Ļoti pazīstamas sajūtas, tikai man toreiz bija 15 un tas turpinājās līdz 17 gadiem, īstenībā to vecumu īsti vairs neatceros., cik ilgi tas viss bija, katrā ziņā, līdz aizgāju no mājām. Mamma šķīrās ar tēti, mamma pilnībā salūza, dzēra antidepresantus, visu laiku raudāja, uznāca pēkšņi histērijas brīži un mēs bērni, visam pa vidu, tas bija ļoti smags periods mums visiem, jo ja vecāki netiek galā paši ar sevi, tad bērni nudien viņus neinteresē,.
Bet zini... Šodien man ir 27 gadi un es priecājos, ka to laiku esmu pārdzīvojusi, jo man ir ģimene, kurā aug septiņus gadus vecs bērns- šī visa dēļ, bija vērts pārdzīvot to, kas notika tajā ļoti tumšajā posmā pagātnē. Un es ticu, ka tev arī viss būs labi.