Ka rīkotos Jus?

Maroon, nesaprotu sašutumu! Ja vien tā nav mušmiru mērce, tad nav nekāda iemesla, lai nedotu bērnam, kas vecāks par 10 mēnešiem, pagaršot sēnes.

Cik atceros, bērnam sēnes var dot, tikai otrajā dzīves gadā un arī ne daudz, kur nu vēl sēņu mērci.

Jā jā, sēnes var piedāvāt pēc divu gadu vecuma un parasti sāk tikai ar cepurītēm. Ne jau 9 mēnešu vecumā sēņu mērci, kas gatavota pieaugušajiem. Pat ģā teica, ka tā esot klaja bezatbildība pret bērnu.

Sēnes gadu vecam bērnam nav aizliegtas (kā jau NordicBelle komentārā minēja - ja nav indīgās). To, kā mazulis tās uzņems.. ir vairāk individuāla padarīšana..

Nedomāju, ka 9 mēnešus vecs mazulis var normāli uzņemt sēnes.

Var jau var uzņemt sēnes - http://homemade-baby-food-recipes.com/mushrooms-baby-food-recipes-and-ideas/ :-)

Spīdoša ideja- pastāstīt bērnam, ka mammai nepatīk ome, jo tas un tas, un tas... Ideāli. Ar vienu sarunu nostādīsi bērnu pret sevi, jo pati teici, ka dēlam ome patīk.

Visus komentārus nelasīju, bet.. Labi, varbūt tev viņa kā cilvēks, maigi sakot, riebjas. Veca uzbāzīga tante, kura grib pamācīt kā labāk.. Bet, ja neskatās uz to, ka varbūt tev viņa nepatīk kā persona, ir tikai normāli, ja nopērk kādu spēli, paspēlējas, uzjautā kaut ko par to, kā bērns aug, kādas izmaiņas.. No savas pieredzes un garās dzīves viņa varbūt pamanīs ko tādu, ko tu nepamanītu - ā, re viņam tur pumpas uzmetušās, tas noteikti būs tas un tas... Vai - dari to un to, tad viņam būs tā un tā. Nu, piemēram, ja manai mammai vīra māte ieteiktu dot bērnam (man) D vitamīnu bērnībā un uz to spiestu, jo tas bērnam ir vajadzīgs, bet, redz mammai žēl, ka bērns raud, tad labāk lai vecmamma paliktu uz savu, jo izprot, kas bērnam pēc 20 gadiem noderēs un uz visu dzīvi.
..
Ir tādas omes, kuras pīpē pa visu māju paņemdamas mazbērnus dzīvot pie sevis un baro ar vecām, atkausētām picām un matainām pankūkām (iz dzīves dzirdēts). Viņa taču nav tāda? Nu, tik traka un kaitējoša..

Ir viena lieta, ja vīramāte grib ieņemt tavu vietu, tādā ziņā, ka "Dod man to karoti, es jau nu zinu kā bērnu pareizi pabarot.." "Tu jau nemācētu viņam normālu kombinezonu nopirkt. Re, ko es tev dabūju (iedod kaut kādu ne pa tavai gaumei)".. Ja no paša sākuma neliegtu tikties (rakstīji, ka viņa reti redz mazbērnu), tad par visām varītēm viņa tev neuzbāztos. Bet tā kā redz reti, tad bāžas visā iekšā pie pirmās izdevības.. Bet mēģini atlikt malā savu egocentriskumu un parādīt "Es esmu mamma, tu vecmamma" un dariet kā priekš bērna labāk. Un nē, nebūs labāk, ja tu viena viņu ucināsi un viņš izaugs par memmīti..

