Trūkst skolotāju

57days, es domāju, ka attieksme "izniekot dzīvi kaut kādā pasniedzēja amatā" varētu būt dałēja problēmas "trūkst skolotāju" sakne.

Roberts.I, viss jau ir labi ar tavu pieeju lietām, vienīgi mani personīgi šausmīgi kaitina, ka tu uzskati, ka tā ir vienīga pareizā.
Visi bērni nav vienādi (un nepin iekšā vidusskolniekus, man vidusskolnieku tēma šobrīd nav aktuāla, es runāju par maziem, izglītojamiem bērniem), ne visiem der viena un tā pati pieeja.

es domāju, ka attieksme "izniekot dzīvi kaut kādā pasniedzēja amatā" varētu būt dałēja problēmas "trūkst skolotāju" sakne.

Bet priekš kam tie lūzeri-pasniedzēji vispār vajadzīgi? Iedot 7gadniekam kaudzi ar gramatām, interneta pieslēgumu, ja nu kaut kas nav skaidrs un vajag iegūglēt, piekārt priekšā burkānu, un lai mācās! 12 gadus vēlāk darba tirgū ienāks izcili, motivēti, spējīgi un izglītoti jaunieši, kurus nebiedēs nekādas dzīves grūtības.

Es nezinu, cik pozitīva ir Āzijas pieeja. Piemēram, vienam no mūsu darbagaldiem padeves ražotas Šveicē un Izraēlā, dažas detaļas LT, LV, programmēts Kalifornijā un šis tas pieslīpēts Beļģijā.
Nu tā, un ir vecs, padlaiku rīks, kam paši uztaisījām pusautomātiku. Tad vēl Japānā taisīts darba galds, jā, daļēji arī Austrijā. Mēs te tupie viņam programmas taisījām, lai rukātu.
Honkongā, īpaši gadus 10-15 atpakaļ ražotais gan ir OK manta.
Jā, displeju un internetu, un visi no 40 it jau nelabie veči, tikai pabeidzot videnes, no Excel iespējām labi ja 5% spēj " izspiest " un tas nekas - explorer un word kad zina, tad var dinozaurus sūtīt dillēs:-P. Nemaz nerunājot, ka rokas, kas no dibena neaug...deficīts.
:-)

Piemēram, man maksāja naudu par atzīmēm - tas man ātri iemācīja, ka nauda korelē ar paša centību, prātu un viltību.
Skanēs ciniski, bet esmu daudzkārt dzīvē pārliecinājies, ka "iešana pāri līķiem", neatlaidība un grūtību paciešana mērķa vārdā patiešām atmaksājas. Nepietiek būt vienkārši akadēmiski gudram, jo tādā gadījumā pastāv risks izniekot dzīvi kaut kādā pasniedzēja amatā, bet gan jābūt agresīvam, nežēlīgam, viltīgam un mērķtiecīgam - tikai tādiem cilvēkiem parasti izdodas ko sasniegt. Protams, galvenais ir un paliek gudrība.

Robert I., vismaz godīgi pastāstīji savu skatījumu uz dzīvi. Tādi cilvēki dzīvē patiešām tālu tiek. Viņiem pat beigās pieminekļus uzceļ, ko nākamā vara pēc tam nojauc. No viņiem pat var dabūt arī daudz naudas, taču... no vispārcilvēciskajām vērtībām - neko.

Par omju laikiem - manai omei " videnē " bija jāmācās arī filozofija, astronomija un loģika. Ar iezubrīšanu vien eksi filozofijā vai loģikā nevarēja nolikt.
Mūsdienās laikam papildus jārekomendē mācīt NLP un psiholoģiju + sabiedrības pārvaldības pamatus;).
:-)

... vienīgi mani personīgi šausmīgi kaitina, ka tu uzskati, ka tā ir vienīga pareizā.

Kurā vietā esmu komentējis kāda uzskatu "pareizību"? Tu devi datus, kuros salīdzinātas skolēnu prasmes un spējas starp dažādām pasaules valstīm. Es pamanīju, ka Āzijas valsts atrodas šī topa virsotnē, tādēļ izteicu visai pamatotu hipotēzi, ka šo valstu izglītības sistēma rada pašus spējīgākos skolēnus. Ja arī mēs vēlamies, lai mūsu izglītības sistēma neatpaliktu, tad varam kā paraugu izmantot Āziju.

