"Svešs" bērns un attiecības

Šādas attiecības neveidotu, jo vienkārši neredzu jēgu. Pilna pasaule ar lieliskiem vīriešiem bez bērniem. Varbūt aizietu uz vienu randiņu, bet neko vairāk, jo, pirmkārt, iepatikšanās bērnam ir liekas problēmas, otrkārt, bijusī vienmēr būs pie apvāršņa, treškārt, man bērni nepatīk un vēl var atrast daudz citas problēmas, kas var būt starp bērnu un viņa vecākiem, kurās, visticamāk, mīļotā sieviete tiks iejaukta.

Laikam nevajadzēja lasīt šo diskusiju - pilna pasaulē ar lieliskām sievietēm bez bērniem. Esmu nolemta. :-D

no manas pieredzes traucē tā cilvēka radiem, kuram nav tas bērns.

Trauceetu. Pirmkaart, viirietim buutu aarpusgimenes pienaakumi, kas atnjemtu vinja laiku man un naakotnee muusu kopigajiem berniem. Otrkaart, mani nesajuusmina doma, ka viiriesha finanses aizplust aarpus muusu gimenes. Treshkaart, viiriesha bijusho attieciibu reegu (beerna maati) nepaartraukti pie horizonta redzeet negribu. Nevajag man viirieti ar chemodaanu.

ir kas ņem ar berniem meičas, vecākām ir grūīti atrast puisus bez bēnriem. Ja tādi atrodas tad tie ir dīvbaiņi, jo neizn ko meklē.

Man arī laikam nevajadzēja lasīt šo diskusiju, paliku tikai īgana!
Protams, ka man netraucētu vīrieša bērns. Bērni mani netraucē! Tas, kas mani traucē ir visādas špargalkas, kas uzstāda noteikumus kā vīrietim komunicēt ar sava bērna māti situācijā, kas jau tā kopīgu bērna audzināšanu padara ārkārtīgi sarežģītu. Cik es pazīstu ģimenes, kuras ir šādā situācijā, "jauno draudzeņu" normāla attieksme ir viena no veiksmes atslēgām, lai būtu forši visiem, tajā skaitā (un īpaši) bērnam.

Hm... Man ir bērns, kas ir no cita vīrieša, sāku satikties ar šā brīža vīrieti, kad mazajam bija tikko palicis gads, tulīt būs 8 gadi un, nevarētu savam bērnam iedomāties labāku tēvu, par savu vīrieti. Jā, es esmu uzstājusi, lai bioloģiskais tēvs apciemo, kad bērns vēl bija maziņš, bet tā kā viņa iniciatīvas nebija, šobrīd es izvairos laist viņu bērna dzīve- nevienam no tā nepaliek labāk, ka viņš reizi gadā uzrodas, tad, lai nav vispār.

Es domaaju,ka saadas attieciibas nav vieglas!Paaraak daudz cilveeku iejaukti-iepriekseejaa sieva,viirs,tad veel vecmaaminas utt.

kumi, laiku neesi manīta. :-)

Biju Latvijaa 3 nedeelas!:-)

AG, neuztraucies, es ar nolemta :D
bet vispār man noteikti netraucētu, jo pašai arī ir bērns un manā gadījumā būtu patforši, ja blakus būtu kāds, kas saprastu to, kā ir tad, ja ir bērns un arī citi pienākumi. Ja traucētu, tad tā varbūt būtu kāda traka bijusī, jo var gadīties visādi.
Es piemēram, tagad arī tieku nostādīta kā "uzbāzīga māte" :D Jaunajai draudzenītei nepatīk, ka bērna tēvs ar mani sazinās. Kaut gan es personīgi viņam reizi mēnesī pajautāju par alimentiem un par to, kad vēlēsies tikties ar bērnu. Bet nu tas laikam arī ir par daudz.

Neiesaistītos attiecībās ar tādu vīrieti. Es negribu pati savus bērnus, tad kāpēc lai gribētu nosacīti svešus?
Tas izklausās tā egoistiski un nejauki, bet, manuprāt, labāk ir būt godīgai šajā jautājumā gan pret sevi, gan pret otru cilvēku jau no paša sākuma.
Mani nekad nav traucējušas vīriešu bijušās, mums katram ir pagātne, sava vēsture, bet bērns par pagātni nekad nekļūs (arī tā nedrīkst būt), bērns vienmēr ir tagadne. Tie ir mani tarakāni galvā un nevienam citam dzīvot netraucē.

