Es biju uz JRT "Ciniķi". Pirmo reizi biju uz kādu no Vladislava Nastavševa izrādēm. Scenogrāfija bija ļoti, ļoti skaista, tikai, sēžot 3. rindā, likās, ka ir par skaļu, pīpēšana kaitināja. Ja par izrādes saturu, tad tāds kā burbulis, kurā dzīvo galvenie varoņi, kurus neskar bada nāve Krievijā tajā laikā. Galvenā varone, kuru tēlo Guna Zariņa, pati nezin, ko vēlas savā dzīvē, guļ ar visiem, ar vīra brāli, pārdodas par naudu pretīgam vīrietim, bet viņas vīrs, kuru tēlo Vilis Daudziņš to visu pacieš, jo mīl viņu, pēc tam nonāk pie secinājuma, ka ienīst mīlestību. Bet visu cieņu Daudziņam, kā parasti, tāda aktierspēle, ka gribās skatīties tikai uz viņa tēlojumu. Jevgēnija Isajeva tēlojums arī patika. Izrādes beigās, izejot ārā, man likās, ka biju haosa virpulī ievilkta, joprojām ir jāsagremo izrādes sauturs.
2573
