Trūkst skolotāju

Kāda jēga bijusi no reformām?
Uz savas ādas izbaudīta izglītības sistēma PII, pamatskola un tālāk, protams.
Jēga no reformām? Svešvalodu prasmes tiešām cilvēkiem 20 gadu laikā ļoti uzlabotas. Pārējais - loģiskā domāšana utml, sorry. Neskatoties uz jaunu cilvēku popularitāti darba tirgū, rodas iespaids, jo mazāk gadu, jo grūtāk apmācīt. Diemžēl. Protams, nevar teikt ka zināšanu nav, bet loģiskā analīze un apmācāmības spēja diemžēl pēc 35 ir...augstāka. Diemžēl.

Antonello
Ja netrūkst kadru, tad var jau sākt sijāt. Šobrìd darba intervijas skolotājiem ir nevis apspriežot konkrētā skolotāja darba metodes, uzskatus un filozofiju, bet gan - strādāt drīkstiet? Lieliski, ņemam.

Mājas darbus pamatskolā manuprāt vajag pat vairāk, neatkarīgi no mg ilguma.
Augstskolā mazāk, bet prasīt augstāku kvalitāti. Jo studenti ir spiesti strādāt, citādi viņu konkurētspēja darba tirgū ar pliku diplomu ir niecīga, ja nav nekādas darba pieredzes. Un prakses te neskaitās, diemžēl. Ja vien negribam viņus eksportēt pēc absolvēšanas.

šaubos , vai tikai skolotāju algu celšana izglītības kvalitātes un kadru trūkumu nozarē atrisinās

Nē, TIKAI algu celšana neatrisinās. Bet šaubos, ka ar esošajām algām mums visām skolām un visām klasēm atradīsies pietiekoši talantīgu un motivētu skolotāju, kas spēs un gribēs to izglītības kvalitāti celt. Tā ka, jā, algu celšana un kontaktstundu samazināšana ir vieni no pirmajiem soļiem, lai vispār varētu cerēt, ka tuvākajā laikā kādi būtiski uzlabojumi notiks.

Es jau nesaku, ka nevajag - vajag, protams, vajag. Tikai to, ka šis jautājums ir krietni kompleksāks, nekā " dodiet skolotājiem lielākas algas un viss notiks".

"nedodiet skolotājiem lielākas algas, un, visticamāk, nekas nenotiks". Interaktīvā tāfele, diemžēl, neaizvieto LABU skolotāju.

57days
Mans šīs vasaras šoks -interaktīvā tāfele un pat patstāvīgs projektors Rīgas skolās ir ekstra. Kur nu vēl skolotāji :-|

catana, es tā saprotu, ka Pierīgas pašvaldībās (ne tikai Mārupē, bet arī citur) tas tehniskais aprīkojums ir labāks, nekā Rīgā, jo skolu mazāk, un ar tām labajām skolām cenšas piesaistīt jaunas ģimenes (30-gadnieki, kas vēl ilgi maksās labus nodokļus).

Tai interaktivitātei arī ir robežas.
Kā motivēt domāt? Maksas izglitība nav risinājums pat augstskolām. Ja vecajos laikos tie kas maksāja, vilka ko spēja un vairāk, tad tagad ir pat kadri, kas samaksā un pamet mācīšanos pat pirms sesijas. Vēl vairāk , viens atgadījums bija interesants, 3 kursa prof bakalaura maksas students sēž 20m no dekanāta un forumā jautā, kā jāraksta iesniegums par akadēmisko...
Komentāri loģikai?

mazajās lauku skolās situācija ir pretēja - trūkst bērnu, ko mācīt.

Vai, mani šis jautājums arī satrauc. Izglītība ir vienīgais iemesls, kāpēc neesmu 100% pārliecināta par palikšanu Latvijā. Zinu, ka sākumskola būs par maksu (jo ir miiiilzīga atšķirība kvalitātē), bet tālāk.. :-/ Kā arī, gribu daļēji mājskolot un vispār gribu, lai mācīties būtu forši (jo tā ir), nevis "skolā ir forši, jo tur ir draugi".

