Trūkst skolotāju

Roberts.I, manuprāt, mēģina pateikt, ka mūsdienu bērni ir izlaisti. Ja pašam kaut kas būs jāpanāk, prasīs kaut ko darīt, ne tikai sēdēt pie datoriem un bakstīt burtus un ciparus no viena stūra uz otru, tad sākas problēmas. Pasaka kaut ko vecākiem, kas viņam nepatīk, tie uzreiz skrien, kā no nabaga bērniņa var prasīt kaut ko mājās darīt vai kāpēc telefonu nedrīkst izmantot, vai kāpēc vispār jāatrodas stundā un kāpēc skolotājs nelēkā klauna kostīmā, jo mazajam bērniņam taču nav interesanti. Jā, pārspīlēju, bet lai saprastu, ka skola vairs nav bērnudārzs, un prasībām un kaut kādiem noteikumiem būtu jābūt. Tagad vispār salīdzinot ar to, kā bija agrāk, skola ir bērnu spēles.

Vajag ar pieredzi viņiem, bet visur darbaspēka tur trūkst.

uap, tu ļoti pareizi pateici. Latviešiem labāk mednis kokā nekā zīle rokā. Sēž plikām pakaļām peļķē un sapņo par gaisa pilīm. Un, kamēr par skolotājiem drīkstēs strādāt tikai tie, kam pedagoģiskā izglītība, situācija neuzlabosies. Paši jau vien zāģē to zaru, uz kura sēž.

Varu vienīgi piekrist Zomzom viedoklim.

ja bilžu limits iztērēts, tad te:
http://www.k5learning.com/sites/all/files/PISA%202012.jpg
Svaigākie PISA dati (2012), paskaties, Robert, kur ir Somija, un kur - Latvija ar savām starptautisko olimpiāžu medaļām.
Somijā praktiski nav tādas atšķirības starp skolām. Latvijā - ir 1. ģimnāzija un pāris citi flagmaņi, kur tie olimpieši arī plaukst un zeļ. Vidējais statistiskais skolnieks, toties, mums ir stipri mazāk izcils, kā vidējais statistiskais soms.

57days, vienīgais, ko es secinu no PISA rezultātiem, ka labākā izglītības sistēma ir Āzijā: Ķīna, Singapūra, Honkonga, Taivāna un Koreja. Ņemot vērā turienes izglītības sistēmas specifiku (mežonīga konkurence, ļoti daudz mājasdarbu un ārkārtēja skolēnu disciplīna), tad secina, ka mums ir jātiecas uz Āzijas, nevis Somijas pusi.
Man paziņa pusgadu mācījās Ķīnā (nepateikšu provinci, bet sākās ar "G" burtu); pēc viņa nostāstiem sapratu, ko nozīmē skolēnu disciplīna un pūles mācīties.

Par izglītību nepratīšu salīdzināt, bet viena firma pirka Somijā ražotu sintētikas materiālu. Kad ražotni pārcēla uz Ķīnu, bija spiesta sākt pirkt Šveicē un Izraēlā ražoto, reizēm, kad ir nauda, Japānā taisīto.

Darbagaldiem precīzijas mehānikai high tech iet Japāna, Izraēla, Beļģija, Nīderlande, Vācija, Šveice un ASV. Apmēram tā. Ja nav " širpotreba " ražošanai.

Mani pieci centi būs balstīti tikai uz manu personīgo pieredzi, tādēł pilnīgi gatavojos tikt ātri vien apklusināta, jo nekādi objektīvi rādītāji man nav pieejami. Tomēr - esmu studējusi ar vairākiem studentiem no Kīnas in novēroju, ka viñiem ir fantastiskas 'iezubrīšanas' spējas, kas nav noteikti slikti, bet problēmas sākās, ja iekalto likumu vajadzēja pielietot situācijā, kura atškīrās no dotajiem un klasē apskatītajiem piemēriem. Noteikti neñemos apglavot, ka mani personīgie novērojumi atspoguło 'dresūras' metožu efektivitāti, bet domāju, ka jebkura stratēgija var radīt gan pozitīvas, gan negatīvas blaknes.

Pasadena, saki, lūdzu, ko matemātikā iespējams "iezubrīt"? Jebkurš pierādījums un gandrīz ikviens uzdevums (nerunāju par definīciju uzrakstīšanu) prasa ne tikai teorijas zināšanas, bet arī spēju domāt radoši, izmantot esošās zināšanas, meklēt pareizo risināšanas ceļu utt.