Visi bērni nav vienādi (un nepin iekšā vidusskolniekus, man vidusskolnieku tēma šobrīd nav aktuāla, es runāju par maziem, izglītojamiem bērniem), ne visiem der viena un tā pati pieeja.

Tiesa, taču šeit mēs runājam par vidējiem rādītājiem.

Bet priekš kam tie lūzeri-pasniedzēji vispār vajadzīgi?

Pirmkārt, man žēl, ka savus pasniedzējus uzskati par "lūzeriem". Otrkārt, uzskatu, ka augstskolas pasniedzēja amats nav pienācīgi atalgots, tādēļ nevēlētos tādu ieņemt.

No viņiem pat var dabūt arī daudz naudas, taču... no vispārcilvēciskajām vērtībām - neko.

Jā, aprobežotos, neizglītotos jauniešus, kuru vienīgā interese ir "viegla nauda", klubi un lēta popularitāte - tajos gan ir ļoti daudz "no vispārcilvēciskajām vērtībām".

Mana problēma Āzijas variantam slēpjas tajā, ka tas drakonisms(tīģerisms) sevi neattaisno. Ja ir (un IR) citi varianti kā dabūt to bērnu mācīties brīvprātīgi un ar prieku (kas nav mazāk svarīgi kā mācīšanās procesa akselators un emocionālā veselība kā tāda) nevis viņu piespiest, maksāt viņam un dzīt iekšā sajūtu, ka bez tās labās atzīmes viņš ir nekas. Nu negribu es, lai mans bērns ceļas 7 no rīta, lai 8 jau būtu skolā, nosēdētu tur stundās līdz 13, ar 10min starpbrīžiem (labākajā variantā kāds skolotājs izdomā viņus stundā izkustināt), tad likt viņam sēdēt pagarinātajā grupā (ko skolotāji sauc par elles grupu, btw) un godprātīgi pildīt md. Tā kā mūsu vecāku darba diena ir tik gara cik viņa ir, tas nozīmē, ka tas bērns var nosēdēt skolā līdz pat 18.00 vakarā. Labi, ja tajā pagarinātajā ir kāds pulciņš, kur izārdīties.
Āzijā tas bērns ies no skolas prom a 16.00 pēcpusdienā, tad uz kādu privāto Hagwoon'u (Korejā) līdz ~21, un tad mājās pildīt MD, lai ietu gulēt ap 24.00, tikai lai sagatavotos kādam testam, kas izlems visu viņa turpmāko dzīvi. Ne velti tajās valstīs pašnāvību līmenis ir tik augsts, it īpašu starp bērniem. Nu nav tas tā vērts, nav. Tāpēc jau tā Somija ir tik augstu novērtēta, jo viņi māk savienot to bērnu un procesu, lai būtu gan rezultāts, gan cieņa. Nav visiem jābūt IT ģēnijiem, vajag mums arī tos vienkāršos darba ļaudis ( bet ne stulbos).
Esmu strādājusi Internacionālajā, kur daudzi Aziāti pārnāk pie mums dzīvot tikai tādēļ, lai viņu bērni var izbaudīt bērnību un būt bērni.
Palags palaga galā :D
P.S. Kurš ieminējās - Latvijā, lai strādātu skolā nav jābūt obligātai pedagoģiskajai izglītībai, hihihi.

Kurš ieminējās - Latvijā, lai strādātu skolā nav jābūt obligātai pedagoģiskajai izglītībai, hihihi.

Es pret to iebildu. Vai tevi ļoti sasmīdināju? :'-(

catana, tie kas nav IT automātiski ir ' vienkāršie '.
Valstīs, kur uz algu līmeņiem raugoties, jūras virsnieki un programmētāji ir tā lielākā pirktspējīgo ļaužu daļa, neskaitot mazāku skaitu citu speciālistu, varbūt.
IT ir populāra, kādreiz bija celtniecība.
Sen attīstītās zemēs tādas anomālijas nenovēro un tādā Vācijā arī pārtikas tehnologs, piemēram, ir normāli atalgots darbs.

Roberts, bet par augstskolas pasniedzēju var strādāt arī MIT, piemēram;). Protams, ja 10 nieki dzīvē vienmēr bijuši pareizie 10 nieki. Tur droši vien algas tādas palielākas, man domāt.

Mana problēma Āzijas variantam slēpjas tajā, ka tas drakonisms(tīģerisms) sevi neattaisno.

