Sliktākā īpašība

NordicBelle:-)
Papildināšu,ka ja esmu reizēm nekomunikabla,tad ne tāpēc,ka tā būtu mana sliktā īpašība,bet gan tādēļ,ka es nejūtos labi ar tiem cilvēkiem kas tanī brīdī ir man apkārt.:-)

Papildināšu,ka ja esmu reizēm nekomunikabla,tad ne tāpēc,ka tā būtu mana sliktā īpašība,bet gan tādēļ,ka es nejūtos labi ar tiem cilvēkiem kas tanī brīdī ir man apkārt

+++
Tas pats.. Un esmu bieži to atzinusi sarunās ar cilvēkiem, uz ko dzirdēju, ka nekad nepadomātu, jo esmu komunikabla, atvērta utt. Bet tas nozīmē tikai to, ka tas ir "mans" cilvēks, ar kuru esmu uz viena viļņa.. Tā gan diemžēl nenotiek bieži..

NordicBelle- Nepiekritu! Ir gan labas ipasibas, gan sliktas. Tikai katram cilvekam atskiras sapratne par to kas ir tas labas un sliktas ipasibas. Pirmas ipasbias, kas nak prata izlasot abas, tas arii ir. Katram tas ir indivudalas. Bet es uzskatu ka labas ipasibas ir tas kuras rada pozitivas emocijas un sliktas- tas kuras negativas. Mums katram ir pa abam, bet jacensas lai to pozitivo butu daudz vairak, neka negativo.

O, jā, es noteikti piekritīšu, ka lielākoties viena īpašība var būt gan laba, gan slikta savā reizē. Viennozīmīgi sliktas ir visas tās, kas man pašai kaitē. Lietu atlikšana uz pēdējo brīdi, sevis lieka stresināšana un sadomāšanās par variantiem, kas varētu notikt, pārlieka koncentrēšanās uz pagātnes kļūdām, bezcerība, kūtrums, nevietā aizsvilšanās, skarbums pret tuvajiem, lai iegūtu uzmanību... Šajās neko pozitīvu neizvilksi. Kopumā ļoti labi esmu iemācījusies sevi mobilizēt un savākties, bet reizi pa reizēm izlien kāds niķis.

Raivi, tas vai tu kaut kam piekrīti nepadara to vairāk vai mazāk patiesu! ;-)

Nu ja, es taču saku, ka manā nespējā ierasties laikā nav nekā slikta. :D Man pašai tas nekādi netraucē. Un visiem tiem, kas pukojas un gaida uz to veinkārši jāpaskatās citā gaismā - toties tad kad es atnāku, ar mani ir jautri. Jo tie kas kavē viebnmēr ior jautrāki par tiem kas gaida. :D

Maija, bet es pamatoju savu viedokli un kapec tev nepiekritu.

Rvis, cik jauki, paldies! :-)
Jā, kaut kur dziļi sirdī tomēr es neesmu pārliecināta par sevi, tā jau ir bijis cik nu vien es sevi atceros. Ko darīt, katram savi tarakāni..

Tavā pamatojumā arī slēpjas tava viedokļa trūkumi - vispirms tu apgalvo, ka ir objektīvi labas un sliktas īpašības, bet jau nākamajā teikumā, ka to, kas ir labs, bet kas slikts, cilvēki uztver subjektīvi. Un tā arī lielā mērā ir, ka "labās" un "sliktās" īpašibas ir atkarīgas no kultūras, vēstures perioda un socioekonomiskā stāvokļa. Tajā ir maz objektivitātes. Tas, kas ir objektīvi ir, ka veselīga psihe tiecas izmantot savus resursus produktīvi.

Tu esi loti skaista meitene, tev nav iemesla but greizsirdigai.

Kas tad tas par sviestu?! :D Kāds sakars smukumam un nesmukumam ar greizsirdību vai greizsirdības iemeslam? Atklāšu "noslēpumu" - arī skaistules, bārbijas un "ideālās, skaistās sievas" tiek krāptas. Uhh, kā tiek krāptas! Diemžēl.

Hm, nezinu, kā lai nosauc - varbūt cilvēku turēšana pieklājīgā attālumā no sevis? Bieži vien dienas darbos aizmirstu sazināties ar tuviem un mīļiem cilvēkiem vai, piemēram, nepiezvanu tāpēc, ka "nav taču, ko teikt".
Un vēl ļaunatminība. Ja kāds mani aizvainojis vai pievīlis, tad mana pirmā reakcija ir "door slam", pilnīga distancēšanās. Man gan ir aizdomas, ka tādā veidā esmu vairāk ieguvusi (piemēram, sirdsmieru), nevis zaudējusi.

Ātri aizsviļos, bieži izrādas, ka pārspīlēju. Tad ļoti traucē neticība saviem spēkiem. Pārlieku visu analizēju, gribētos vairāk pohujismu.
Runājot par slinkumu - man tāds ir ļoti daudz, daudz ko daru ar sakostiem zobiem.

Ah un aizmirsu galvenos - neiecietība un egoisms. Vajag, lai viss ir pa manam prātam. Ja nē, kļūstu kašķīga un riebīga. Pašai besī :-D

Nepacietība. Man visu vajag tagad un tūlīt.

Es varu būt diezgan asa, kad tādai sanāk būt, es to nemaz neapzinos.

Man ir pārāk laba sirds. Arī darbā kolēģi saka, ka man nevajag mēģināt visiem palīdzēt un izdabāt, jo tad cilvēki sāk kāpt uz galvas (s) cenšos ieaudzināt sev vairāk stingrības un nostāju pret citiem.

Noslēgtība, neticība saviem spēkiem, pārāk zems pašvērtējums. Parasti sadusmot mani ir grūti, bet kad tas izdodas un turklāt nopietni, tad varubiet kā fūrija pa gaisu. (s) Bet tas gadās tiešām reti. Nu un vēl optimisms vienmēr un visur, pārāk daudz, līdz tiešām mēsli jau nesmeļas ausīs.

Atklāšu "noslēpumu" - arī skaistules, bārbijas un "ideālās, skaistās sievas" tiek krāptas. Uhh, kā tiek krāptas! Diemžēl.

Tā diemžēl ir, jā!

Piekrītu par to krāpšanu, draudzeni krāpa draugs . Skaista meitene,pamatskolā un vidusskolā bija viena no skaistākajām meitenēm klasē, pēc vidusskolas iepazinās ar savu puisi. Tad sāka dzīvot kopā un pēc 3,5 gadu kopā būšanas ,draudzene uzzināja ka jau pusgadu draugs krāpj . Tā meitene bija pelēka, nekāda salīdzinot ar drauga draudzeni,bet tomēr viņš ieskatījās parastā meitenē.

Ko var zināt.. varbūt tā parastā pele nemaz nebija tik parasta. . .
Neviens nav pasargāts no krāpšanas.