Es gan varu saprast, kā uzbāzīga vīramāte var kaitināt. (t) Vismaz manā gadījumā, tie jautājumi nemaz netiek uzdoti ar tādu nevainīgu interesi, bet gan aiz katras atbildes sekos komentārs. Kad pateikšu svara pieaugumu, tad būs komentārs, ka vai nav par maz, un otram mazdēlam (viņas meitas dēlam) gan bija lielāks pieaugums, vai tad es par maz nebarojot. Kad pastāstu par piebarojumu, tad izrādās, ka viņas meita piebarojumu sāka dot citā vecumā, vai tad man arī nevajagot darīt tā? Viss, ko es daru, ir nepareizi. Par mammas ignorēšanu - nē, man nevajag, lai es būtu uzmanības centrā, bet man arī šķiet neglīti, ka mani visu laiku ignorē un cenšas ar bērnu ja ne aiziet uz citu istabu, tad vismaz uz otru istabas galu, vai vismaz aizgriezties prom, ar muguru pret mani. Un, kad mazais grib nākt pie manis, tad saka "tev jau mammu tagad nevajag, esi jau paēdis" un tamlīdzīgas stulbības. (e) Protams, tikties liegt netaisos, izteikumiem nepievēršu īpašu uzmanību, bet mazo vienu ar viņiem (nosauktās lietas dara arī vīratēvs) arī neatstāšu, līdz mazais pats neteiks, ka grib.

"tev jau mammu tagad nevajag, esi jau paēdis"

Rowan, pirmā atbilde kam šādam man prātā ienāca - "neapvainojaties uz bērnu, vienkārši viņš ilgstoši nevar paciest vecu cilvēku smaku" :-P

Jā, tur jau tā lieta, ka mana bērna svara pieagums tika apspriests ar citiem radiem. Un konstatēts , ka par maz.
Es arī esmu dzirdējusi , ka arī citiem omes nes mazos ārā un negrib dot mammai atpakaļ.

Nu, tad principā man vajadzētu neieredzēt arī bērna tēvu, jo viņš arī nereti ienāk istabā un pus pa jokam saka tādas frāzes kā: Ko tā mamma tev dara? Ko viņa tevi ielika gulēt? Tu tak negribi, ne.. tu nāksi pie tēta uz gultu.. utt.
Arī mana mamma citreiz pienāk, kad baroju un pasaka - ko tā mamma tev dod tādu putru bez sviestiņa un cukuriņa, tev tak negaršo, vai ne?!
Es nezinu vai ar mani kaut kas nav kārtībā, bet es to uztveru kā joku un pat neesmu iedomājusies apvainoties.

Es arī esmu dzirdējusi , ka arī citiem omes nes mazos ārā un negrib dot mammai atpakaļ.

Kā tas ir? Negrib dot atpakaļ bērnu? Saka, ka nesīs mājās un atnesīs rītdien? Tas ir divgadnieks, trīsgadnieks, kurš labprāt pats pat vēlētos nakšņot pie omītes, jeb tas ir 4 mēnešus vecs zīdainis, kurš vēl ēd krūti?

Undiya, es to uztveru kā lielāko apvainojumu. par to sviestu un cukuriņu klasika .

Nē, ne jau , ka atnesīs rītdien, bet , ka ies pastaigā viena pati.

Undiya, šaubos, vai viņi pēc tam ar radiem apspriež tavu "nepareizo" audzināšanas stilu. Pajokot, kad esi klāt, un aprunāt tevi aiz muguras ar citiem radiem nav viens un tas pats. Dažreiz viss slēpjas niansēs ;-)

Saprotu autori un autores nepatiku, bet nostādi arī sevi tās omes vietā. Bērni jau sen izaudzināti un lieli, bet mazbērnu augšanā arī vēlas iesaistīties. Tā ir veselīga ziņkāre, kā aug, vai viss kārtībā. Ja kaut ko ne tā darat, viņa zina, ka viņai lielāka pieredze un kaut ko varēs ieteikt. Lai gan protams ne vienmēr viņas ieteikumi ir tie labākie, jo tomēr cik gadi pagājuši. Bet pasaki paldies. Nejau obligāti viss ko ome saka ir jādara. Bērns jāved uz kori? Paldies, padomāsim. Dāvina drēbes kas tev nepatīk? Pasaki paldies, noliec skapī. Ja jautā vai velc droši saki,ka jā. Un tālāk jau tevis pašas ziņā, vai tiešām velc, glabā skapī, vai ļauj bērnam tās smilšukastē nonēsāt.
Ja mainīsi savu attieksmi arī viņa necentīsies vairs ar bērnu netiešu komentārus cik mamma slikta bāzt bērnam galvā. Ja nu tomēr ko saki, pavelc viņu malā un paskaidro kā tas ietekmēs bērnu, visi šie komentāri cik mamma slikta, nevajadzīga, vārga. Un lai piedomā tomēr ko saka bērna klātbūtnē. Visu ierīgi un bez amocijām var paskaidrot, un tad viņa būs tā kas neliksies īsti riktīga.
Apspriest svaru ar radiniekiem? Viņa protams ka lepojas kāds brašs mazdēls aug, tas ir normāli, visas omes tā dara. Tavam bērnam nenokritīs gabals no tā, ka kāds viņa svaru apsprieda. Nejau pa kluso viņa speķa pīrāgus bāž viņam mutē.
Uz visu var mierīgi atbildēt, paldies padomāsim, bet mēs esam vecāki, un mēs pieņemsim gala lēmumu

