ilgie gadi arvalstis

Nu, man jau šķiet, ka "s*da dzimtā valoda", lai vai cik laba un skaista, nav tik šaušalīgi liela vērtība, lai tagad forumā kristu histērijā par tepiķiem, izklāšanos, iztēles ainām ar šokētiem bērniem un draudētu ar savu līķi.
Tiem bērniem, diemžēl, ir tāds vecums, kad viņi, "ārzemju" bērnudārzā iedami, sāk ietiepties un mammai latviski neatbildēt. Tikai mamma un "Ezītis miglā' reizi nedēļā nav latviska vide. Bez latviskās vides vīru, ja vien nav lingvists, arī neiemācīsi latviski vairāk, kā pāris frāzes.
Ja jums ir izdevies vīru Francūzi Parīzes viducī apmācīt runāt latviski līmenī, ka mājās tā vien runājat - pastāstiet, kā jums tas izdevās, lai tepiķsievietēm ir skaidrāks, no kura gala ķerties tai misijai klāt.

Katrā ziņā vecāki ārzemēs dzīvojot, tiešām var izlemt nemācīt valodu bērniem. Sevišķi izlasot algu piedāvājumus un salīdzinot tos ar prasībām LV darba tirgū. Dārdzība, uz cenu fona smieklīgas algas un ļoti augstas prasības pret darbaspēku, tas emigrācijas turpināšanos tikai stimulēs arī turpmāk.
Atklāti sakot, dažām vakancēm, salīdzinot ar prasībām, alga ir nevis alga bet ubaga graši;).

Nu, man jau šķiet, ka "s*da dzimtā valoda", lai vai cik laba un skaista, nav tik šaušalīgi liela vērtība, lai tagad forumā kristu histērijā par tepiķiem, izklāšanos, iztēles ainām ar šokētiem bērniem un draudētu ar savu līķi.
Tiem bērniem, diemžēl, ir tāds vecums, kad viņi, "ārzemju" bērnudārzā iedami, sāk ietiepties un mammai latviski neatbildēt. Tikai mamma un "Ezītis miglā' reizi nedēļā nav latviska vide. Bez latviskās vides vīru, ja vien nav lingvists, arī neiemācīsi latviski vairāk, kā pāris frāzes.
Ja jums ir izdevies vīru Francūzi Parīzes viducī apmācīt runāt latviski līmenī, ka mājās tā vien runājat - pastāstiet, kā jums tas izdevās, lai tepiķsievietēm ir skaidrāks, no kura gala ķerties tai misijai klāt.

+1

Nodzivoju 10 gadus Irijaa. Ir ta, ka ar laiku paliek grutak izteikties, atsebisku anglu vardu latviskojumi ir ikdiena. Un ari akcents ar laikulaiku var rastieis ja ikdiena runa angliski, zinas un filmas tikai angliski.

oreilly.com/ideas/2016-european-software-development-salary-survey
Samērā interesanti, ne tā?
:-)

Valodu īsti neaizmirstu,bet pareizrakstību un gramatikas likumus gan. Bieži vien trūkst konkrēta vārda krājumā, bet tas ir visās valodās.

nu jau varu sevi ari ierindot pie tiem, kuii gadiem jau dzivo arzemes! atceros, ka pec pirma nodzivota gada bija loti lielas problemas ar latiesu valodu, izruna, bija akcents, truka vardu, nespeju izteikties, bridi, kad to apjautu, sapratu, ka ta nevelos un piestradaju, lai lv, butu mana valoda un ok limeni!
tagad, kad gaidu berninu, zinu, ka mana komunikacija ar vinu bus tikai lv valoda un domaju, ka problemu nebus!! vairak uztraucos no briza, kad vajadzes lasit macit un rakstit, jo tur man varetu but aizmirsies ka lbak izskaidrit, kapec ir ta! bet vasaras noteikti tiks pavaditas lv, lidz ar to opcija, ka ne bu ne be, nebus! un virs ir ieintresets apgut lv valodu, vismaz limeni, lai saprastos ar saviem berniem!
bet par to latvisko dzivesveidu!? hm... ir man tantes, nu katru reiz, kad esm lv, tik stasta man, ka vajag atcereties latviju, vajag saglabat un dod visadu suvenirus utt, latviskas piederibas zimes utt... godigi? kaitina! mana latviska identitate ir tikpat liela cik pirms tam, bet atkariba ari no pieejamibas! piemeram, 18. novembri nekad neesmu svineju! ziemassvetkos vienmer gribaas piragus izcept un davanas iesainot ar aseklisu zimem! lieldienas olas krasot sipolu mizas, patik pat loti, uztaisit auksto zupu karsta vasara sev un viram ari, bet sekot lidzi lv politikai neintrese nu apsoluti! kad esmu lv, cenos iepirkt lv gramatas, bet biezi vilos, skatos kadu lv serialu vai fillmu, ja atrodu neta, bet gribetos tik biezak uz lv teatriem, tie salidzinosi ir daudz, daudz labaka limeni!
savam bernam nespiedisu "latvisko identitati " virsu, bet loti priecajos, ka ir latviesu skolinas berniem seit, jo tas atgadina manu bernibu un rotalas, lietas, ko darijam, dzisminas, activitates ar dabu saistitas, man tas liekas forsi!

tagad, kad gaidu berninu, zinu, ka mana komunikacija ar vinu bus tikai lv valoda un domaju, ka problemu nebus!!
un virs ir ieintresets apgut lv valodu, vismaz limeni, lai saprastos ar saviem berniem!