Es ceru, ka uz to laiku, kad maksas sākumskola būs pabeigta, būs ieviestas arī kvalitatīvas maksas vidusskolas :) Ja nu izrādīsies, ka mans ūberģeniālais bērns tomēr nav 1. ģimnāzijas materiāls :D

Jā, man arī šķiet, ka RV1Ģ ir šobrīd labākais variants (lai gan pati tur neesmu mācījusies, mana skola arī skaitījās laba, bet nu.. nebija tur viss labi). Bet ne visiem bērniem tas der un ir vajadzīgs.
Manai skola jau pēc 3 gadiem! :'-(

Skumīgi :-/ Dažreiz liekas, ka izglītība netiek sekmēta apzināti, lai neražotu izglītotus jauniešus. Jo tie izglītotie jaunieši šeit nepaliks, jo ārzemēs tiks piedāvātas labākas algas, labākās iespējas.

Jautājums NordicBelle, pirms kāda laika lasīju īru sievietes blogu, kas dzīvo Norvēģijā un bērnu ved uz starptautisku bērnudārzu un plāno pēc tam viņu vest uz starptautisku skolu. Iemesls - ja viņa izlemtu doties atpakaļ uz Īriju, bērniem būtu grūtāk mācīties īru skolā. Vai tas ir tikai valodas šķērslis, vai arī iemesls ir dažādi izglītības līmeņi?

Augstāks labumu potenciāls, ko var iegūt emigrējot, ir nevis jauniešiem, bet speciālistiem pēc 40. Kā reize par tiem arī vietējais darba tirgus īpaši nefano;(. Ārzemēs pieredzi tomēr uztver nopietnāk kā te. Te vecums daudziem ļoti svarīgs.
Nekas, dzīvosim, tajās nozarēs, kur algas nav tās lielākās, ar jaunajiem, kuri citur netiek. Galvenais lai pareizs vecums;).

racen, valoda visdrīzāk būs problēma, jo arī "starptautiskās" skolas strādā pēc sistēmas, kas atšķiras no, teiksim, Īrijas vai Latvijas skolu sistēmas.
Tas, ka bērns mājās ar mammu runā angliski, nenozīmē, ka viņš angliski raksta (dažreiz pat nelasa), tas nenozīmē, ka bērnam ir pietiekošs vārdu krājums mācībām skolā (terminoloģija, kaut vai, bet ne tikai - tas, ko apspriež vēstures un bioloģijas studnās, stipri atsķiras no "kā tev gāja skolā, ko ēdīsi vakariņās" tipa sarunām). Pat Latvijā krievu ģimenes, kas sūta savus bērnus latviešu skolās, reizēm sūdzas, ka bērns neko nejēdz no krievu valodas.

khmm... :) Nevis "rāceni", bet raven
atvainojos, pirksti līki, nepareizos taustiņus čamda.

57days, vienīgā tiešā informācija par Norvēģijas izglītību man ir no paziņas, kas gāja praksē norvēģu skolā. Viņai bija ceturtā klase. Ja bērns ceturtajā klasē vēl burto un neprot lasīt (parasta skola, nav domāta bērniem ar speciālām vajadzībām), domāju, ka līmenis nav īpaši labs. Kā arī, ja bērns stundu laikā var uzkāpt uz galda vai iet parunāties ar draugu citā klasē, neuzskatu, ka tas ir normāli :-/
Tas mani, ja godīgi, biedē.
Piemēram, franču skolās ir daudz izteiktāka disciplīna un reāla audzināšana.

Raven, es savukārt neko nezinu par Īrijas izglītības sistēmu, tapēc nevarēšu komentēt.
Kas attiecas uz tevis minētajiem piemēriem par nelasošu bērnu vai kāpšanu uz galda - tie ir izņēmumi un tam noteikti ir savi iemesli, tapēc nav jēgas to sensacionalizēt un padarīt par normu.