Nu, tad principā man vajadzētu neieredzēt arī bērna tēvu, jo viņš arī nereti ienāk istabā un pus pa jokam saka tādas frāzes kā: Ko tā mamma tev dara? Ko viņa tevi ielika gulēt? Tu tak negribi, ne.. tu nāksi pie tēta uz gultu.. utt.
Arī mana mamma citreiz pienāk, kad baroju un pasaka - ko tā mamma tev dod tādu putru bez sviestiņa un cukuriņa, tev tak negaršo, vai ne?!
Es nezinu vai ar mani kaut kas nav kārtībā, bet es to uztveru kā joku un pat neesmu iedomājusies apvainoties.

Nezinu, man tomēr šķiet aizvainojoši, ja viņi saka manam bērnam, ka vienīgais, ko viņam mamma var dot, ir krūtsbarošana, pārējo visu jau var arī viņi, bērnam relatīvi sveši cilvēki (dzīvo tālu, tiekas ar mums reti). Varbūt to varētu arī uztvert kā joku, ja to nepavadītu tā mūžīgā stiepšana prom, manis atstumšana, tā pati prasīšana iet ārā bez manis un tamlīdzīgi.

raven, man gan šķiet, ka viss nevis niansēs slēpjas, bet autores dziļajos kompleksos.
Ja par: "putra bez sviesta un cukura var apvainoties, tad tur bēniņos vējš svilpo!"
Nu, ja to arī otra ome teiktu, tad man prātā neienāktu apvainoties par padomju laiku bērnu ēdināšanas stilu. Tāpat arī neeksplodēju, ja mana mamma ir pielikusi to sviestu un nedaudz cukura. Viņa zin manu nostāju, var darīt ko grib, bet tāpat tas bērns nedabūs to sviestu ar cukuru, kad aizbrauksim mājās. :D Tāpat neesmu pilnīgs kukūū, lai ārdītos par tādām retām reizēm, jo zinu, ka nekas dikti kaitīgs tas tāpat nav. Es pat varu pasmaidīt par to, ka mans bērns vienkārši gardu muti putru ir noēdies pie omītes.
Es gan vairāk saprotu Rowan domu gājienu. Vot, par salīdzināšanu ar kādu citu gan es varētu uzsprāgt! Tādā gadījumā es arī konkrēti pateiktu, ka kamēr nesapratīs, ka katrs bērns aug un attīstās savādāk, tikmēr var man nejautāt par viņa attīstību neko! Kur, nu, vēl par ēdināšanu spriedelēt. Ir tik daudz un dažādu veidu, laiku un metožu kā un kad bērnam piedāvāt pirmo piebarojumu, ka tur vispār nav vietas sarunai.
Ehh, mana vīrene arī ir tamlīdzīgi izteikusies.. ka tagad jau, kad mazais vairs neēd krūti, tad jau mēs paši mierīgi varam arī bez mammas iztikt. Bet, nu, tas vairāk ir domāts tādā kontekstā, ka, lai droši kaut kur aizejam patusēt vai ciemos, jo tagad jau viņi paši var sev ēst savārīt un ar visu galā tikt.
No vienas puses jau nevar nepiekrist, bet mazliet ir tā stulbi, jo protams, ka viņa nezin visas nianses kā vislabāk tikt galā ar manu bērnu. Vienīgi otrs pluss ir tāds, ka bērns, paliekot ar omītēm, uzvedas pilnīgi savādāk.. pat labāk, nekā mājās.. un viņš jau man tā labi uzvedas. :D
Tā kā mani padomi un ieteikumi ļoti bieži ir pilnībā nevajadzīgi, jo tāpat nesanāk omītei pielietot.