Vismaz sekmju ziņā, manuprāt, pat ļoti attaisno. Labi, neapgalvoju, ka Latvijai būtu jāpieņem visa Ķīnas izglītības sistēma, tomēr stingrākas prasības, lielāka slodze un mājasdarbi, kā arī nopietnāki eksāmeni gan spētu uzlabot esošo situāciju.

... dzīt iekšā sajūtu, ka bez tās labās atzīmes viņš ir nekas.

Un kas tad ir nesekmīgs skolēns? Tāds sasniegums, ar kuru jālepojas?

Roberts, bet par augstskolas pasniedzēju var strādāt arī MIT, piemēram...

Runāju par Latvijas darba tirgu.

Tomēr bez Āzijas un Somijas, 57days ieliktajā grafikā ir vēl viena Baltijas jūras kaimiņvalsts, kuras rezultāti kotējas šobrīd augstāk par Latvijas izglītību, un tā ir šeit tik nepopulārā Polija.. Kādēļ par viņu sasniegumiem klusē?.. Ja viņi ir augstāk par mums, tad noteikti dara kaut ko pareizi..

chomik, Polija un arī Igaunija.

Ok, neesmu nopietni pētījis izglītības sistēmu āzijas valstī, varbūt kādu dienu izklaides pēc salīdzināšanai to izdarīšu, tāpēc šobrīd mans viedoklis balstās tikai uz anekdotiskiem piemēriem. Ķīnā vidēji skolās (it īpaši vidusskolas gados) ir krietni lielāka mācību intensitāte un kā jau iepriekš minēts - dažreiz pat ārkārtīga rūpība, stingrība. LV eksāmeni, salīdzinājumā ar konkurenci un gatavošanos Gaokao, ir izsmiekls. Bet var izjust to ka pa lielam, tā ir riktīga zubrīšana/iekalšana, diezgan slikti rezultāti svešvalodu (angļu) zināšanās salīdzinot ar ieguldītu laiku. Diezgan bieži vecāki bērnus iesasta ārpuskolas nodarbībās (mūzikas instrumenti, valodas, utt.), kas ilgtermiņā pārvēršas bezjēdzīgā pasākumā, jo tendence pēc gadiem neko neatcerēties, un saprast ka tā bija vienkārši tukša un nogurdinoša laika aizpildīšana. Ja pēc viduskolas skolēns netiek top valsts universitātēs vai nedodas uz rietumvalstīm, tad universitāte salīdzinājumā tiek redzēta kā atpūta, kuru tik nopietni vairs neuztver. Tad velāk darbs bieži vien tiek nodrošināts starp pazīšanām/blatiem, kas ir fundamentāla kultūras daļa. Tas vidēji statistiski. Protams bagātajās pilsētās ir vairāk resursu un tur vienmēr būs augstākie rezultāti.
TL;DR: Ķīnas izglītības sistēma pēc vidusskolas saražo apmēram pēc performances līdzīgus skolēnus (pieņemsim bottom 80%) kā rietumvalstīs dēļ tā, ka bieži tiek likts milzīgs uzsvars iekalšanā, nekā zināmo elementu izmantošanā dažādīgu problēmu risināšanā, tomēr attiecībā pret, pieņemsim top 10-20%, studentiem ar ekstrām, spēj izveidot ārkārtīgu spējīgu topošo eksakto zinātņu studentu slāni, kas arī jau gadus ir pārņēmis Ziemaļamerikas un vairākas Eiropas universitātes. Dēļ absolūtā skaita lieluma, kas reprezentē šo slāni, tiek izjusta aziātu dominance globālos mērogos, bet proporcionāli šī starpība iespējams ir samērā margināla.

LV dīvani, ka programmā netika iekļauta ne integrēšana/diferencēšana, ne matrices, ne normal distribution, ne komplekso skaitļu pamati, kas nav tik sarežģīti. Statistikas pamati, spēj vismaz virspusēji dot izpratni par datu interpretāciju, bet man vairāk par modām un iespējamībām nekā nebija. Šīm tēmām vajadzētu būt pieejamām visās skolās, pat ja tas būtu kā brīvprātīgs modulis pēdējā vidusskolas gadā.