Tieši tāpat domāja vairākas manas draudzenes. Kā tas beidzās, tas ir cits stāsts. Ar veiksmes stāstu padalies tad, kad bērnam būs kādi 3-4 gadi, un vīrs būs apguvis latviešu valodu, jo nu pagaidām viss ir tikai plānu līmenī.

Dzīvoju ārzemēs gandrīz 5 gadus. Ar valodu ir tā, ka iepriekš biju precējusies ar latvieti, tad problēmu nebija, bet tagad nepilnu gadu esmu kopā ar ārzemnieku un latvieši man apkārt vairs nav nemaz, tad nu brīžiem ir tā, ka vieglāk ir izteikties angliski, aizmirstas kādi vārdi runājot. Jūk arī visas valodas kopā, dažbrīd zinu vārdu somiski, bet nezinu angliski vai latviski, vai otrādi. Uz Latviju gan braucu bieži - ik pa dažiem mēnešiem, bet tāpat tā vide kļūst arvien svešāka. Bet sekoju līdzi tam, kas notiek Latvijā, lasu ziņas, forumus, ik pa laikam paskatos arī kādus šovus.
Ar saviem bērniem noteikti vēlos runāt latviski, galu galā gribu, lai viņi varētu sazināties ar saviem vecvecākiem (maniem vecākiem), jo viņi runā tikai latviski :)

Var var aizmirst, nu..piemirst. Es daudz elementārus ikdienas vārdus biju aizmirsusi, bet ar laiku viss atgriezās :-)

Cilveki saka, ka man esot neliels akcents runajot mana dzimtaja valoda, man pasai gan ta neskiet. Valoda nav aizmirsusies, tikai reizem nezinu ka partulkot vardus un terminus, kuri latviesu valoda neeksiste.

Ārzemēs dzīvoju, hmm, nupat jau gandrīz 8 gadus. Ikdienā runāju norvēģiski un angliski, latviski daudz mazāk. Lasīju citu pieredzes, bet tā īsti līdzi just nesanāk, jo man laikam savādāka attieksme. Man galīgi netraucē iešaut savai runai pa vidam kādu vārdu citā valodā - vienalga franciski, vāciski vai latīniski, ja tas man ienāk prātā ātrāk kā latviešu variants. Akcenta nav, komatus likt nemācēju jau iepriekš. Vienīgā lieta, kur tiešām jūtos kā atpalikusi, ir rakstot latviski ar roku, jo to tiešām daru gandrīz nekad. :-P

mana pieredze ir ta, ka mana mate aizbrauca uz Vaciju, kad man bija 11 gadu. sobrid pari 30. praktiski ar radiniekiem kontaktu ir ljooooti maz, gandriz nemaz. draugu ari ,jo talak, jo vairak, ka nav. daudzi pat vairs neatbild un nereage. arvien mazak un tikpat ka nav kontaktu.

NordicBelle-sasmeejos par komatiem!:-DEs laikam to pasu vareetu teikt par sevi.Esmu pazaudeejusi rokrakstu,jo darbaa rakstu visu tikai lieliem burtiem.Iemaacijos taa rakstiit arii loti aatri un piekeeru sevi pie taa,ka normaalaa rokrakstaa vairs nespeeju rakstiit.Tas gan zeel.

Pasai gruti spriest, bet skiet, ka akcents nav paradijies runajot latviski. Gimene runajam angliski un apkarteja vide ari visa ir angliski runajosa tapat ka draugi nu jau visi ir praktiski tikai angliski runajosi. Bet nekad neizjutu peoblemu parslegties starp valodam. Bet nu man biezi ir situacijas, kad pasaku vienu teikumu angliski un nakamais jasaka latviski, jo virs latviski saprot nu stiiiipri minimali. Tad nu gimenes pasakumos sanak viens teikums ta, otrs ta. Arzemes esmu treso gadu. Anglu valoda gan ir mana ikdienas valoda jau krietni ilgaku laiku.
Par berniem runajot es gan grutniecibas laika ta biju izlemusi gan ari joprojam pieturos pie ta, ka ar bernu runaju latviski un virs runa angliski. Runat gan mazais joprojam neruna, bet ir redzams, ka saprot abas valodas. Ta ka mana gimene ar anglu valodu ir uz Jus tad man tas ir loti svarigi, lai mani berni runatu latviski. Ne tadel, ka atbalstu vai uzspiezu latviski dzivesveidu, bet tadel lai vini spetu komunicet ar saviem vecvecakiem. Es nespeju iedomaties, ka mani berni nevaretu sarunaties ar manu mammu vai manu vecmammu. Latvisku dzivesveidu gan nepiekopjam- jo godigi ari Latvija esot tautasdziesmas nedziedaju un dejas nedejoju- butu diezgan liekuligi tagad sakt piekopt sadu dzivesveidu

runājot par rokrakstu, rakstu joprojām vecajā "skaistajā" stilā. apkārtējie nesaprot, ko es rakstu un nesaprot, kāpēc es tā rakstu.viņiem tas rokraksts ir vairāk kā bērniem, drukātiem burtiem.

Es pat nekur neesmu pārvākusies, bet man jau domāšana ir ieslēgusies angliski. :D
Darbā, draugu kompānijā un ar savu vistuvāko cilvēku izmantoju angļu valodu. Latviešu valodā runāju tikai ar ģimeni un labāko draudzeni, tāpēc ir tik ļoti pierasts, ka iznāk bieži vien kādu vārdu pateikt angliski. Bija laiks, kad 3 mēnešus runāju tikai angliski, jo pavadīju ārpus Latvijas, atgriežoties mājās mamma un draudzene teica, ka akcents jau ir parādījies. :D