Pievienojos domai par profesionālu palīdzību.
Jau sen vairs nav noslēpums, ka bērns kopē sabiedrību ap sevi. Ja autore bērnībā redzēja tikai vienu uzvedības modeli - par katru sīkumu agresija līdz kautiņam, viņa to instinktīvi atkārto pat apzinoties, ka tā nav pareizi. Uzsāk pirmā, tāpēc ka uzbrukums viņai ir iemācīts kā labākā aizstāvība. Tādejādi viņai šķiet, ka nenonāks upura lomā. Zina, ka nepareizi, bet neprot citu uzvedības modeli. Konstruktīvu diskusiju, kā metodi problēmas risināšanā itkā zina, bet nav iemaņu, kā to izmantot. Tas ir kā ar kafijas automātu - itkā zināms, ka tajā ieber kafiju un dabū dzērienu, bet, ja nav instrukcijas, kur kafija jāber, kur ūdens jālej, cilvēks samulst un atgriežas pie karsta ūdens liešanas uz biezumiem krūzē, jo zina to kā vienīgo veidu, kā pie tās kafijas tikt.
Lai to mainītu, bez profesionālas palīdzības neiztikt un viens no svarīgākajiem aspektiem, kas ārstēšanā būs nepieciešams - cilvēks, kas atbalstīs, viņai jau ir.
299
