Stāstat

Darbs dzen!

Plāni dienas garumā. :)

Hmmm... Ar grūtībām? Palīdz laicīga iešana gulēt :)
Ir arī dzirdēts par kaut kādu aplikāciju, kas rēķina miega ciklus, un modina tevi fāzē, kad fizioloģiski ir vieglāk pamosties (precīzu teoriju neatceros, bet nu, miegs iet fāzēs, dziļais miegs, sapņu fāze, vēl kaut kas, un dažās fāzēs ir zvērīgi grūti mosties, kamēr citās - normāli).

Es šobrīd nestrādāju, bet tā pat katru dienu arī brīvdienās ceļos ap 7iem, vēlākais 8iem, problēmu ar to nav, gulēt eju ap 23-24iem.
Rītu iesāku ar suņa pastaigu, brokastu gatavošanu un vīra modināšanu.
Kad strādāju cēlos ~6:30, gulēt gāju ap 21-22iem. Un ziemā man grūtāk ar celšanos no rītiem.

Suns pamodina, kad viņam jāiet laukā.

Neviens nespiež. Kad miegs vairs nenāk, tad pamostos.

Ieplānoju visu svarīgo un visādus pierakstus un tikšanos no rītiem, arī atvaļinājumā. Bet vispār man grūti iet ar celšanos un vēl grūtāk ar gulētiešanu. Bet, neko padarīt, cenšos ar sevi lieki neauklēties un piespiežos. No rītiem vēl zem segas esot pārbaudu laika prognozi dienai, savu kalendāru, dažreiz pārskatu ziņas vai Insta un izdomaju ko vilkšu. Tikmēr jau esmu daudz maz pie sajēgas un kad izkāpju no gultas un iekāpju dušā, vairs neesmu arī miegaina. Šad tad mēdzu arī izstaipīties. Ne tā, ka baigi vingrot, bet 2 minūtes pastaipīties. Protams, glāze ūdens un kafija.
Arī rīta čubināšanās ar vīru palīdz piecelties. Patīk mosties kopā un bieži rīta mīļums ir gana liela motivācija, lai neatliktu modinātāju par 10 minūtēm, bet tā vietā šīs 10 minūtes izmantotu produktīvi ;-)

palīdzot šnabītis ar tēju :D

Vēlme dzīvot?

Neviens nespiež. Kad miegs vairs nenāk, tad pamostos.
tieši tas pats , pēdējo reizi ar modinātāju modos skolas laikā, man tā ir elle..
kad organisms jūtas izgulējies tad ceļos:-)

Oj jā.. ja man ir jādzīvo pēc modinātāja, manā ikdienā ātri vien iezogas trauksme. Tāpēc es daru visu iespējamo, lai izvairītos no nepieciešamības izmantot modinātāju un pŗlieku agras celšanās.

Es modinātāju nedzirdu. Vienkārši nedzirdu. Vai arī slēdzu ārā nedomājot, pat acis neatveru. Jau tā lieku nepārspīlējot 20 modinātājus. Esmu likusi otrā istabas galā, izmantojusi appus, skaļos signālus. Ja man būtu jāceļas uz lidmašīnu, kas uz Havajām lidotu, brīdī, kad skanētu modinātājs, būtu vienalga. Tagad vienkārši bus jāsāk celties no rītiem, gribas normāli sevi ieradināt, lai nav pēdējā brīdī pa galvu, pa kaklu, bez brokastīm.
.
Vēlme dzīvot, tik asprātīgi.

1) Cik tev ir gadu?
2) Cikos tu mosties dabiski, ja ļauj sev gulēt cik vēlies?

ja dzīves grafiks ļauj, tad ieeju sev tīkamā ritmiņā un vnk mostos. nekad neesmu īsti gulējusi ilgāk kā 9h, tā kā nav arī bail, ka nogulēšu 3 dienas bez modinātāja :)

Tas, cikos mostamies tomēr ir atkarīgs no tā, cikos aiziet gulēt. Tev varbūt vienkārši laicīgāk jāiet gulēt? Nu tā ir, kā TalisQualis saka, diži ilgāk par 9 h nenogulēsi. Ej gulēt tā, lai tās 9 h sanāk nogulēt.

Man 21. Brīvdienās ceļos ap diviem. Atkarīgs protams cikos aizeju gulēt, bet, pat ejot gulēt pirms 12, pamodīšos ap 12. Patīk gulēt, grūti celties, bla bla, bet tik ilgi guļot arī pieceļoties grūti pamosties un diena tāda.. izniekota. Gribās būt mozajam rīta putniņam, kautkaa nesanāk. :D

Par vecumu es jautāju tāpēc, ka pusaudžu vecumā (un vēl agrajos 20) neiroloģisko izmaiņu (nobriešanas) dēļ mēdz būt sagrozīts bioloģiskais pulkstenis. Tapēc grūti pamosties 7 no rīta, jo ķermenim šķiet, ka ir 4 naktī... Tā var būt, bet tā var arī nebūt. Pēc maniem novērojumiem vairāk raksturīgs pūcēm. Praktiski vienīgais veids kā to risināt ir iet agri gulēt. Nu, tā, ka 21 tiek izslēgts TV un kompis. Palasīta grāmata līdz 22.00 un tad "acis ciet un gulēt!". :-D

Uzlieku modinātāju! Kad tas noskan, bez ierunām veļos ārā no gultas. Tieši tik vienkārši :D

Man pēdējā laikā ir grūtības ar pamošanos. Citreiz ir tā, ka nospiežu modinātāju un aizmiegu ar telefonu rokā, citreiz daru kā Nordicbelle - pārskrienu pāri IG un pamostos.:-)

Es atceros savus padsmit gadus un skolas laiku ar šausmām. Celšanās septiņos no rīta bija nāvējoša. Es pamodos, protams, pēc vairākiem modinātāja zvaniem, bet līdz vienpadsmitiem nebiju lietojama. Ja man bija kontroldarbs kādā no pirmajām stundām, tad uz labu atzīmi cerēt bija praktiski neiespējami. Vidusskolā es pasāku bastot pirmās stundas, jo nevarēju no rītiem psmosties.
Iestājoties augstskolā beidzot jutos kā savējais. :D pirmajā gadā uz lekcijām, kas sākās agrāk par desmitiem ieradās tieši neviens. Vēlāk mūsu kursam vairs nelika lekcijas rīta agrumā.