Godīgi sakot, uzskatītu to par lielu plusu. Bērnus gribu, taču negribu būt stāvoklī, ņemt visus atvaļinājumus utt., nepatīk zīdaiņi. Vīrietis ar bērnu būtu ideāls.

Viņasprāt, runas par alimentiem mēdz būt ļoti erotiskas. :-D
Es vienreiz biju tās draudzenītes lomā un ja bērns netraucēja, jo drīzāk bija forši darīt ko savādāku - iet uz bērnu parku, karuseļiem u.c., tad māmuļa bija ļoti dīvaina. Ja vīrietis nepaņēma mazo kādu reizi, kad viņai iegribējās, tad bija tracis, jo viņa arī gribot kādu brīvdienu sev. Tikko kā viņš paņēma mazo uz ilgāku laiku, viņa zvanījās un pārmeta, kur bērns, jo viņa taču arī grib pavadīt laiku ar atvasīti. Omg, tas bija tāds mind fu*k! :-D :-D
Redzēsim kāda es būšu māmuļa. Katrā ziņā, šobrīd liekas, ka nebūtu viegli savu meitiņu atstāt pa nakti pie tēta un viņa draudzenes. Vienkārši atceros kā tā vīrieša puika attiecās pret mani, ja māte to zinātu, tas viņai būtu bijis ļoti sāpīgi. Kad viņš gribēja pārvākties pie mums, viņai nebija visai patīkami. :-/

visādas špargalkas, kas uzstāda noteikumus kā vīrietim komunicēt ar sava bērna māti situācijā, kas jau tā kopīgu bērna audzināšanu padara ārkārtīgi sarežģītu.

bet tieši šī iemesla pēc, ka sieviete sev nevēlas šādas problēmas, te arī saka, ka negribētu vīrieti ar citas bērnu un tas nav nekas nosodāms un viņas nav nekādas špargalkas izvēloties neveidot attiecības ar šādu vīrieti un ar visām no tā izrietošajām sekām. Nav tā, ka jaunā sieviete vienmēr ir ļaunā pamāte, kura vērpj intrigas un bez iemesla dusmojas.
Es netiktos, jo man sveši bērni nav mīļi. Un piespiesties jau nevar, ar varu mīļš nekļūst.

Nav tā bijis. Un tajā laikā, kad man nebija savu bērnu - jā, tas būtu bijis liels šķērslis, traucētu.
Toreiz man nemaz nebija tādas sajēgas par visu bērnu būšana, audzināšanu un pat nemaz nepratu veidot ar maziem bērniem kontaktu.

Tas, kas mani traucē ir visādas špargalkas, kas uzstāda noteikumus kā vīrietim komunicēt ar sava bērna māti situācijā, kas jau tā kopīgu bērna audzināšanu padara ārkārtīgi sarežģītu

Bet neviena jau te nevēlas uzstādīt kaut kādus noteikumus, kā vīrietim komunicēt ar bērnu, viņa māti, tāpēc jau uzreiz atzīst, ka attiecības ar tādiem vīriešiem neveidos. Kas tur slikts?

Es kaut kā nesaprotami izteicos? Mani traucē, ka ir sievietes, kuras satiek vīrieti, kuram ir bērns un ar savām kaprīzēm un nedrošību metas čakarēt jau tā trauslās un sarežģītās bērna vecāku attiecības. Laikam jau labi, ka tik daudz sieviešu, kuras apzinās, ka varētu šādā situācijā nokļūt, labāk nemaz šādas attiecības neuzsāk (t)

Bērns noteikti netraucētu.
Ja ar vīrieti butu radušies plāni par kopīgas nākotnes veidošanu, tad vienīgais, kas man varētu traucēt, ir pats vīrietis. Ja mūsu attiecības butu pietiekami ciešas un milestiba abpusēja, ja tajā neiztrūktu uzticēšanās un arī manu jūtu un viedokļa izvērtēšana, tad neredzu vietu problēmām.

Es gan negribētu teikt neko sliktu par jauno draudzeni, jo personīgi nepazīstu. Tā kā man pret bērna tēva ir 0 emociju, tad man ir vienalga ar ko viņš tiekas vai netiekas. Es speciāli pati nezvanu pirmā un nesāku rakstīt, jo negribu tur jaukties pa vidu. Bet nu ja apkārt tiek jau runātas runas, ka es "pārāk bieži un ne pa tēmu" sazinos ar bijušo, tad es nez :D
Bet nu katrs jau vienmēr uztaisīs kaut kādu drāmu, nu tā lai dzīve interesantāka