Ghost, neapgalvoju, ka Āzijas modelis ir kāds ideāls vai bez trūkumiem, tomēr, objektīvi vērtējot, ir skaidrs, ka skolēni no tā reģionā ievērojami pārspēj Latvijas skolu audzēkņus. Godīgi sakot, mani kaitina, ka visā tiek vainoti vienīgi skolotāji, IZM un valdība, taču ne slinkie un paviršie skolēni. Jā, protams, mūsu skolu vidusmēra skolotāja profesionālās spējas un talants ir visai zems, taču domāju, ka daudz lielāku efektu dotu "skrūvīšu pievilkšana" skolēniem, nevis kādas sistēmiskas reformas.
Mūsu skolā tika aplūkoti gan matricu algebras, gan matemātiskās analīzes pamati (diferencēšanas, integrāļi), gatavojoties olimpiādēm, bet nespēju iedomāties, kā vidusmēra Latvijas slinkais, paviršais un nemotivētais skolēns spētu apgūt ko vairāk par pašreizējo minimumu, ko paredz izglītības standarts.

1. Daļa vecāku strādā garas stundas, lai uzturētu ģimeni, tādējādi nav laika pievērst bērniem pienācīgi daudz uzmanības;
2. Bērniem netiek sniegta palīdzība mājas darbos kā arī ieaudzināta nepieciešamība pēc izglītības;
3. Vecāki pārmet skolotājiem, jo tie nejēdz iemācīt skolēnus;
4. Skolotāji apbižojas par netaisnību no valdības un vecāku puses, tiem nolaižas rokas;
5. Valdība kaļ arvien jaunus nejēdzīgus plānus izglītības "pilnveidošanai" un neuzskata, ka izglītības sistēma jāmaina saknē.

Kāds noteikti teiks, ka ar nestabilu finansiālo stāvokli bērni pasaulē nav jālaiž. Bērns pats no zila gaisa nesapratīs izglītības nozīmi dzīvē, jebkurā gadījumā piemērs tiek ņemts no pieaugušajiem. Un ja pieaugušie uzvedās kā jampampiņi, tad nav ko brīnīties. :-)

Mājas darbus pamatskolā manuprāt vajag pat vairāk, neatkarīgi no mg ilguma.

Pilnībā nepiekrītu! Kāds, lūdzu, ir Tavs arguments? Es kā skatītājs no malas - mans mazais divpadsmit gadīgais brālis atnākot mājās no skolas mācās kā minimums līdz sešiem vakarā. Mājas darbi ir vidēji 2-4 priekšmetos. Tātad iedomājies - līdz sešiem vakarā mācās, tad dodas uz interešu izglītības pulciņiem, mājās pārrodas deviņos vakarā. Kāds vēl brīvais laiks? Tik jauna cilvēka prāta nepārtraukta nodarbināšana neatstāj labvēlīgas sekas.

ShabbyEve

Kad lasu šādas diskusijas un rakstus, rodas pārlaime un ekstāze, ka dzīvoju Anglijā. Mums šādas skolas ir normāla ikdiena un tā nav nekāda luksusa prece . Ar žēlu sirdi varu izteikt līdzjūtību visai nācijai, jo bērniem ir jāmācās pagātnes skolās un pēc veco laiku metodēm. Ak, vai!

Anglu skolaam ir loti lieli virspusee nenojaushami zemuudens aisbergi, kas dalju skolas absolveetaajus atstaaj par pusanalfabeetiem ar iluuziju, ka vinji ir puseteicamnieki un augstskolas studentiem ir spiestas maaciit dalju vidusskolas vielas, lai vispaar kaut kur uz priekshu tiktu. Vairums Latvijas emigrantu vispaar nenojausha kaa patiesiibaa vinju beerniem iet skolaa, jo patiesiibu aciis neviens nesaka, bet taas valsts siteemu latvieshi nepaarzina un vispaar par daudzaam kultuuras iipatniibaam nemaz nenojaush. Latvieshi visi kaa viens staasta, ka beeeeerninjus skolaa ljoti slavee. Kur juus esat redzeejushi, ka klasee pilniigi visi beerni ir slaveejami teicamnieki? Es ar' neesmu redzejusi.
Latvijas skolaas atpaliek psihologiskaa atmosfeera, bet akadaamiskais liimenis ir krietni labaaks un dod iespeejas beerniem no pilniigi visiem sociaalajiem slaanjiem. Anglijaa taa nav, tajaa valstii ir izteikti sociaalie slaanji, turiigaaku vecaaku beerni iet labaakajaas valsts skolaas vai privaatskolaas, liidz ar to vieteejiem ir sliktaakas iespeejas migreet pa sociaalajiem slaanjiem. Imigranti anglu socialos slaanjus it kaa apiet, vinjiem var buut saliidzinoshi vieglaak kaapt pa socialajiems laanjiem.