Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Attiecības ar mammu

 
Reitings 2290
Reģ: 19.10.2013
Kādas ir jūsu attiecības ar mammu? Esat draudzenes? Esat neitrālās attiecībās? Varbūt sākas kaški, kad vien satiekaties? Vai attiecības laika gaitā mainījušās? Vai esat tās kaut kā centušās uzlabot?
Man ir tā, ka attiecības ar mammu ir neitrālas, visai atsvešinātas, sarunas par tādiem vispārīgiem tematiem, no sērijas "kāds ārā laiks". Mani tas neapmierina, gribētos, lai tās kļūtu tuvākas, bet nesanāk.
Visticamāk, ka iemesls meklējams skolas gados un arī vēlāk, kad tiku nereāli kontrolēta, mammai vienmēr likās, ka ar mani kas slikts notiks. Jāsaka gan, ka viņa kontrolēja arī savus vecākus, kad bija dzīvi, un savu māsu (tas izpaudās tā, ka regulāri un bieži tika zvanīts un nedrīkstēja neatbildēt).
Arī man ilgi zvanīja +/- konkrētā laikā, ja neatbildēju, īsā laikā bija padsmit neatbildēto zvanu.
Sanāk, ka es viņai par sevi varu stāstīt tikai pozitīvās lietas, ja man notiek kas slikts vai nejūtos labi, es to nevaru teikt, jo viņa atkal sāks uztraukties. Man apnīk vienmēr tēlot, ka ir labi, ja tā nav.
Kā uzlabot attiecības, lai tās nebūtu tik atsvešinātas? Kā jums- vai bērnībā notikušais ir ietekmējis attiecības ar mammu, kad esat pieaugušā vecumā?
28.08.2016 20:44 |
 
Reitings 306
Reģ: 17.01.2012
Vienīgais ir izrunāties . Vai esi teikusi ,ka tevi kaut kas neapmierina?
28.08.2016 20:47 |
 
Reitings 1197
Reģ: 23.03.2012
Bijām draudzenes, vairs neesam pat paziņas. Katru dienu domāju par viņu un katru dienu sāp.
28.08.2016 20:49 |
 
Reitings 2290
Reģ: 19.10.2013
dora_ Nezinu kā izrunāties, man nav ko teikt, es nevaru teikt, ka "man nepatīk, ka tu par mani uztraucies", jo pirmkārt, viņa neatzīstas, ka uztraucas, otrkārt, viņa to tāpat nepārstās darīt.
nannerle neesi domājusi kā attiecības atgriezt, ja ne tādas kā bija, tad vismaz kaut kādas?
28.08.2016 20:58 |
 
Reitings 1323
Reģ: 04.03.2012
Ai, saapiiga teema. Attieciibas tagad ir vairaak neitraalas, beerniibaa un tiinju gados bija ljoti sliktas. Manii saglabaajies ljoti liels aizvainojums, kuram nekaadi nespeeju tikt paari, pat apsveru iespeeju mekleet speciaalista paliidziibu. Kopsh vidusskolas beigshanas nedziivoju Latvijaa, mammai zvanu katru nedeelju, vienmeer klausos suuksteeshanos par darbu, koleegjiem, vecomammu, naudas un veseliibas probleemaam, par mani neintereseejas, bet zvanu vienalga, jo ceru, ka tas kaadreiz mainiisies. Milziigi kashkji parasti izceljas 3. dienaa, kad esmu Latvijaa. Esmu pat apsveerusi domu maajaas nebraukt, taa pat jau tur paraados biezhaakais reizi gadaa, bet saprotu, ka paareejie gjimenes loceklji man to nepiedotu.
28.08.2016 21:07 |
 
Reitings 1197
Reģ: 23.03.2012
Esmu domājusi, diemžēl neesmu vienīgā iesaistītā, no viņas puses nekādas atsauksmes nav
28.08.2016 21:26 |
 
Reitings 646
Reģ: 23.02.2015
Nav tā gadījumā, ka konkrētajai otrai pusei, visbiežāk muterei ir taisnība visās jomās un lietās un kā mēģina kaut ko iebilst tā kašķis iet vaļā???
28.08.2016 21:30 |
 
Reitings 731
Reģ: 07.11.2015
Neitrālas attiecības. Par lietām, kas skar mūs abas vai kopējos pazīstamos, varam normāli aprunāties, man ir pienākuma sajūta pret viņu kā savu māti un vienmēr palīdzēšu, ja viņai to vajadzēs, bet draudzenes neesam un nekad nebūsim, jo esam ļoti atšķirīgas, pārāk atšķirīgas.
28.08.2016 21:33 |
 
Reitings 5533
Reģ: 26.01.2015
Man ar mamu ir labas un tuvas attiecības. Abas esam ārkārtīgi dažādas, bet viena otrai varam godīgi pateikt arī neglaimojošas patiesības (ja tiek jautāts) un neapvainoties.
Es domaju, ka šajos gadījumos, kad ir tādi konflikti, lielu lomu spēlē mammu personība un pašu neatrisinātās problēmas. Parasti taču nevienam nešķiet adekvāti zvanīt 15 reižu vai strīda dēļ atteikties no sava bērna.
28.08.2016 21:36 |
 
Reitings 646
Reģ: 23.02.2015
Ir taču arī tādas muteres, kuras nodirš savus bērnus no galvas līdz kājām!!!
Kā tad tur ar tādu var būt labas attiecības???
Manuprāt, neiespējami.
28.08.2016 21:38 |
 
