Satiekos ar puisi mēnesi , esam jauni man 19 viņam 20
Ļoti simpātisks, kopts, trenēts, pret mani izturās kā pret princesi (ziedi,vienmēr piedāvā kaut ko nopirkt, gādā par to , lai man nekas netrūktu un būtu labi). Vakar izskanēja no viņa frāzes,ka man viņš tik ļoti neeinteresējot, ka izpatīk man , bet nejūt , ka man būtu kādas simpātijas. Man ir pret viņu simpātijas, bet man traucē, ka visa ir par daudz, parāk skraida pakaļ. Dzīvo citā pilsētā (30min brauciens) gatavs kaut vai uz stundu atbraukt , lai mani satiktu. Es pēc rakstura esmu skaļa, aktīva , traka, bet viņš ir ļoti mierīgs (runas veids, izturēšanās,emociju viņam nav). Bučojoties manī nav nekā liekas, ka nav fiziska kontakta.
Vai vispār ir vērts kaut ko turpināt? Varbūt tas viss nāks ar laiku? Tiešām nav viegli viņam tagad pateikt, ka viss beidzies, jo ir tiešām labs puisis.
135
