Ai, nu es slimnīcā vakar vispār visu laiku sēdēju pati ar sevi smējos, man aizvērās ciet :-D māsiņas mani nesaprata :-D Man tikai saka, lai sēžu un vadā turpu šurpu ratiņkrēslā, bet es tik kā neviens neskatījās cēlos kājās un mēģināju staigāt, jo citādāk slikta dūša un vispār kaut kāds dīdeklis bija. Zinkā, es priecājos, ka es uz tās betona malas ar seju neuzkritu. Nu un arī to, ka varēju pati piecelties un līdz mašīnai aiziet. Pēc tam tur jau tiku galā, sazvanīju visu ko vajag, tad uz slimnicu, tikmēr manu mašīnu savāca draugs (kurai JAU bija sods uzlikts par stāvvietu neapmaksātu, lai visu vēl pozitīvāku padarītu :-D), nu un tad jau ap pus 3 naktī biju mājās. Tagad kā tāds partizāns ar galvas apsēju, kuram pretīgi asinis spiežas cauri, šodien pārsiešanu jātaisa, brīvu no darba ar negribējās ņemt, bet tagad domāju, ka varbūt tomēr vajadzēja... Bet ko nu vairs :-D Kam negadās!