Reitings 4962
Reģ: 24.08.2013
Mana mamma ir tāds cilvēks, kas ļoti piepilda telpu ar savu klātbūtni, viņa ir vājprātā enerģiska, viņai patīk domāt, ka viņai vienmēr ir taisnība un viņa nekad nenogurst to atgādināt.
Manas attiecības ar viņu nav ļoti vienkāršas, reizēm varam pavilkt viena otru uz zoba, reizēm tā sakašķējamies, ka nerunājam viena ar otru, tad viss norimstas, pāriet un atkal viss pa vecam-viņa mani māca, kritizē, padara traku, es viņu kaitinu, neklausu un strīdos pretī.
Draudzenes noteikti neesam, tiekamies gan samērā bieži, par manu dzīvi viņa zina daudz, ir lietas, par kurām nestāstu, lai nav jāklausās mūžīgās pamācības. Mums ir labāk, ja blakus ir vēl kāds ģimenes loceklis, jo divatā esot itin ātri varam saiet uz īso.
28.08.2016 21:41 |
 
Reitings 206
Reģ: 16.06.2011
Meitenes, aizbrauciet jau rīt pie mammas, apskaujiet un pasakiet, ka ļoti mīlat. Jo negaidīti pienāk tā diena, kad tie vārdi tiek teikti, sēžot uz kapu soliņa.... un tad tiem nav vērtības.
28.08.2016 21:45 |
 
Reitings 646
Reģ: 23.02.2015
Almudena
Ezotēriski miršana skaitās, kad dzīves uzdevums ir izpildīts.
28.08.2016 21:48 |
 
Reitings 206
Reģ: 16.06.2011
To Devil,
Iespējams, bet, kad mammas nav blakus, tad ir pilnīgi uzspļaut uz ezotēriku un dzīves uzdevumiem,
28.08.2016 21:51 |
 
Reitings 731
Reģ: 31.10.2009
Man laikam ir palaimējies, jo man mana mamma ir viss. Mūsu attiecībās ir kā labākajām draudzenēm. Nekad nav bijuši lieli kašķi vai strīdi kā tādi, bet, ja es būtu situācija, kad attiecības ar mammu ir sliktas, tad censtos no savas puses darīt visu iespējamo, lai tās uzlabotu. Ja justu, ka otra puse absolūti nav ieinteresēta un viņai ir vienalga, tad mēģinātu to sagremot un viss. Pieņemtu tās attiecības kādas tās ir.
28.08.2016 21:51 |
 
Reitings 646
Reģ: 23.02.2015
Almudena
Man viena tuva radinice nomira.
Es bieži domāju kāpēc, varēja taču nodzīvot normāli pie 90.
Tad es izdomāju, ka viņa pēdējo gadu priecājās par dzīvi.
Praktiski priecājās par visu ko!!!
Vienkārši ezotērika dažreiz palīdz saprast, kas un kā.
28.08.2016 21:53 |
 
Reitings 4962
Reģ: 24.08.2013
Almudena, nevajag jau tik dramatiski. Visi kādreiz mirsim, bet tas nemaina to, ka dzīves laikā ar tuvajiem ne vienmēr saprotamies. Un nesaprašanās nenozīmē, ka nemīl.
28.08.2016 21:53 |
 
Reitings 733
Reģ: 25.02.2016
Es arii esmu no taam, kuraam attieciibas ar mammu ir loti labas, bet par labaako draudzeni gan vinju nesauktu :D Par beerniibu suudzeeties nevaru, bet pusaudzu gados gan tiku vairaak kontroleeta un arii kashkju bija diezgan :D bet tagad es saprotu, ka ne jau sliktu vinja man veeleeja, tadeelj nemaz to nenjemu galvaa :D pashreiz (kaa jau teicu), attieciibas ir labas - vienmeer uzklausiis, paliidzees, atbalstiis, kaut peedejo man atdos, ljoti nesavtiigs cilveeks :) man zheel to meitenju, kuram nav nekaadu attieciibu, maate tachu ir tuvaakais kas mums var buut!:-(
28.08.2016 21:58 |
 
Reitings 803
Reģ: 21.09.2015
Man arī mamma ir mana bff :D Nespēju iedomāties sacu dzīvi bez viņas! Tfu tfu :) mīlu viņu ļoti un diezvai kādreiz man dzīvē no kāda cita cilvēks tiks sniegs tāds atbalsts un beznosacījuma mīlestība. Nav tā, ka nekad nekašķējamies, varam viena otru nosaukt par muļķi utt, bet pēc 5min.atkal ākstamies. Viņa man bieži whatsapp sūta anekdotes un atgādina cik ikdienas sīkumi ir mazsvarīgi un, ka viss dzīvē ir iespējams :)
28.08.2016 22:03 |
 
Reitings 969
Reģ: 21.08.2016
Mana mamma ir mana draudzene, lai arī esam dažādas. Vienīgais, kas man bieži vien traucē ir vinas kritika - ir gadījumi, kad tā ir pamatota, bet ir gadījumi, kas vinai nav pa prātam, tāpēc tas ir slikti (tas ir reti un mums visiem ir sava tumšā puse). Es gan neesmu no tiem cilvēkiem, kas uzskata labas attiecības ar vecākiem par must. Dažiem vieglāk ir kontaktu izbeigt.
28.08.2016 22:08 |
 
Reitings 230
Reģ: 16.05.2016
Attiecības gaužām vienkāršas. Acīs smaida un izliekas par labo, bet aiz muguras apdirš. Kad pagājis laiks un noticu, ka viņa ir mainījusies, tad diezgan ātri pierādās, ka esmu naiva muļķe.
28.08.2016 22:14 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!