Roberts.I, āzijā tie krutie sasniegumi (ne velti minētas Honkonga un Šanhaja, t.i., bagātās dinvidu pilsētas) balstās uz papildnodarbībam, privatstundām, privātskolotājiem un pulciņiem, kas visi tiek apmaksāt no VECĀKU kabatas. Somijā? Par visu maksā VALSTS. Ta ka (pat nerunājot par slodzi un mītisko "skaisto un bezrūpīgo bērnību"), šobrīd mums tēmēt uz Āzijas sistemu būtu nereālistiski.

Roberts.I, uz līzīgas nots: vai tu esi informēts, cik šobrīd Rīgā maksā valodu kursi (mēnesī) un privātstundas kaut vai tajā pašā matemātikā (stundā)?

57days, Āzijas skolēnu panākumu atslēga ir pavisam vienkārša: viņi mācās ļoti daudz un rūpīgi. Mans paziņa, esot Ķīnā, pakomunicēja ar dažiem turienes jauniešiem par izglītību. Izrādās, ka ķīniešu skolēns katru dienu mājās mācās vismaz 3-4 h, turklāt mājasdarbi tiek uzdoti arī visām brīvdienām. Konkurence skolēnu vidū ir nežēlīga, arī vecāki un sabiedrība izdara spiedienu uz jauniešiem. Kā redzams, tas dod milzu rezultātus.
Iedomājies, ka runā ar vidusskolnieku, kurš pasaka stingrā balsī, ka šovakar mācīsies kaut līdz samaņas zaudēšanai, bet uz rītdienas kontroldarbu būs teicami sagatavojies.
Ja arī Latvijas skolēnu vairumam būtu šāda motivācija, privātskolotāji būtībā kļūtu lieki, jo skolēni paši visu apgūtu no grāmatām.

cik šobrīd Rīgā maksā valodu kursi (mēnesī) un privātstundas kaut vai tajā pašā matemātikā (stundā)?

Matemātikā it kā 10 EUR/h. Tā man stāstīja. Pēdējo gadu laikā nekas nav mainījies.

Labi, turpini idealizēt Āzijas "tiger mom" metodes.

Labi, turpini idealizēt Āzijas "tiger mom" metodes.

Par kādu idealizēšanu Tu runā? Pati taču devi pētījumu rezultātus, kas ir visai viennozīmīgi: Āzijas valstu skolēniem ir augstākais zināšanu līmenis un prasmes. Secinājumus var izdarīt katrs pats.

Jā, tikai āzijas metodes, tiešām unikālas. Tikai mikrokontrolierus turpināsim Kalifornijā, Šveicē utt programmēt un padeves mehānismiem no dārgā darbaspēka valstīm iepirkt, jā, jā.
Žaketīti ar novilku, kā reize, " ražots Somijā ".
:-)

Nu redz, tu pat nezini, kas ir "tiger mom" metode un kādi ir tās plusi un mīnusi. Hint: tam ir sakars ar āzijas īzglītības sistēmu.
Es jau esmu sapratusi, ka tavs moto ir - pār līķiem uz 10niekiem, mana filosofija šajā jomā atšķiras. Mēs viens otru nepārliecināsim, tāpēc Let's agree to disagree.

Ja arī Latvijas skolēnu vairumam būtu šāda motivācija, privātskolotāji būtībā kļūtu lieki, jo skolēni paši visu apgūtu no grāmatām.

Ir cilvēki, kas var sēdēt arī nedēļām pie grāmatām un neko nesaprast.

Robert, es laikam neizteicos precīzi, es biju domājusi veidu kā zināšanas tiek apgūtas un pielietotas "dzīvē" un nerunāju konkrēti par matemātiku kā disciplīnu.

57days, es pats esmu audzināts visnotaļ stingrā režīmā, tiesa, mani vecāki bija (un ir) ļoti saprātīgi cilvēki, tādēļ vairāk paļāvās uz "burkāna", nevis "pātagas" principu. Piemēram, man maksāja naudu par atzīmēm - tas man ātri iemācīja, ka nauda korelē ar paša centību, prātu un viltību.
Skanēs ciniski, bet esmu daudzkārt dzīvē pārliecinājies, ka "iešana pāri līķiem", neatlaidība un grūtību paciešana mērķa vārdā patiešām atmaksājas. Nepietiek būt vienkārši akadēmiski gudram, jo tādā gadījumā pastāv risks izniekot dzīvi kaut kādā pasniedzēja amatā, bet gan jābūt agresīvam, nežēlīgam, viltīgam un mērķtiecīgam - tikai tādiem cilvēkiem parasti izdodas ko sasniegt. Protams, galvenais ir un paliek gudrība.