāv iespēja, ka eksāmenu nokārtosi labāk nekā cerēts. ;)